Sporta skolā bērnus trenē Latvijas čempions

RALFS EDUARDS GAUJA Saldus novada sporta skolā strādā par fiziskās sagatavotības treneri.

Viņš ir sporta skolas vieglatlētikas nodaļas absolvents, kas pēc vairākiem gadiem tajā atgriezies kā treneris un strādā ar dažādu sporta veidu pārstāvjiem.

“Atgriezties savā sporta skolā ir patīkami, foršas izjūtas,” saka Ralfs Eduards. “Es jau arī pats no sporta neesmu aizgājis, joprojām turpinu trenēties un piedalīties sacensībās, konsultējos ar citiem treneriem. Patīkami būt mājās, kur viss zināms, ir vieglāk saplānot darbu, labi, ka ir kolēģi, kam pajautāt padomu. Ir daudz vieglāk, jo viss nav jāapgūst no nulles, jāiepazīst cilvēki.”

Jaunais speciālists ir ne tikai fiziskās sagatavotības treneris, bet arī fizioterapeits. Izrādās, ka par šo darbu viņš bērnībā nesapņoja. “Kad beidzu vidusskolu, nevarēju izvēlētie, kur iet mācīties — uz tīro medicīnu vai sportu. Sapratu, ka man patiktos strādāt par treneri. Tad arī nāca darba piedāvājums no sporta skolas. Basketbola treneris Edgars Buiķis jautāja, vai man būtu vēlme strādāt ar basketbolistiem. Piekritu. Tā pie manis atnāca vidusceļš starp medicīnu un sportu. Biju guvis traumu un izgāju cauri fizioterapijai. Iznāca tā, ka profesija pati pie manis atnāca. Es arī vieglatlētiku trenēju, ne tikai fizisko sagatavotību.”

Saldus novada sporta skolas direktors Madars Roga uzsver, ka mazajiem bērniem sākumā svarīga fiziskā sagatavotība un tikai pēc tam specializācija izvēlētajā sporta veidā. Vaicāju Ralfam Eduardam Gaujam, ko dara fiziskās sagatavotības treneris sporta skolā. Viņš teica: “Sākumā ar treneriem pārrunājam, ko gribam panākt. Izveidojam kopīgu plānu ar lietām, kuras jāuzlabo. Katrs sporta veids ir specifisks, tāpēc arī vingrinājumiem jābūt specifiskiem. Tajos nav tikai skriešana un lēkšana, bet arī domāšanas vingrinājumi. Fiziskās sagatavotības pamats visos sporta veidos ir viens, piemēram, basketbolā jāprot ne tikai iemest bumbu grozā, bet vajag būt ātram un spēles laikā jāskrien turp un šurp pa laukumu. Jāspēj noturēt augstu intensitāti.

Basketbols ir straujš, grieķu-romiešu cīņa prasa dažādas spēka īpašības, cita specifika ir futbolam un vieglatlētikai, bet pamats visiem viens — laba fiziskā forma. Tad nav tik augsts pulss, var koncentrēties spēlei, ātri nepiekūsti, esi atlētiskāks, vari dominēt savā sporta veidā, kļūt pārliecinātāks par sevi, lai kāptu uz augšu pa sporta kāpnēm.”

Treneris novērojis, ka sporta veidos mēdz būt uzplaukumi ik pa desmitgadēm vai piecgadēm: “Kad man bija sešpadsmit gadu, Saldū bijām daudz vieglatlētu, kas startēja Latvijas augstākajā līmenī. Tā, piemēram, ir arī basketbolā, kad konkrētos dzimšanas gados ir daudz talantīgu bērnu. Protams, liela loma arī ģenētikai — sportiskiem vecākiem bērni iet pa to pašu ceļu.”

Interesējos, vai vidusmēra sporta skolas audzēknim patīk fiziskās sagatavotības treniņi. Ralfs Eduards smēja: “Vēl neviens nav sūdzējies, tāpēc domāju, ka — jā. Cenšos katram pievērst uzmanību, jo jābūt individuālai pieejai. Katrai grupai ir atvēlēts viens fiziskās sagatavotības treniņš nedēļā, bet daudzi uzdevumi iekļaujas arī parastajos treniņos. Redzu, ka darbam ir atdeve — uzlabojušās spēka īpašības un saprašana par darāmo. Strādāju ar dažādu vecumu jauniešiem, man patīk ar visiem — gan mazajiem, gan lielajiem. Ar visjaunākajiem to daru caur spēlēm, runājam par sportu un veselīgu dzīvesveidu, bet vecākajiem jau ir konkrēti mērķi. Jāstrādā — ja treniņos grūti, būs vieglāk sacensībās.”

Ralfs Eduards Gauja ir šī gada Latvijas čempions lodes grūšanā. Viņš trenējas sešas reizes nedēļā pēc trenera Māra Urtāna speciāli izstrādātas programmas.

Sporta skolai liels ieguvums

Vieglatlētikas trenere DAILA MANKUSA: “Atceros, ka Ralfs pirmajās sacensībās Kuldīgā (toreiz viņš mācījās 5. klasē) 3 kilogramu smagu lodi aizgrūda 8 metrus tālu. Viņš trenējās arī futbolā, ilgus gadus sargāja vārtus. Visu paspēja izdarīt, neatceros, ka būtu kavējis kādu treniņu. Ralfs tik tālu tika tāpēc, ka viņam bija vēlēšanās darīt. Ja arī sākumā bija neveikls, ļoti centās. U-14 vecuma grupā viņa rezultāti pēkšņi uzlēca augšā. Pamazām vien ar savu lielo neatlaidību kļuva par līderi. Mācoties Rīgā, viņš turpināja trenēties, brauca uz Cēsīm pie Māra Urtāna. Lai to darītu, vajadzīga liela uzņēmība.

Uzskatu, ka treneris Ralfs mūsu sporta skolai ir ļoti liels ieguvums. Līdz šim mums nebija neviena vieglatlētikas trenera vīrieša, bet viņš kā fiziskās sagatavotības treneris strādā arī ar citu sporta veidu pārstāvjiem, ir fizioterapeits. Ralfs prot bērnus ieinteresēt un motivēt. Skatījos, kā mazie puikas kārtīgi pildīja spēka vingrojumus. Trenerim ir tik plašs vingrinājumu klāsts! Interesanti strādā.”

Bērniem piemērs

MARTA, ELZA, GABRIELA un VIVITA trenējas vieglatlētikā un stāsta, ka Saldus novada sporta skolā vienai šis ir otrais gads, bet pārējām — pirmais. Viņas ir skolas vai klasesbiedrenes, astoņus un deviņus gadus jaunas. Šo sporta veidu izvēlējušās tāpēc, ka tajā ir dažādība. Vislabāk patīkot tāllēkšana, tā īpaši labi padodoties sportistēm, kam garas kājas. Uz treniņiem meitenes nāk divas vai trīs reizes nedēļā.

Vaicāju, ko treneris Ralfs Eduards Gauja viņām māca. “Lekt un skriet, sprintiņus un kāpinājumus,” viņas uzskaita. “Mēs zinām, ka Ralfs ir Latvijas čempions lodes grūšanā un trenējas tāpat kā mēs. Viņš mums ir piemērs.”