Druvas robots pasaules olimpiādē nopelna bronzu

Druvas vidusskolas komanda pasaules robotikas olimpiādē Turcijā iekļuva starp piecdesmit labākajām.

Skolēni Kristiāns Balodis, Kristiāns Baltiņš un Edgars Andersons ar treneri Daci Dumbari uzskatāmi par celmlaužiem — kopā ar komandām no Madonas Bērnu un jauniešu centra un Alojas Ausekļa vidusskolas bija pirmā latviešu delegācija, kas pārstāvēja valsti Pasaules Robotikas olimpiādē. Druvenieki startēja senioru grupā, kategorijā Robotu misijas starp 104 komandām guva 46. vietu.

Sacensības notika no 28. līdz 30. novembrim Izmirā. Ceļazīmi uz pasaulei nozīmīgu olimpiādi Druvas vidusskolas komanda ieguva pavasarī, kad Latvijas atlasē senioru grupā (14—19 gadi) ierindojās 1. vietā. Latvijā robotikas kustībā galvenā ir Vidzemes augstskola, tā organizē valsts mēroga sacensības. Atlase, lai dotos uz pasaules sacensībām, norisinājās arī pagājušajā gadā, taču toreiz nebija pietiekams dalībnieku skaits. Šogad interesentu bija tik daudz, ka uz olimpiādi aizbrauca delegācija. Lai olimpiādei sagatavotos, visas latviešu komandas augustā devās uz robotikas treniņnometni Edu robot camp Miscoldas Edutus universitātē Ungārijā.

Vēlas valsts atbalstu

Komandas trenere un Druvas vidusskolas skolotāja Dace Dumbare stāsta, ka skolēni ir gandarīti par iekļūšanu pirmajā piecdesmitniekā un lepojas, ka rezultāti olimpiādē pēc punktiem ir virs vidējā, tātad izcīnīta bronzas medaļa.

Olimpiādi organizē kopš 2004. gada, pirmajā piedalījās 12 valstu, šogad skaits audzis — 101. “Robotika ir sfēra ar nākotni. Varam lepoties, ka bijām pirmie latvieši sacensībās. Nākamgad olimpiāde notiks Singapūrā, esam gatavi uzlocīt piedurknes un mēģināt atkal. Priecājamies, ka šogad izturējām atlasi Latvijā un guvām pieredzi starptautiskās sacensībās. Druvā astoto gadu darbojas robotikas pulciņš,” precizē komandas trenere.

Dace Dumbare atklāj, ka braucienu gan uz Ungārijas treniņnometni, gan Turcijas olimpiādi palīdzēja finansēt Jauno programmētāju atbalsta biedrība un sponsori. “Pagaidām atbalsts STEM izglītībai vairāk ir vārdos. Starptautiskas robotikas sacensības ceļ robotikas prestižu un veicina STEM izglītību, bet tajā pašā laikā skolām trūkst atbalsta, skolotāju darbs netiek pietiekami atlīdzināts. Arī komandu nosūtīšanai uz starptautiskām sacensībām būtu jāpiešķir papildu atbalsts, līdzīgi, kā tas ir sportā. Sacensību pieredze sniedz skolēniem jaunas iemaņas, piemēram, programmēšanā, robotu projektēšanā un problēmu risināšanā. Robotika veicina komandas darba un sadarbības prasmes, veido globālu redzējumu, ļauj izprast dažādas kultūras,” stāsta D. Dumbare.

Piecu uzņēmumu — SIA ERCON, SIA Reserv Inc, SIA Reneta, SIA JETS VACUUM, SIA AGB Serviss — atbalsts ļāva piedalīties nometnē Ungārijā. Uzņēmumi apmaksāja nometnes dalības maksu, lidmašīnas biļetes, apdrošināšanu lidojumam. Ceļa un viesnīcas izdevumus dalībai Pasaules Robotikas olimpiādē sedza Vidzemes augstskola, savukārt Saldus novada pašvaldībai varam pateikties par komandējuma naudu,” saka skolotāja.

Saprotas bez vārdiem

Komanda izveidota speciāli, gatavojoties sacensībām, un visi trīs puiši ir lieliski sadarbojušies, katram savs pienākums. Edgars Andersons ir programmētājs, Kristiāns Balodis kā būvinženieris atbild par robota mehāniku un Kristiāns Baltiņš — par precīzu robota novietošanu uz cīņas laukuma. K. Balodis paskaidro, ka katra mazākā neprecizitāte ietekmē robota rezultātu. “Vienaudžu sadarbību sacensībās novērtēja Oskars Java, Vidzemes augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta pētnieks un direktors un Pasaules Robotikas olimpiādes nacionālais organizators. Viņš priecājās, cik druvenieki saskaņoti, ar acu skatienu spēj saprasties. Tas ļoti labi parādījās uz spēles laukuma,” piebilst komandas trenere.

Par rezultātu puišiem labas emocijas, jo ieguldīts liels darbs, gatavojušies regulāri vakaros pēc stundām, pat nakšņojuši skolā, kavēti citi pulciņi un treniņi. Edgars priecājas, ka varēja iepazīt dalībniekus no citām valstīm, īpaši sacensību beigās, kad bija iespēja aprunāties citam ar citu. Viņš vērtē, ka šogad iegūtā pieredze varētu sniegt vēl labāku rezultātu nākamā gada sacensībās.

Dalībniekiem vaicāju, kā norit sacensības. Dace Dumbare stāsta: “Pirms sacensībām dalībniekiem jāuzbūvē un jāsaprogrammē autonoms robots.” Edgars Andersons turpina: “Janvārī publisko uzdevumu, no tā brīža ir laiks sagatavoties. Olimpiādes pirmā diena ir kā treniņdiena, kurā rezultātu negūst, tikai trenējas. Otrajā dienā ir trīs raundi, lai pierādītu robota un savas spējas uzdevumā. Pirms katra uzdevuma ir 90 minūšu, lai trenētos, sagatavotos un pārbaudītu robota darbību laukumā un veiktu uzbūves vai koda izmaiņas. Savukārt trešajā dienā divos raundos pārbauda dalībnieku zināšanas par savu robotu un viņu spējas spējas īsā laikā to saprogrammēt jauniem uzdevumiem. Vien 90 minūtēs jāuzraksta pilnīgi jauna programma. Izaicinājums veicina skolēnu ātras reaģēšanas un problēmu risināšanas prasmes.” Trenere uzsver, ka daudzām komandām trešā diena bija izšķirošā un parādīja, ko jaunieši paši var izdarīt, jo nav zināms, kādi eksperti palīdzējuši olimpiādei sagatavoties. Kristiāns Baltiņš rausta plecus: “Nezinājām, cik ilgi iepriekš bija gatavojušās citas komandas, iespējams, ilgāk par mums. Bija diezgan jāsteidzas, lai visu paspētu.”

“Katrā raundā robots uz laukuma atrodas divas minūtes, lai izpildītu misiju. Galvenie uzdevumi ir pacelt ēkas veidotas no lego klučiem, aiznest, uzcelt, pārvietoties uz konkrētas krāsas laukumiem, novākt gruvešus. Šogad olimpiādes tēma ir dabas katastrofas, tāpēc dalībniekiem jāatjauno ēkas, jāatbrīvo ielas no gruvešiem un jāatjauno ūdens caurules.

Uzdevumu apgrūtina tas, ka tikai sacensību dienā dalībnieki uzzina, no kura laukuma būs jāstartē un kādu krāsu klucīši jāvāc. Tas nozīmē, ka robots jāpielāgo visiem iespējamiem variantiem. Sacensībās būtiska loma ir taktikai un stratēģijai, jo jāplāno, ar kuru misiju sākt un kā labāk darīt,” uzsver D. Dumbare.

Pirms katra raunda roboti jānovieto speciālā karantīnas zonā, kurā nedrīkst tiem tuvoties, aiztikt un mainīt programmu, tā izmērus. Noteikumi paredz, ka robots nedrīkst būt lielāks par 25 cm reiz 25 cm, to pārbauda, ieliekot kastē. Ja robots tajā neietilpst un dalībnieki nespēj ātri samazināt, komandu no posma diskvalificē. Uz spēles laukuma robots pēc vajadzības drīkst izplesties vai sarauties. No sacensībām izslēdz arī tad, ja robotu karantīnas zonā nenoliek laikā. Uz sacensībām jauniešiem atņem viedierīces, ir aizliegta komunikācija ar treneri.

Druvas vidusskolas robotikas pulciņa dalībnieki piedalās dažādos konkursos, regulāri atved kausus no FLL (First Lego League) sacensībām, 14. decembrī dosies uz Transorta un sakaru institūtu un piedalīsies Latvijas robotikas čempionāta posmā sumo robotiem.