Forumā pievēršas paaudžu vajadzībām saprasties un sadarboties

Pagājušajā ceturtdienā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) Saldū sarīkoja savu trešo ģimeņu forumu Ja vien mēs vairāk sarunātos un apbalvoja konkursa Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2024 laureātus.

Neskaitot bērnus, forumam reģistrējās 74 dalībnieki. Aicinājumu piedalīties adresēja ikvienai mammai un tētim, valsts un pašvaldību iestādes pārstāvim, nevalstiskās organizācijas līderim un uzņēmuma vadītājam visā Latvijā.

SIF sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa Saldus Zemei pastāstīja, ka katram forumam izvēlas citu tēmu. Pirmais notika pirms gada, tajā aktualizēja darba un privātās dzīves līdzsvaru, nākamajā pievērsās cieņpilnai konfliktu risināšanai, bet Saldū no dažādiem rakursiem paskatījās uz paaudžu sadarbību. Par to savā pieredzes stāstā runāja gan Latvijā pazīstamā antropoloģijas profesore Aivita Putniņa un hokejists Lauris Dārziņš, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis un Draugiem Group uzņēmuma DeskTime personāla vadītāja Sintija Pētersone.

Ieklausās teorijā un pieredzē

Tēmas citas šķautnes atklājās visās trijās darba grupās. S. Pētersones uzdevums foruma dalībniekiem parādīja, cik ļoti indivīdam pāri nodara stereotipi, un vecums ir viens no izplatītākajiem iemesliem. Fonda Plecs valdes loceklis Georgs Rubenis katram lūdza aizdomāties par lieliskām un nepatīkamām bērnības epizodēm, un pārrunās sadzirdēt visām paaudzēm kopīgo. “Šodien Aivita Putniņa savu lekciju noslēdza ar brīnišķīgām tēzēm par paaudžu sadarbību. Piekrītu, ka tajā vislielākā vērtība ir padomiem, kurus cits citam varam dot,” G. Rubenis sacīja vienai no darba grupām, lai tās domas ievirzītu viņa iecerētājā virzienā.

Latvijas autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa palīdzēja ģimeņu foruma dalībniekiem kartēt katra vecumposma vientulības riska momentus. “Paldies par brīnišķīgu ceļojumu starp paaudzēm, par piedzīvojumu laikā un telpā! Mēs kopīgi sapratām, ka mūsu pagātnē un nākotnē ir lieliski resursi šodienai,” lektore pateicās visām trijām darba grupām par iedziļināšanos uzdevumā. Tās vientulību bija saskatījušas ne tikai aiziešanā pensijā, nonākšanā pansionātā un slimnīcā, bet arī veiksmīgā biznesā, lielas auditorijas priekšā un citās vientulībai nepiemērotās situācijās.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktores vietniecei Dacei Spaliņai jautāju, kas ierosināja rīkot ģimeņu forumus. Viņa pastāstīja, ka darbs ar visām trijām SIF programmām ģimeņu atbalstam — Ģimenei draudzīga pašvaldība, Ģimenei draudzīgs darba devējs un Latvijas Goda ģimene — laika gaitā nostiprināja pārliecību, ka jārosina plašākas sarunas par ģimenēm svarīgiem labbūtības un labklājības jautājumiem.

“Visiem forumiem ir viena shēma — vieslektori par tēmu runā vairāk teorētiski, bet iedvesmas runātāji — no pieredzes. Saldū viesi minēja, kā uzņēmumu vadītājiem kopīgam darba mērķim apvienot bumerus, z, y un pārējo paaudžu pārstāvjus, jo katrs uz dzīvi raugās citādāk, un no stereotipiem brīvai domāšanai ir liela nozīme. Hokejists Lauris Dārziņs runāja par savu sadarbību ar treneriem un hokeja audzēkņiem; katrs bijis tik atšķirīgs, ka kopīgas valodas atrašana viņam nozīmēja izdzīvošanu konkrētajā vidē,” D. Spaliņa atsaucās uz viesu sacīto.

Apbalvo Saldus novada pašvaldību

Foruma izskaņā tika paziņoti gala rezultāti pašvaldību konkursā, kurā pēc vairākiem kritērijiem izmērīts 28 novadu draudzīgums ģimenēm. Laurus plūca Madonas novada pašvaldība, pārspējot Saldus novadu, Liepāju, Siguldas un Salaspils novadu. Uzvarētājam piešķīra naudas balvu 20 000 eiro, bet saldeniekiem 10 000 eiro — par labākajiem rezultātiem šī gada virstēmā Vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un ģimenē — starpinstitūciju sadarbība, prevencijas darbs. Mums arī 1500 eiro no konkursa lieldrauga Eco Baltia vide.

Konkursa mērķis ir izcelt pašvaldību rūpju labākos piemērus Latvijā, bet kā konkurss ietekmē pašu pašvaldību, pirms rezultātu paziņošanas jautāju Saldus novada domes deputātēm un pašvaldības speciālistēm, kuras bija ieradušās uz apbalvošanas ceremoniju Saldus Mūzikas skolas akustiskajā koncertzālē.

Lai atbildētu uz vairāk nekā simt konkursa Ģimenei draudzīgākā pašvaldība jautājumiem, bija detalizēti jāpārskata visas pašvaldības jomas, tāpēc projekta pieteikums uzskatāms par rūpīgu revīziju, kura atgādina arī par ikdienā ierastiem un tāpēc neievērotiem sīkumiem — tā sacīja Saldus novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, sociālajā un kultūras jomā Inta Vanaga. Deputāte un pašvaldības komunikācijas speciāliste sadarbības un attīstības jautājumos Ilze Tomanoviča-Barone piebilda, ka katrs pārskats vēlreiz pārliecina: ir pamatoti sev un citiem apgalvot, cik labi dzīvot Saldus novadā, un lokālpatriotisma nozīmi jau sen apstiprina globāli nozīmīgi pētījumi.

Mūsu novada trumpis

Saldus novada priekšrocība ir bezmaksas interešu izglītība un simbolisks vecāku līdzmaksājums, pieci eiro mēnesī, sporta, mūzikas un mākslas skolā. Par to izbrīnītas gandrīz visas Latvijas pašvaldības — sacīja uz ceremoniju atnākusī domes deputāte Inga Dobuma, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Šteina un iekšējā auditore Santa Kalniņa.

“Vēl es minētu komunikāciju ar iedzīvotājiem — tā ir atklāta pēc būtības. Domes vadības, deputātu un pašvaldības speciālistu telefona numuri nereti ir viņu privātie numuri, tie publiskoti internetā, jo nebaidāmies atbildēt uz iedzīvotāju zvaniem. Daudzās pašvaldībās esam slavēti par to, ka rīkojam pagastos iedzīvotāju sapulces pēc katras kārtējās domes sēdes. Mūsu iedzīvotājiem ir viegli novada vadībai uz aci pateikt visu, kas uz mēles. Manuprāt, tas daudz ko labu liecina par pašvaldības atvērtību,” piebilda I. Tomanoviča-Barone. Inga Dobuma ieminējās par iedzīvotāju padomēm — vismaz Ezeres pagastā tā darbojas pēc plāna, un aktīviem iedzīvotājiem ir iespēja risināt savam pagastam svarīgus jautājumus.

Jautātas par Saldu novada trūkumiem, pašvaldības pārstāves nosauca jaunajiem vecākiem nepilnīgu pilsētvidi. Saldū ir labas publiskās labierīcības blakus rotaļlaukumam Pīļuks, taču tā piemērota tikai tad, ja mazulim jānomaina autiņbiksītes, jānoskalo mute un rokas. Bērna ēdiena uzsildīšanai un pabarošanai vajadzētu speciālu publisko istabu. Par tās lietderību saldenieki dzirdējuši no citām pašvaldībām.

“Pašvaldību konkursiem ir bonuss — forumos, mācībās un citās satikšanās reizēs dzirdam labas idejas un risinājumus, par kuriem ikdienas steigā neesam aizdomājušies. Ir tikai viens konkurss, kuram padevos, — aptuveni 380 jautājumos bija jāizvērtē Saldus novada pašvaldības pārvaldība ilgtermiņā,” iekšējā auditore rezumē pašvaldības interesi piedalīties konkursos.