Saldū mājokļu tirgus sen par šauru

Saldus novada pašvaldības ekspresaptaujā par mājokļu tirgu novadā izskanējušas iedzīvotāju gaidas pēc lielākas pašvaldības iesaistes, piemēram, vēlas, lai tā uzbūvē īres dzīvokļu namus un piedāvā savus mājokļus ne tikai tiem, kam pienākās sociālā palīdzība.

Par pašvaldības vēlmēm, iespējām un plāniem jautāju Saldus novada pašvaldības izpilddirektoram KRISTAPAM OSIM. Par pašreizējo stāvokli izjautāju Attīstības nodaļas vecāko projektu speciālisti MARITU MELVERI, jo viņa pagājušajā nedēļā publicēja iedzīvotāju aptaujas rezultātus par viņu iespējām atrast, kur dzīvot.

M. Melvere teic, ka jautājumi izraisīja pārsteidzoši lielu interesi, jo divās, trijās dienās to aizpildīja 322 cilvēki un, atšķirībā no citām pašvaldības anketām, komentāru sadaļu daudzi neatstāja tukšu. Vairums pauda viedokli par īres dzīvokļu trūkumu un tehniski slikto stāvokli. Iespējams tāpēc, ka respondentu kopu veidoja 46 % īrētu dzīvokļu iemītnieki, 32 % dzīvokļu īpašnieki un tikai 23 % privātmāju saimnieki.

Būtiska bija respondentu atzīšanās par saviem ikmēneša tēriņiem mājokļa uzturēšanai — 52 % aptaujāto tam atvēl trešdaļu ienākumu, bet katrs trešais aptaujas dalībnieks — vairāk par pusi. Šādu datu pašvaldībai līdz šim nebija, jo joma tomēr privātā sektora rokās. No otras puses, brīvo mājokļu skaits un tehniskais stāvoklis ietekmē pašvaldības iedzīvotāju skaitu — par šādu pieņēmumu projektā Nākotnes iedzīvotāji vienojās Saldus novada pašvaldība un astoņas citas pašvaldības Horvātijā, Rumānijā, Portugālē, Spānijā, Somijā, Francijā, Itālijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā.

5. novembrī visi partneri sarīkoja tiešsaistes mācības, lai iedziļinātos tēmas specifikā un partneru situācijā. Par Saldus novada pašvaldības pieredzi mājokļu kopējā tirgū pastāstīja izpilddirektors Kristaps Osis.

Pirmkārt, pašvaldībai ir diezgan liels dzīvojamais fonds, ar kuru primāri nodrošina likumā uzskaitītas sociāli mazaizsargātas grupas. Mājokļi, kuri šai funkcijai nav nepieciešami, tiek pārdoti; 2022. gadā — 106, pērn — 127, šogad — 155. “Pašvaldības mājokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Apzinoties naudas trūkumu to sakārtošanai, pašvaldība ir izšķīrusies par atsavināšanu,” paskaidro izpilddirektors.

Otrkārt, atsavināšanai tiek nodoti samērā daudz apbūves gabalu ar renovējamu dzīvojamo ēku vai vietu jaunai mājai. Saldus novada būvvalde šogad izsniegusi 32 būvatļaujas, tikpat 2023. gadā, bet 2022. gadā — 37. Šajā darbu grupā iekļaujama arī zemju sadalīšana apbūves gabalos. Viens no jaunākajiem piemēriem ir Brocēnos — netālu no Mežaparka drīzumā pašvaldība pārdos 37 apbūves gabalus.

Treškārt, novads piesaista investīcijas un aizņemas naudu no valsts, lai uzlabotu sociālo dzīvokļu fondu. Pēdējos gados apjomīgākais projekts ir kopmītņu tipa ēkas pārbūve Zirņos. Tai nepieciešami nepilni 2,2 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljonus eiro piešķīrusi Eiropas Savienība. Kristaps Osis piebilst, ka svarīgākie līgumi jau noslēgti, tāpēc ļoti ticams, ka 2026. gadā visi 28 dzīvokļi būs pabeigti.

Ceturtkārt, pašvaldība veido dialogu ar privātiem investoriem. “Labs piemērs ir daudzdzīvokļu nams Rīgas ielā Brocēnos un Skrundas ielā Saldū. Pašlaik Saldū ir divi aktuāli privātie projekti — būvvaldē saskaņota dzīvokļu būvniecība Rīgas ielā, blakus restorānam Stikla pērlīšu spēle, un Lielajā ielā, blakus Saldus pārtikas kombināta ēkai, — bijušos šķūnīšus pārbūvē par dzīvokļiem,” informē Kristaps Osis. Savukārt par abiem namiem, kurus ar valsts atbalstu grasījās uzcelt Ūdenstorņa ielā, uzņēmējam interese zuda pārliekas birokrātijas un Ministru kabineta ierobežojošu noteikumu dēļ. Publisko izsoļu vietne vēsta par aktuālu izsoli Nākotnes ielā 6 un 6A. Pašvaldība pateikusi skaidri: sadrupušu pamatu vietā jābūt vismaz vienam daudzstāvu namam.

Iedzīvotāju balss

Viedokļu daudzveidība pašvaldības aptaujā.

“Pārcēlāmies uz Saldu no Rīgas, un finanses atļautu īrēt dzīvokli jaunā projektā. Bet Saldū tāds tikai viens, un to apsēduši kraukļi. Gan dzīvokļu cenas, gan zeme, gan māju cenas Saldū ir Rīgas un Pierīgas līmenī. Privātie īpašnieki diktē tirgu!”

“Ļoti trūkst 3 un vairāk istabu dzīvokļi, kas piemēroti ģimenēm ar vairākiem bērniem.”

“Ļoti daudz nekustamo īpašumu ir tukši, jo to īpašnieki ārzemēs.”

“Ir Saldū un apkārtnē vairākas pamestas ēkas, kuras pašvaldība varētu savest kārtībā un izīrēt cilvēkiem, kam privāto izīrētāju cenas nav pa kabatai, jo dažreiz sastāda vairāk par pusi no darba algas!”

“Īpaši izjūtu kvalitatīvu dzīvojamo māju trūkumu Saldū. Nerunāju par padomju laika. Meklējām, bet beigās nopirkām Pierīgā.”

“Dzīvokļi vēl ir, bet māju normālā stāvoklī atrast gandrīz neiespējami. Daļai māju pat nav ūdens vai kanalizācijas, vai abi.”

“Labprāt iegādātos kvalitatīvu dzīvokli jaunā vai renovētā mājā ar liftu, lai viegli pārvietoties ar ratiņiem.”

“Gribam iegādāties savu māju, bet bankas nav pretimnākošas cilvēkiem pēc 50 un ar zemiem ienākumiem.”

“Ir jābūvē jauni dzīvojamie nami, kur dzīvokļi par pieņemamām cenām. Saldū tās ir fantastiskas. Kārtības arī Saldū nav — daudz dzērāju, narkomānu.”

“Katastrofāli ir ne tikai dzīvokļi, bet arī teritorijas ap mājām. Piemērs — Nākotnes iela. Tur labiekārtošana nav bijusi 40 gadu, bērniem pliki betoni, uz kā spēlēties, un trotuāru vispār nav.”

“Saldus centrā daudzu dzīvojamo māju fasādes un pagalmi izskatās šausmīgi. Ļoti neglīti un nesakopti skati.”

“Problēma, ar ko es saskaros visbiežāk, ir teksts “bez mājdzīvniekiem”.”

“Saldus pašvaldība no neatkarības laika nav nevienu māju uzcēlusi.”

“Vajadzētu vairāk pašvaldību īres dzīvokļu par pieņemamām cenām.”

PROBLĒMAS MĒROGS

Krievijas karš Ukrainā radījis pēdējās desmitgadēs lielāko mājokļu krīzi Eiropas Savienībā; tās cēloņi meklējami krasā enerģijas un kredītu sadārdzinājumā, mājokļu tirgus šaurībā un lielās būvniecības izmaksās — tā pirms gada rezumēja Eiropas raidorganizācija Arte.

2022. gadā par Latvijas statistisko kopskatu mājokļu tirgū atgādināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tās uzsvēra: visskarbāk mājokļu trūkumu izjūt vidusšķira, jo ir par nabadzīgu, lai saņemtu hipotekāro kredītu, bet par bagātu, lai pretendētu uz pašvaldības sociālo mājokli. Ekonomikas ministrijai zināms, ka šādā situācijā ir 44 % Latvijas mājsaimniecību. Kopš 2022. gada valdības dienas kārtībā ir finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai un mājokļu pieejamības pamatnostādnes.