“Kandidātu rosība ietekmēs to, vai cilvēki vēlēšanas vispār pamanīs.”

Iekšpolitikas kalendārā 7. jūnijs pagaidām ir visredzamākais datums. Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, tātad novados un valstspilsētās tiks paturēta vai pārdalīta politiskā vara. Sabiedriskās politikas centra Providus vadošajai pētniecei LĪGAI STAFECKAI jautāju, uz ko vēlētājiem raudzīties, lai izprastu, kā viņa pašvaldība vadīta līdz šim.

Kādēļ vēlētājiem vispār būtu jādomā par to, kā pēdējos četros gados vadīta pašvaldība, un pašiem jāmēģina definēs tās nākotni, iezīmēt izmaiņas?

— Vēlētāju lielais uzdevums un minimālais darbs vienlaikus ir vēlēšanās izteikt vērtējumu savas pašvaldības darbam. Balsojumam jāparāda, vai tas kopumā šķitis labs, vai tomēr nē. Atbildīgs vēlētājs ir godīgs, viņš apskatījies, kas tika solīts pirms vēlēšanām, un salīdzinājis ar padarīto. Slikti būtu nobalsot par jebkuru kandidātu; es teiktu, ka tad tā ir izniekota iespēja. Mums, vēlētājiem, tādas netiek dotas diez ko bieži, tāpēc iesaku izvēles momentam laikus sagatavoties.

Par pašvaldību vēlēšanām vienmēr bijusi vislielākā vēlētāju interese, bet pēdējā reizē, 2021. gadā, tikai trešdaļa balstiesīgu iedzīvotāju noteica politiskās varas proporciju Saldus novada domē.

— Vēlētāju aktivitātei 30 % ir slikts rādītājs. Ja deputātus ievēl ar maz balsīm, pamatoti rodas bažas, vai vairs varam runāt par vairākuma gribu. Deputātu leģitimitāti var apšaubīt, jo pilnvaras piešķīrusi neliela sabiedrības daļa.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās visā Latvijā bija kritiski zems balsotāju aktivitātes līmenis. Toreiz cilvēki bija apmulsuši pēc administratīvi teritoriālās reformas. Kādi būs vēlētāji šoreiz, redzēsim jūnijā. Ceru, ka aktīvāki, citādi mums ir nopietni jāsatraucas par to, ko patiesībā nozīme sabiedrības apātija. Tā ir sprādzienbīstama, jo nav skaidrs, ko cilvēki patiesībā domā. Ārkārtējos apstākļos var atklāties visādas dieva zīmes. Ļoti ceru, ka tik zemi aktivitātes rādītāji nebūs, taču man nav arī pamata domāt, ka tie būtiski pieaugs. Izņēmumi būs, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas katrā pašvaldībā izveidojās atšķirīga situācija; pēc novadu apvienošanas kāda pašvaldība veiksmīgāk attīstījusies, cita — ne tik ļoti. Būs vēlētāji, kuri piedalīsies vēlēšanās, jo ir dusmīgi un vēlas atgriezties pie novada iepriekšējām robežām. Esmu pārliecināta, ka aktivitāti ietekmēs arī politiķi. Vai viņi piekritīs kandidēt un par to klusēs? Vai rīkos pasākumus, kuros cilvēkiem izskaidros savu piedāvājumu, rosinās kaut vai elementāras diskusijas. Kandidātu rosība ietekmēs to, vai cilvēki vēlēšanas vispār pamanīs. Nedomāju, ka ar fotogrāfijām un ierakstiem feisbukā pietiks, jo šajā sociālajā platformā ir tikai daļa pašvaldības iedzīvotāju un ne visi uzskatāmi par aktīviem lietotājiem. Ir jārada mutoļošana, lai pamudinātu vēlētājus ne tikai aiziet līdz urnai, bet arī aizdomāties, kas iepriekšējos gados novadā ir noticis.

Kurš vēl var padarīt vēlēšanas redzamākas?

— Medijiem ir ļoti liela nozīme, tie ir vēlētāju atmiņu sargi, jo atgādina, kā aizejošais domes sastāvs tika ievēlēts, salīdzina deputātu lēmumus un darbus ar galvenajiem solījumiem pirms četriem gadiem. Pašvaldības darba izvērtēšanā medijiem redzu ļoti lielu lomu, jo viņi ir ziņneši, kas pievērš pilsoņu uzmanību vēlēšanām, sagatavo pašvaldības līdzšinējā darba izvērtējumu. Daudzviet reģionālo mediju vairs nav, tāpēc tiem, kas palikuši, būs jāstrādā uz visiem 100 %, lai savu misiju izpildītu.

Sabiedrības izglītošanā jāiesaistās arī nacionāla līmeņa institūcijām, piemēram, Centrālajai vēlēšanai komisijai jāinformē, kur atvērti vēlēšanu iecirkņi, kā tie strādā un kāds ir balsošanas process (jūnijā vēlētāji saņems jauna izskata biļetenus, mainīti arī aizpildīšanas nosacījumi — I. V.).

Priekšvēlēšanu mutulī vēlamas būtu arī vietējās biedrības. Tās var sarīkot diskusijas un citu formātu pasākumus, kuros deputātus izjautāt par to, kā viņiem gājis, vai arī izklāstīt savus priekšlikumus un noskaidrot, kā deputātu kandidāti uz tiem raugās, kādu sadarbību būtu gatavi piedāvāt.

Ja rosīsies visi, kurus nosaucu, radīsies vēlēšanu troksnis, to nedzirdēs tikai sevišķi slinki pilsoņi.

Ar ko jāsāk pašvaldības darba izvērtēšana?

— Vispirms jāapzinās, ka jāskatās divos līmeņos. Pirmajā jāskatās uz pašvaldību darbu kopumā, jo strādājuši ne tikai deputāti, bet arī pašvaldības darbinieki, un daudziem nav nekādas saistības ar politiskajām partijām. Otrajā līmenī ir dome.

Ja runājam par pirmo līmeni, tad jāskatās uz tipiskiem parametriem: vai pašvaldība sakārtojusi savus ceļus, sakopusi savu teritoriju, labi atrisinājusi citus saimnieciskos jautājumus, par kuriem ir atbildīga. Hroniski neatrisināti jautājumi norāda uz ne visai labu strādāšanu. Iedzīvotāju pamata prasības ir saistītas ar komfortablu dzīvošanu un tās nav drastiskas. Augtāku latiņu varam izvirzīt savai vēlmei, lai pašvaldību darītu maksimāli labāko, piemēram, attīstības projektos piesaista finansējumu, lai labāk izpildītu savas pamata funkcijas. Investīciju piesaiste norāda, ka pašvaldība domā par izaugsmi un nākotnes iedzīvotājiem.

Vai būtu jāraugās, cik daudz pašvaldība aizņemas, lai īstenotu attīstības projektus?

— Mēs esam pieraduši domāt, ka parādi ir slikti, bez konteksta tie uz papīra izskatās slikti, taču bieži vien aizņēmumi liecina vien par finanšu darbību. Nereti nākas aizņemties, lai iegūtu lielāku labumu. Protams, jāskatās arī uz pašvaldības parādsaistību apjomu. Latvijā ir pašvaldības, kuras bīstami tuvu piegājušas parādsaistību bīstamajai robežai, Rēzeknes pašvaldībai bija jāizsludina maksātnespēja, jo tās kredītsaistības pārsniedza 20 %. Tomēr mani vairāk satrauktu pašvaldība, kura neko nedara ne inovāciju, ne projektu jomā, jo tādai nav mērķa attīstīties, tā neizrāda pazīmes darīt vairāk par likumā definētām funkcijām. Izaugsmes vārdā ir jāriskē. Budžeta rādītājos vēlētājs grib redzēt, ka spiedīgos apstākļos ir pārgrupēti izdevumi, lai nebūtu jāupurē neviena funkcija.

Iedzīvotāji, jo sevišķi darbspējas vecumā, par pašvaldības darbu bieži vien nobalso ar kājām — pārceļoties uz dzīvi citur —, tāpēc vēlētājam būtu labi paskatīties uz pašvaldības atbalsta veidiem un iedzīvotājiem nodrošinātiem labumiem.

Vēl iesaku izvērtēt pašvaldības kopējo attieksmi pret saviem iedzīvotājiem. Vai viņiem ir izjūta, ka pašvaldībā kāds cieņpilnā sarunā pajautājis, ko viņš domā, kā dzīvo, ko gribētu nākotnē? No anonīmas aptaujas to uzzināt nevar.

Cik prasīgiem būt pret domes darbu?

— Prasīgākiem nekā pret Saeimu. Parlamenta deputātu kandidātiem mēs prasām labas idejas un pamatīgas programmas, politisko reputāciju, bet pašvaldību deputātu kandidātiem — nē. Bieži vien vēlētāji nezina, vai viņiem ir kaut cik jēdzīgs piedāvājums, kāda ir saistība ar konkrēto partiju — attiecības ir ilgstošas vai nejaušas. Pašvaldību līmenī partijas darbojas nepamatoti vāji, un vēlētājiem ir tiesības dzirdēt politiskas idejas arī no vietējiem politiķiem un kandidātiem. Lai vēlētāji paskatās, ko partija X darījusi nacionālajā politikā un kādi ir tās nodomi reģionos. Politiskas vīzijas ir vajadzīgas arī pašvaldībās, jo nosaka izaugsmes ceļu. Par tā noiešanu parūpēsies pašvaldību darbinieki, taču arī katram deputātam būtu jāvar atbildēt, kurus divus trīs savus darbus uzskata par galvenajiem.

Saldus novada domē pārstāvētas piecas nacionālās partijas, balsojumos par lēmumprojektiem domē vienbalsība. Kas vēlētājiem šajā situācijā jāpamana?

— To, ka deputāti domā ļoti līdzīgi vai arī neiedziļinās lēmumu būtībā — interpretāciju ir daudz. Es teiktu, ka lielāka politiskā konkurence domes darbam būtu veselīgāk, jo tad tas tiktu pakļauts četru acu principam, un opozīcija koalīcijas idejas izvērtētu ar kritisku aci. Politiskā konkurence, ja nav tukša kašķēšanās, ir vērtīgs papildu siets, kas labās iniciatīvās uzrāda trūkumus.

Izvērtējot Saldu novada domi ilgākā periodā, biežu politisko mainību nenovēro.

— Skaidrojumi šādai situācijai var būt ir dažādi, sākot ar to, ka iedzīvotājiem patiešām patīk pašvaldības darbs, beidzot ar paviršu balsojumu, jo vēlētājam nav bijis laika un intereses apskatīties, kā pašvaldība strādājusi pēc būtības; ir nobalsots pēc principa neko sliktu nav sastrādājuši, tāpēc — lai turpina. Manuprāt, vismaz neliela domes sastāva nomaiņa ir vēlama — lai ienāk skābeklis, un ūdens nesastāvēsies. Jaunpienācējiem ir cits redzesleņķis lietām, tas saliedētu domes deputātu komandām palīdz neieslīgt rutīnā.

Saldus situāciju nepārzinu, tāpēc izcelšu tās dažas pašvaldības, kurās pie varas ilgi turas valdonīgāki vadītāji. Tie no savu iestāžu darbiniekiem prasa stingru lojalitāti, nepieļauj, ka kāds pret viņu iepīkstas. Viena cilvēka valdīšanā deputātu darbs ir formāls, un šāda situācija ir bīstama.

Kā attiekties pret deputātiem, kuri mandātu noliek drīz pēc ievēlēšanas? Saldus novadā tā rīkojušies vairāki, arī tie, kas saņēma tik daudz plusu, ka sarakstā ieņēma augstāku vietu.

— Katram deputātam jābūt iespējai atteikties no sava mandāta, ja dzīve un apstākļi uz to spiež, taču šoreiz runa ir par ko citu. Diemžēl, gana bieži mēdz sarakstā iekļaut labi pazīstamu un cienītu cilvēku, lai gan viņš domē negrasās strādāt. Viņš ir saraksta vilcējs, jo ar savām balsīm palīdz iegūt mandātu ne tik populārām kandidātam. Jāteic, kā ir — šādas lokomotīves ir rīkojušās neētiski un piekrāpušas savus vēlētājus. Ir bīstami spēlēties ar vēlētāju uzticību, jo viņi kādā brīdī vairs nesapratīs, kurš no saraksta grasās domē strādāt, bet kurš pacels cepuri uzreiz pēc vēlēšanām.

Jums ir liela interese par labas pārvaldības principiem pašvaldībās. Kuriem pievērst uzmanību pirms vēlēšanām?

— Ar laba pārvaldību pašvaldībā jāsaprot ētisks un efektīgs darbs. Piemēram, vai nav pārmaksāts par labiekārtošanas darbiem.

Vai jāvērtē arī, kur šie darbi bijuši? Iedzīvotāji kritizē koncentrēšanos uz pašvaldības centru.

— Protams, jo iedzīvotāji nedzīvo tikai pilsētā. Katrā ziņā, pašvaldībai jāvar argumentēt atbildēt, kā vietu izraudzījās un kādēļ. Atklāta saruna par to, ka naudas visam nepietiek, iekļaujas labas pārvaldības principiem. Iedzīvotāji drīkst skaidri zināt, kam un kā plānots tērēt pašvaldības budžetu.