Diskutē jaunieši, uzņēmēji un pašvaldība

Pasākums Saldus Mūzikas un mākslas skolā Izglītība un karjera ikvienam pulcēja ap 145 jauniešus no visa novada.

To Karjeras nedēļas ietvaros organizēja Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Ginta Kožokaru sadarbībā ar skolu pedagogiem karjeras konsultantiem. Jauniešus iedvesmot bija ieradies novadnieks Artis Daugins, Blue Shock Race dibinātājs. Viņš izstāstīja savu stāstu, kā ar neatlaidību dzīvē sasniedzis virsotnes un motivēja jauniešus spert soli pa solim līdz uzvarai.

Septembrī norisinājās jauniešu, uzņēmēju, pedagogu un vecāku aptauja Saldus uzņēmēju biedrības un Izglītības pārvaldes iniciatīvas Pielaiko profesiju Saldus novadā! ietvaros. G. Kožokaru atnākušajiem prezentēja aptaujas datu rezultātus. Anketas mērķis — diskutēt par vietējā darba tirgus iespējām un izaicinājumiem ar nākotnes darbaspēku.

Pasākuma otrā daļa bija Saldus novada jauniešu, uzņēmēju, pašvaldības, izglītības un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvju diskusija Izglītība un karjera ikvienam. Uz to bija aicināts Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, Saldus Bērnu un jaunatnes centra karjeras konsultante Agita Skrebele, uzņēmējs, SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vaļko, NVA Saldus filiāles vadītāja Inta Briede un četri novada jaunieši — Evelīna Kronberga, Ance Edele, Madara Zadovska un Elīza Ipoļitova. SZ ieskatījās diskusijā, ko moderēja Matīss Pavītols.

Kāpēc ieteiktu Saldus novadu kā lielisku vietu uzņēmējdarbībai un vietu, ar kuru jauniešiem saistīt ar savu nākotni?

M. Zusts: “Saldus, manuprāt, ir ļoti skaists un sakopts novads. Cenšamies domāt par iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem, lai būtu, kur atpūsties, lietderīgi pavadīt laiku. Nedomāju, ka ir jāpiesaista sevi kādai vietai. Cilvēkam ir jāstrādā un jābūt tur, kur viņš jūtas vislabāk, jādara tas, ko vēlas un prot.”

Ko jaunietis var iegūt, dodoties pie karjeras konsultanta?

A. Skrebele: “Karjeras konsultants būs tas cilvēks, kurš uzdos tādus jautājumus, ko neuzdos vecāki vai kāds cits. Dažkārt tie var būt sāpīgi un likt padomāt. Karjeras speciālists nevar pateikt priekšā, kas būtu jādara, taču var vedināt par to domāt ar pareiziem jautājumiem. Katram jaunietim pašam jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un jāpieņem lēmumi. Saldus novadā ir lieliski karjeras konsultanti skolās, viņi uzklausa, ir atvērti, ļoti ceru, ka daudz padomu nedod, bet liek domāt pašiem. Protams, dažkārt jaunietis nāk ar konkrētiem jautājumiem, tad mūsu pienākums ir palīdzēt.

Jaunieši, manuprāt, šobrīd vairāk sevi apzinās, zina, ko grib, viņiem ir mērķi un ir pārliecināti par sevi. Uzskatu, ka jaunā paaudze mūs ved pareizā virzienā.”

Kādēļ tu vēlētos atgriezties vai palikt Saldū?

E. Kronberga: “Man atgriezties liktu kultūras pasākumi, šobrīd pietrūkst, ka nevaru aiziet noskatīties teātri vai kino, baudīt mūzikas vakarus tepat.”

Kā tu nestu kultūru ārpus novada?

A. Edele: “Manuprāt, šobrīd Saldus ir ļoti attīstījies, tādēļ jauniešiem jācenšas vairāk nest novada vārdu ārpus, stāstot par šo vietu, iespējām, kultūras dzīvi un notikumiem šeit.”

Ko tu dari savas karjeras labā jau šodien?

M. Zadovska: “Pirms gada būtu atbildējusi — neko. Taču šodien jau skaidri zinu savu mērķi, vēlos būt ģimenes ārste. Apmeklēju kursus Rīgas Stradiņa universitātē, vasarā biju arī medicīnas nometnē. Lēnām dodos mērķa virzienā.”

Vai ir kaut kas patiesi svarīgs, dēļ kā būtu vērts atgriezties Saldū pēc studijām?

E. Ipoļitova: “Es atpakaļ gribētu atgriezties jau ar iegūto pieredzi augstskolā un citās pilsētās. Domāju, ka daudz vērtīgāk ir atgriezties, kad sakrāta pieredze, paplašināts redzesloks, lai spētu novadam ar savu specialitātei sniegt kādu labumu.”

Kādu jaunieti vēlētos redzēt savā uzņēmumā?

M. Vaļko: “Pirmkārt, mērķtiecīgu jaunieti, kuram ir vīzija, redzējums, ko dzīvē vēlas sasniegt. Ne vienmēr jābūt vīzijai par konkrētu profesiju, bet skaidrībai, kur un kāpēc viņš vēlas būt. Otrkārt, zinātkāru, kurš vēlas katru dienu meklēt atbildes, mācīties, pilnveidoties. Treškārt, pacietīgu. Uzņēmējdarbību var salīdzināt ar skriešanu — var skriet sprintu, bet pēc 100 metriem būs jāatpūšas. Ja pacietīgi skrien maratonu, var nokļūt virsotnē.

Ir teiciens — tas nav karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Arī mūsu uzņēmumā ikvienam ir iespēja attīstīties, ne vienmēr pieredzei ir spēlējošā loma. Esmu pārliecināts, ka jauni cilvēki uzņēmumā ienes enerģiju. Kā teicis izcilais uzņēmējs Uldis Pīlēns: nekas nevar būt labāk uzņēmumā kā jaunības degsme un gadu pieredze. Ja spēj sakombinēt abus, var gāzt kalnus.”

Kad jaunietis nezina, ko darīt, bet grib strādāt, tad dodas uz NVA.

I. Briede: “NVA es gribētu nosaukt par satikšanās vietu un laika pieturu mirklī, kad cilvēks vēlas strādāt, bet īsti nezina, kur. Atnākot pie mums, ierasti prasa, kādas profesijas nepieciešams apgūt, kuras ir vispieprasītākās un pelnošākās. Jebkuras profesijas apguve iemāca zināšanas un neatlaidību ko sasniegt. Taču nerunājam par kompetencēm — atbildību, centību. Nereti savos klientos, arī gados jaunajos, nedzirdam šo vēlēšanos un degsmi strādāt. Tas ir iemesls, kāpēc kādu brīdi nākas izmantot šo atpūtas krēslu, nevis būt kopā ar strādājošiem. Nav nevienas profesijas, kurā nevarētu nopelnīt, ja vien ir degsme, jauda un mērķis.”

Aptaujas datu rezultāti:

Saldus novada uzņēmēji teikuši, ka visvairāk darbinieku nepieciešami ražošanas un tehniskās nozarēs — konditori, darbinieki pārtikas ražošanā, pakotāji, šuvēji, ceļu būves speciālisti, metālapstrādes iekārtu operatori, metinātāji un remontatslēdznieki; lauksaimniecībā — lopkopji, traktortehnikas vadītāji, iekārtu mehāniķi, slaukšanas operatori; viesmīlībā un ēdināšanā — viesmīļi, pavāri, pavāru palīgi, cepēji, saiņotāji; medicīnā un farmācijā — ārsti-speciālisti, medicīnas personāls, farmaceiti un farmaceitu asistenti; transporta un loģistikas nozarēs — autovadītāji, automehāniķi, loģistikas speciālisti, un dažādas tehnikas vadītāji.

Jauniešiem pasliktinās šādas prasmes: komunikācija, latviešu valoda, kritiskā domāšana, lasītprasme un tekstpratība, atbildības uzņemšanās, organizatoriskās prasmes, fiziskā izturība un spēja veikt fizisku darbu, motivācija un mērķtiecība, empātija un līdzjūtība, precizitāte un rūpīga uzdevumu izpilde.

Jauniešiem uzlabojas šādas prasmes: digitālās, komunikācijas prasmes, svešvalodas, sadarbība, pašvadīta mācīšanās un patstāvība, problēmu risināšana un kritiskā domāšana, laika plānošana un organizatoriskās prasmes.

Arta Daugina piecas dzīves atziņas:

1. “Es neticu veiksmei. Esmu atskatījies uz savas dzīves pēdējiem desmit gadiem dažādos šķērsgriezumos un saprotu, ka nekad dzīvē nav paveicies. Es katru reizi esmu nopelnījis savu rezultātu.

2. Saņemt nē nozīmē iegūt vairāk. Katru reizi, kad kāds atsaka, es uzdodu jautājumu sev, ko es varēju izdarīt, lai saņemtu jā?

3. Ir jādara katru reizi, kad dzīvē kaut ko vēlies.

4. Nav sliktu laikapstākļu. Dažkārt ir jādara lietas, kad neesi tām gatavs.

5. Nepadoties. Dzīvē daudzreiz pakritīsiet paši un jūs pagrūdīs kāds cits. Taču tikai tie, kuri turpinās doties uz priekšu, kaut ko sasniegs.”