Saldus tehnikumā izveidota nākotnes profesija

Saldus tehnikums decembra sākumā ieguva Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares gada balvu Platīna pele 2024 par izstrādātām profesionālās kvalifikācijas prasībām kvalifikācijai Kiberdrošības tehniķis nominācijā Labākā kiberdrošības iniciatīva.

Tehnikums balvu saņēma par profesionālo kvalifikācijas prasību izstrādi izglītības programmai Civilā drošība un aizsardzība kvalifikācijā Kiberdrošības tehniķis, kuru izstrādāja darba grupā ar Aizsardzības ministrijas,
CERT.LV, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA), Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības un Saldus novada uzņēmuma SIA Hollistic pārstāvjiem.

Saldus tehnikuma direktore Iveta Bērziņa stāsta, ka šī nav pirmā reize, kurā novērtēts iestādes darbs. 2018. gadā Aizsardzības ministrija ar Goda rakstu novērtēja, ka jaunās izglītības programma Civilā drošība un aizsardzība ar kvalifikāciju Kiberdrošības tehniķis ieviešana būs nākotnes izaicinājums Latvijā.

I. Bērziņa informē, ka 2023. gadā Saldus tehnikums saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas deleģējumu metodiskajā jomā drošība — divām profesijām Kiberdrošības tehniķis un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs. “Tas nozīmē, ka esam metodiski atbildīgi par jaunatnes izglītošanu drošības profesijās. Saldus tehnikums ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kura pirms sešiem gadiem uzsāka četrgadīgās izglītības programmas Civilā drošība un aizsardzība kvalifikācijas Kiberdrošības tehniķis īstenošanu. Saldus tehnikums kopā ar Aizsardzības ministriju, kuru tajā laikā vadīja Raimonds Bergmanis, saskatīja jaunās profesijas perspektīvu nākotnē. Izlasot kiberdrošības vadlīnījas, sapratām, ka varam attīstīt jauniešu izglītošanu kiberjomā. Tolaik vēl tikai runāja, ka valsts drošībai jābūt pirmajā vietā. Aizsardzības ministrijas vedināti, izveidojām programmu, jo redzējām, ka tai būs nākotne.”

Celmlauži

Darbs pie profesionālo kvalifikācijas prasību izstrādes, kuru pamatā ir Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras izstrādātie prasmju ietvaru profili, bija apjomīgs un sarežģīts. Līdz 2024. gada augustam Kiberdrošības tehniķiem nebija izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības. Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes 2023. gada augustā rosināja Saldus tehnikumam izveidot starpinstitucionālu darba grupu profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei.

Direktore I. Bērziņa atzīst, ka ir lepna, ka visu iesaistīto pušu ieguldītais darbs vainagojies ar panākumu — profesionālās kvalifikācijas prasības apstiprinātas 4. Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim, un jebkura izglītības iestāde to turpmāk varēs izmantot. Saldus tehnikuma izglītības metodiķe Ingrīda Lazdāne norāda, ka parasti izglītības iestādes šādu darbu nedara, tādēļ gandarīta par sasniegto rezultātu. Šobrīd noris darbs pie modulārās profesionālās vidējās izglītības paraugprogrammas izstrādes kvalifikācijā Kiberdrošības tehniķis.

Profesija, kas oficiāli nepastāv

I. Lazdāne atklāj: “Interesanti, ka Latvijas profesiju klasifikatorā nav iekļauta kiberdrošības tehniķa profesija, lai gan valstī tā ir aktuāla un stratēģiski nepieciešama. Profesijas būtība ir Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas darbību pārziņā, iespējams, ka tādēļ tā vēl nav iekļauta profesiju katalogā.

Sabiedrībā par kiberkultūru zina maz, taču tā ir ļoti svarīga. Ne velti Platīna peli saņēma arī kāda pirmsskolas izglītības iestāde Vidzemē, kurā bērnus jau no agra vecuma digitāli izglīto un radina ievērot kiberhigiēnu.

Nozīmīgi sabiedrībai skaidrot profesijas kiberdrošības tehniķa būtību. Dažkārt jauniešu vecāki neizprot, kas tā ir, atšķirībā, piemēram, no pavāra, būvnieka vai ugunsdzēsēja. Patiesībā tā arī ir, ka kiberdrošības tehniķus ikdienā nemana, profesija ir neredzama, jo digitāli nodarbojas ar drošības jautājumiem. Jomas speciālistiem jāspēj koncentrēties, jābūt precīziem, neatlaidīgiem un analītiski domājošiem.”

Šajā mācību gadā profesionālo vidējo izglītības programmu Saldus tehnikumā apgūst ap simts jauniešu, jūnijā būs jau ceturtais kiberdrošības tehniķu izlaidums. Lai gan profesija nav klasifikatorā un darba sludinājumos kiberbrošības tehniķus nemeklē, jauniešu stiprā puse ir daudzveidīgās profesionālās prasmes — programmēšanā, datorsistēmu administrēšanā un kiberdrošībā.

I. Lazdāne stāsta: “To, ka sabiedrība nesaprot šīs profesijas prasmju nozīmību, parāda fakts, ka pirms sešiem gadiem drošības pētnieku Raimondu Skurulu notiesāja par viņa atklāto drošības ievainojamību CSDD informācijas sistēmās. Ar drošības jomu saistītie darbinieki gaidīja, ka viņu apbalvos, bet viņam piesprieda naudas sodu. Nereti kiberdrošības tehniķus sauc arī par baltajiem hakeriem, jo viņi uzlauž sistēmas ar nolūku stiprināt to drošību, nevis iegūt finansiālu labumu. Saldus tehnikumā ir īpaša platforma jeb poligons, kur drošā vidē jaunieši var mācīties uzlauzt sistēmas un meklēt kļūdas, nepārkāpjot likumu.”

Labas ziņas pieaugušajiem

I. Bērziņa informē, ka nākamajā mācību gadā par valsts budžeta līdzekļiem kvalifikācijā Kiberdrošības tehniķis uzņems arī pieaugušos ar vidusskolas izglītību. Pusotru gadu garā izglītības programma būs paredzēta ikvienam pieaugušajam jebkurā vecumā, kurš plāno vai šobrīd strādā kiberjomā, bet nav izglītības dokumenta.

Saldus tehnikuma izglītības metodiķe pieaugušo jomā Nelda Bļusina stāsta, ka 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas un EPALE Nacionālā atbalsta dienesta rīkotajā konferencē Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums, Saldus tehnikumam pasniedza pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pieaugušo izglītības procesa veicināšanā un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā. Direktore I. Bērziņa norāda, ka novērtējumam ir pamats — Saldus tehnikumā pagājušajā mācību gadā mācījās vairāk nekā 800 pieaugušo.

Kas ir kiberhigiēna?

Kiberhigiēna — ikdienas prakšu un paradumu kopums, kura mērķis ir mazināt kiberapdraudējumus, nodrošināt datu aizsardzību un saglabāt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti. (Nacionālās kiberdrošības likums, 20.06.2024.)

Līdzīgi kā ar fiziskiem atkritumiem un atstāto pēdu uz planētas, arī virtuālajā vidē bieži sakrājas draza — vairāku gadu veci e-pasti, fotogrāfijas un videoklipi, kurus pēc uzņemšanas ne reizi neaplūkojam. Lieki dati nelietderīgi aizņem vietu digitālajā telpā, to piesārņojot.