Sātiņu darītavā visi atraduši kopīgu valodu

Mazumā iet skeptiķu pulks, kurš nesaskata gana ilgu mūžu Saldus novada pašvaldības idejai bijušajā Sātiņu skolā izveidot mazo uzņēmēju centru.

Sātiņu darītavas sākums tomēr sanācis labāks nekā šķita pēc idejas pirmajām publiskajām prezentācijām. Jāņu laikā projekta virzītāji no Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas sarīkoja pirmo atvērto durvju dienu. Saldus Zeme tajā nepamanīja nevienu uzņēmēju, ieinteresētus iedzīvotājus saskaitīja uz vienas rokas pirkstiem. Tagad pusei ēkas ir īrnieki. Ar septiņiem līgumiem pieticis, lai sasniegtu pašvaldības vissvarīgāko mērķi — vairs netērēt naudu par tukšu namu. Gala aprēķinu vēl nav, taču aplēses liecina, ka īrnieki ar visiem komunālajiem maksājumiem tiek galā. Pašvaldībai tiek ieņēmumi no nelielas nomas maksas, tos plānots ieguldīt ēkas remontos.

Eksperimentāla
ideja

Sātiņu darītavas galvenās virzītājas ir Attīstības nodaļas speciālistes Marita Melvere un Ilze Tomanoviča-Barone, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projektu speciāliste Anete Tīrmane. Anete atceras, ka darītavas ideja radās no ikdienišķa novērojuma — Saldū nemitīgi kāds meklē ne visai dārgas telpas uzņēmējdarbībai. Paldies arī Sātiņu darītavas pirmajai nomniecei Unai Briekmanei, zīmola Tava spēļu kaste radītājai un ražotājai. Viņa Attīstības nodaļas speciālistēm sacīja, ka vienai visa ēka ir daudz par lielu, taču tā ir ideāla, lai ar kādu dalītu. “Skaidrība, ka ir vismaz viens stabils interesents, mums bija nozīmīgs atspēriena punkts,” Ilze Tomanoviča-Barone nosauc eksperimentālajai idejai izšķirošu pavērsienu.

Anete piebilst, ka Latvijā ir daudz uzņēmēju centru, taču pavisam maz tādu, kurus iniciējusi pašvaldība. “Sātiņu darītavā mēs runājam par tādiem biznesiem, kas tukšai pašvaldības ēkai devuši jaunu funkciju un popularizē Saldus vārdu Latvijā. Sātiņu darītava ir pamanīta, un īrnieki tās reputāciju tikai vairos,” nešaubās LIAA projektu speciāliste un piebilst, ka darītava ir viens no daudziem pašvaldības mēģinājumiem saglabāt novada iedzīvotāju skaitu, turklāt uzņēmējiem pierāda, ka pašvaldība var būt atraktīva, moderna un ieinteresēta sadarbības partnere.

Viens atrod darbnīcu, cits — noliktavu

“Man patīk Sātiņu darītavas atmosfēra, to radījuši fantastiski cilvēki! Viņi veido kopienu pēc būtības — ir gatavi parūpēties gan par sevi, gan kaimiņiem, plānot kopīgu sabiedrisko dzīvi (pirmais pasākums gaidāms pavisam drīz, Ziemassvētku laikā),” priecājas I. Tomanoviča-Barone. Vai tā ir, jautāju pašiem īrniekiem.

Aigars Vēdzele ir pilna laika elektriķis, kurš Sātiņos iekārtojis savu pirmo koka mēbeļu restaurēšanas darbnīcu. Izdevumi par to esot mazāki nekā dzīvoklim. Pēc pirmajiem trijiem īres mēnešiem pašvaldība izrakstīs pirmo rēķinu par nomu, tas nebūšot lielāks par 30 eiro mēnesī. Novembrī komunālo rēķinu kopsumma bija 138 eiro — mazai un jaunai darbnīcai pieņemama summa. “Man te patīk! Jo vairāk iepazīstu citus nomniekus, jo foršāk te jūtos. No vienas puses, meklēju vietu, kur netraucēti strādāt, taču esmu priecīgs, ka ir, pie kā aiziet parunāties,” saka Aigars.

SIA Sormeks specializējies elektromontāžas pakalpojumos un iekārtās. Jaunā biroja un noliktavas durvis avīzei plaši atver Agita Sormule. Viņa stāsta: “Mums ar vīru ir firma, kas uzstāta elektroinstalāciju un ventilāciju fermās, kaltēs, noliktavās un līdzīgās ēkās. Mums bija telpas Riori cehā, taču otrajā stāvā, tas nozīmē, ka uz to bija jāuznes katrs kabelis, kaste… Sātiņu darītavas pirmais stāvs bez sliekšņiem bija visspēcīgākais pievilinātājs. Savulaik īrējām telpas Kalpaka laukumā. Likās, ka Saldus centrā cilvēki pie mums biežāk ienāks, bet lauksaimniekiem nav laika dienas vidū pastaigāties pa pilsētas centru,” pieredzē dalās Agita.

Vieta, kur biznesi aug lielāki

Lai centra darbu koordinētu, nomnieki izveidoja saziņas grupu vatsapā. Tieši tajā viņi saņēma ziņu, ka atbraukšu apjautāties. Arī Māris un Vineta Liekmaņi, zīmola Tavai dienai radītāji. Māris ir praktiķis, tāpēc darītavā visupirms pamanīja piemērotas telpas, lai paplašinātu specifisku biznesu un ārpus piepūšamo atrakciju sezonas piedāvātu bērniem atraktīvu svinību vietu. Savukārt Vineta ātri novērtēja to, ka Sātiņu bijušajā skolā sapulcināti strādīgi sirdscilvēki; kurš katrs te nepaliekot. “Mazais uzņēmēju centrs būs tāds, kādu to izveidosim. Vēl nebiju iepazinusies ar darītavas vīziju, kad iztēlojos, cik šī ēka būtu piemērota dažādu jomu speciālistiem. Man šķiet, ka nākotnē vispār daudz kas balstīsies uz kopienas principiem. Būšanu Sātiņu darītavā salīdzinu ar daudzdzīvokļu māju, mums ar kaimiņiem izdodas atrast kopīgu valodu,” Vineta priecājas. Māris uzskata, ka nozīme tomēr ir tam, ka nomnieki nav gluži svešinieki — mazpilsētā ceļi krustojas bieži.

“Man tagad ir ļoti ērti strādāt,” ar savu darbnīcu iepazīstina Una Briekmane. Sātiņu darītavā viņas rūpals uzņēmis straujus apgriezienus, galvenokārt tāpēc, ka nu ir fiziski vairāk vietas. “Vēl man bija svarīgi nodalīt mājas dzīvi no darba. Vīrs gan palika strādāt mājās, jo viņa aparāti te būtu par skaļu un putekļainu — viņš ar CNC aparātu izgriež burtus, ciparus un pārējo materiālu sagataves,” Una paskaidro.

Izpēta Saldus pilsētas gēnus

Anetei Tīrmanei ir ciešas attiecības ar daudziem Saldus uzņēmējiem. Par viņiem teic: beidzot jāapzinās sava piedāvājuma kvalitāte, jāpaceļ pašapziņa un jāizvirza lielāki mērķi, jābūt ambicioziem, ar atzinību jānoraugās uz saviem darbiem. “Esmu no Kuldīgas, tāpēc zinu, ka Kuldīgā ieskanas skaudīgas notis par to, ko izdomā Saldus uzņēmēji. Kad sākām Sātiņu darītavas projektu, izpētījām, ka Saldus izsenis bijusi tirgotāju pilsēta, tai pārdošana ir asinīs. Iespējams, tāpēc nebija nemaz tik grūti izveidot Sātiņu darītavu,” norāda A. Tīrmane.

I. Tomanoviča-Barone viņai piekrīt: “Ne velti pilsētu attīstības plānotāji skatās pagātnē — tieši tur jāmeklē, kas katrai vietai gēnos. Brocēni agrāk bija strādnieku ciems. Paskatieties, kādi ir tās iedzīvotāji! Viņiem nevajag biedrības un brīvprātīgo akcijas, lai noorganizētu pasākumu vai ko citu. Atliek izziņot vietu un laiku, un brocenieki ir klāt!”