Iepazīstina ar vēja elektrostaciju būvniecības ideju novada ziemeļos

Jaunlutriņu tautas namā notika vēja parka Vārme sākotnējā publiskā apspriešana, uz kuru atnāca vairāk nekā 40 cilvēku, divdesmit pieslēdzās tiešsaistē.

Vēja parku Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagastā, kā arī Kuldīgas novada Vārmes un Kabiles pagastā iecerējis būvēt Lietuvas enerģētikas grupas Ignitis Group Latvijā reģistrētais uzņēmums Ignitis Renewables Latvia. Plānots, ka teritorijā uzcels ne vairāk kā 20 vēja elektrostacijas, katras nominālā jauda varētu sasniegt 150 MW. Paredzēts izbūvēt arī saistīto infrastruktūru.

Uz pirmo tikšanos ar iedzīvotājiem atbrauca Ignitis Renewables Latvia pārstāvji, kā arī SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) eksperts, kurš iesaistās ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanā inženierbūvēm, tostarp plānotajam vēja parkam Vārme.

Apspriešanas sākumā projekta attīstītāji iepazīstināja ar uzņēmumu un uzskaitīja iemeslus, kādēļ atjaunīgā enerģija viņuprāt ir nozīmīga. Jau sarunas sākumā Ignitis Renewables Latvia pārstāvis Armands Rabovičs pastāstīja, ka 75 % uzņēmuma pieder lietuviešiem, turklāt uzņēmums pārvalda jau septiņus saules parkus.

Šajā teritorijā izdevīgi attīstīt vēja enerģijas parkus, jo tur ir augstsprieguma tīkla līnija, labs vēja ātrums un iespējams ievērot noteiktos minimālos attālumus līdz tuvākajiem mājokļiem un apdzīvotām vietām. Tuvumā nav arī īpaši aizsargājamu teritoriju. Būvprojekta sagatavošanu un izstrādi sāks tikai tad, ja viss noritēs pēc sākotnējā plāna vai radīs iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu. Provizoriski dokumentācija parka veidošanai varētu būt gatava 2026. gadā, bet vēja parka ekspluatācija būtu iespējama ne agrāk kā 2028. gada beigās.

Taču līdz tam vēl tāls ceļš. Raivo Nikolajevs, kurš strādā uzņēmuma Vides un atļauju departamentā, skaidroja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanā pētīs teritoriju, lai izvērtētu, kādas dabas vērtības tur atrodas, — sikspārņu un biotopu pētnieki jau sākuši darbu. Viņš paredz, ka teritorija, kurā drīkstēs būvēt vēja elektrostacijas, sašaurināsies, tādēļ šobrīd nav iespējams modelēt, kur tieši turbīnas atradīsies. Viņš apgalvoja, ka uzņēmums projektu negrasās pārdot. Ja ieceri atļaus realizēt, paši to izmantos un uzraudzīs.

Viņš arī norādīja, ka vēja saražota elektroenerģija nav lēta, tādēļ uz iedzīvotāju jautājumu, vai par elektrību varēs maksāt mazāk, atbildēja noliedzoši. Taču uzsvēra, ka atjaunīgās enerģijas — saules un vēja parki — Latvijai dotu neatkarību no agresīvā austrumu kaimiņa.

Savukārt Kristīne Ļeontjeva izstāstīja par Ignitis Renewables Latvia līdzšinējo sadarbību ar vietējām kopienām, kur attīsta uzņēmējdarbību. Viņa apgalvo, ka uzņēmums ir atbildīgs un uzticams kaimiņš, finansiāli atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un iegulda to attīstībā. Piemēram, pērn kopienu iniciatīvu projektiem Lietuvā un Polijā uzņēmums atvēlēja 350 000 eiro. Šogad, ieskaitot labos darbus Latvijā, iniciatīvu idejām kopienu labā iztērēts gandrīz miljons eiro.

Viņa arī norādīja uz priekšrocībām, ko vēja parks dotu. Viens no piemēriem — pēc īsu kursu apgūšanas par vēja parka darbu, vietējie drīkst vadīt ekskursijas tūristiem un par to saņemt atalgojumu. Šādā veidā apkārtnē rodas jaunas darba iespējas.

Kas ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process? ELLE eksperts Oskars Beikulis paskaidroja, ka tā ir procedūra, ko piemēro darbībām, kas varētu radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, tostarp vēja parku būvniecība. IVN laikā apzina potenciālos draudus un dod priekšlikumus, kā tos iespējams mazināt vai novērst. Novērtējuma kārtību Latvijā nosaka likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu un vairāki tam pakārtoti Ministru Kabineta noteikumi. O. Beikulis prognozēja, ka IVN varētu būt gatavs nākamā gada pavasarī vai vasarā. Tad rīkos IVN ziņojuma sabiedrisko apspriedi.

Iedzīvotāju jautājumi

Kā vēja parks ietekmēs īpašuma vērtību?

Tendence citās valstīs rāda, ka tajā brīdī, kad notiek būvdarbi, īpašumu vērtība samazinās līdz pat 9 %, taču lielākā laika periodā, piemēram, desmit gados tā izlīdzinoties. Pētījumi rāda, ka vēja parku izbūve dzīvošanai un rekreācijai domātu īpašumu tuvumā nepaaugstina šo īpašumu vērtību. Kāda iedzīvotāja komentēja, ka atradusi starptautiskus datus, ka īpašumu vērtība var samazināties līdz pat 30 %, projekta attīstītāji to nevarēja komentēt.

Cik ietekmes uz vidi novērtējumus ELLE ir gatavojis un cik bieži idejas attīstītājiem atsaka būvniecību?

Konkrētu skaitu O. Beikulis nevarēja nosaukt, taču minēja, ka tie ir vairāki desmiti novērtējumu. Viņš norādīja, ka daudzus projektus atceļ, jo vides prasības ir pārāk striktas un nav savienojamas ar biznesu. Agrāk galavārdu vēja parku būvniecībai teica pašvaldības, piemēram, Dobeles novads šādu būvi savā teritorijā neakceptēja. Pēdējos divus gadus tiesības atteikt vēja parku būvniecību, ja visas citas institūcijas dod zaļo gaismu, ir Ministru Kabinetam.

Dzirdēts, ka zemas frekvences skaņas negatīvi ietekmē veselību.

Šo aspektu pēta IVN laikā, jo šim troksnim ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju veselību. Ja stacijas ir par tuvu, tās pārplāno būvēt tālāk vai izvēlas klusākus staciju modeļus. Vieglāk ir tikt galā ar mirgošanu — laikā, kad turbīna met ēnu uz mājokli, to vienkārši izslēdz.

Cilvēkiem nav priekšstata, cik lielas būs plānotās vēja turbīnas un kā tās izskatīsies ainavā. Zinām, ka Grobiņā tās ir 80 metru augstas, bet šeit plānotās — 250 metru. Vēlētos redzēt uzmodelētu attēlu.

Tehnoloģijas ir attīstījušās, piemēram, visu Grobiņas turbīnās iegūto jaudu varētu nodrošināt pāris jaunās paaudzes objekti. Jā, tie ir lieli. IVN laikā taps arī vizuāls materiāls, kā tās izskatīsies konkrētā ainavā.

Ar kādām neērtībām jārēķinās vietējiem iedzīvotājiem būvniecības laikā?

Katras turbīnas būvniecība parasti aizņem pāris hektāru un daudz neērtību nerada. Lielākie apgrūtinājumi varētu būt saistīti ar kabeļu izbūvi, kā arī esošo ceļu noslodzi, tādēļ intensīvāko satiksmi plāno nakts stundās, lai pa dienu netraucētu iedzīvotāju ikdienas gaitas. Nereti vispirms iegulda ceļu uzlabošanā un paplašināšanā, lai var piekļūt būvniecības vietai. Kāds vārmenieks, kuram pie mājām jau ir vēja parks, kas darbojas, apstiprina, ka izbūves pozitīvais aspekts ir tas, ka šobrīd ceļu stāvoklis ir labāks nekā jebkad iepriekš.

Cik daudz mežu būs jāizcērt, lai ieraktu kabeļus un kā tie ietekmēs īpašuma apsaimniekošanu?

Meža josla, kuru vajadzētu izcirst, atkarīga no kabeļu jaudas un lieluma. Iespēju robežās tās virza pa ceļu nodalījumu joslām. Jārēķinās arī, ka jebkurai kabeļu līnijai ir aizsargjosla ar likumā noteiktiem aprobežojumiem. Taču konkrēti varēs runāt tikai tad, kad būs skaidrs, kur būvēs turbīnas.

Kas notiks ar būvēm, kad tās vajadzēs demontēt? Cik zaļa ir to utilizācija?

Turbīnas lielākoties sastāv no pārstrādājama tērauda. Jautājums, ko darīt ar spārniem, tiek šķetināts pēdējos desmit gadus, pagaidām nav risinājuma. Taču pasaulē top pirmās rūpnīcas, kurās tos pārstrādās — samals un izmantos par izejvielu citiem produktiem vai arī sadalīs ķīmiski pa komponentēm.

Vai saules paneļu parkos arī būvēs vēja turbīnas?

Pagaidām nē.

Vai pastāv iespēja, ka maksājums par vēja turbīnām parkā Vārme nenonāks kopējā Saldus novada pašvaldības budžetā, bet tiks izlietots mūsu pagasta attīstībai?

Šis aspekts pārrunāts darba grupās, kur sprieda par MK noteikumiem, kas nosaka vēja elektrostaciju maksājumu kārtību vietējās kopienas attīstībai. Naudai būtu jānonāk atpakaļ pie cilvēkiem, kuru ikdienu turbīnas ietekmē visvairāk.