Jaunieši redz problēmu un vēlas to risināt

Piecas novada skolēnu pašpārvaldes pagājušajā gadā izmantoja iespēju iegūt valsts finansējumu līdzdalības veicināšanai un cīņai ar mobingu skolās.

Visas mācību iestādes noslēdza projektus gada izskaņā. Saldus vidusskolas skolēnu vēlmes īstenos vēl šajā mācību semestrī, jo projektā skolēnu pašpārvalde sarīkoja iniciatīvu konkursu Radi savu vidi pats, kurā interesenti varēja uzrakstīt pieteikumu savai iecerei līdz 300 eiro. Visas idejas gatavi sponsorēt bērnu vecāki. Pašpārvaldes konsultante Ilze Barisa stāsta, ka skolēnu pašpārvaldei bija mācību cikls, kurā reizi mēnesī jaunieši gāja klasēs ar informatīvu kampaņu, aicinot skolēnus dalīties ar idejām, kā uzlabot skolas vidi. Norisinājās arī diskusiju cikls, vai skolēniem ir iespēja kaut ko mainīt savā skolā, to vadīja un organizēja skolēni no debašu pulciņa.

Decembra sākumā speciāli izveidota žūrija vērtēja sešas ideju prezentācijas. Skolēni ierosināja izgatavot somu pakarināmos āķīšus pie galdiem, atjaunot Zaļo klasi, izvietot apavu tīrītājus pie skolas ārdurvīm, paliktņus darbam skolas gaiteņos, izveidot āra klasi, kā arī atļaut pārbaudes darbu rakstīšanas laikā izmantot austiņas jeb fona trokšņa slāpētājus. Saldus vidusskolas direktore Inga Mankus, projektu speciāliste Inta Svaža un vecāki nespēja vienoties par labākajām, tāpēc nolēma atbalstīt visas vēlmes daļēji vai pilnā apmērā. Vienu ideju, lai saņemtu nepieciešamo finansējumu. virzīja citam projektu konkursam.

Brocēnu vidusskolas skolēnu pašpārvalde 6. līdz 8. klašu skolēniem organizēja diskusiju ciklu Nē-mobingam. Skolas viceprezidente un projekta dalībniece Agrita Andersone pastāstīja, ka diskusiju uzdevums bija izglītot jauniešus par emocijām, mobingu, apkārtējo pieņemšanu, mazinot mobinga straujo izplatību skolā. Vienaudžu aptaujā secināja, ka pusei respondentu nav bijusi saskarsme ar mobingu, 25% to redz, bet daži atzinās, ka ikdienā dara pāri citiem. “Manuprāt, apcelšana ir aktuāla vecuma pārejas posmā, kad bērni kļūst par pusaudžiem, un ir grūtāk saprast savas emocijas. Tieši 6. līdz 8. klasē ņirgāšanās notiek visbiežāk. Skolēnos radīta lielāka izpratne par problēmu, taču jāpaiet ilgākam laikam un regulārām nodarbībām, lai kaut kas mainītos viņu uzvedībā,” pārliecināta Agrita.

Ezeres pamatskolas pašpārvaldes konsultante Lija Mickus dalījās par paveikto skolā: “Mums bija divi lielie mērķi — sadraudzēties pašiem un mēģināt cīnīties pret mobingu skolā. Lai veidotu patīkamu vidi kolektīvā, aicinājām pie sevis citas skolēnu pašpārvaldes. Pieredzē un draudzībā dalījāmies ar Saldus pamatskolas, vidusskolas un tehnikuma audzēkņiem. Ir svarīgi, ka ezernieki draudzējas ar pilsētas skolēniem jau tagad, lai viņi, aizejot mācīties uz Saldu, justos drošāk. Pamatskolā laiks pašpārvaldē ir īss, parasti skolēni sāk 6. klasē un 9. jau dodas uz citu skolu. Pie sevis aicinājām arī Rudīti Muraševu, kas vadīja meistarklasi Kolektīva veidošana. Skolēni grupās pildīja uzdevumus, mācījās izteikt un argumentēt viedokli, apguva prasmi izvērtēt sevi, strādāt komandā, izteica priekšlikumus skolas dzīves uzlabošanai.”

Sanija Buša no Saldus pamatskolas pašpārvaldes pastāstīja, ka par mobingu skolā runāts daudz, un sarīkotās nodarbības palīdzēja vienaudžiem saliedēties, uzlabot savstarpējo komunikāciju un kļūt drošākiem. 9. klašu skolēni bija aicināti veidot piesaistošus plakātus par mobingu digitālā vidē. Skolotāji par tiem balsoja. Starp 30 plakātiem 20 izdrukāja un izlika Saldus pamatskolas telpās, pēc tam tos aizveda arī uz citām Saldus novada skolām. Notika lekcija par mobinga veidiem, tajā piedalījās arī skolas psihologs un sociālais pedagogs. Savā pieredzē dalījās Saldus boksa kluba dibinātājs Ansis Pūce, kā arī skolēni devās piedzīvojumos ar mentoru un piedzīvojumu meistaru Ēvaldu Kārkliņu. Noslēgumā pašpārvalde divas dienas pavadīja atpūtas kompleksā Kaplūžmuiža.

Saldus tehnikuma 3. kursa audzēkne Amanda Kņūta stāsta, ka vispirms ar aptaujas palīdzību noskaidrojuši, cik mobings aktuāls izglītības iestādē, un dati parādījuši, ka problēma ir vēl lielāka nekā skolēni domājuši. “Rīkojām paneļdiskusiju Kafija ar sabiedrību par mobingu, tajā piedalījās policisti, deputāti, jaunatnes darbinieki, sociālie pedagogi, iestādes skolēni, pedagogi un arī skolēni no Ezeres pašpārvaldes. Diskusijai piesaistījām arī psihologu, kurš izdarīja sarunu kopsavilkumu. Pirmais solis ir sperts — esam vērsuši jauniešu uzmanību par ņirgāšanos vienaudžu vidū, runājām par to, kā mainīt situāciju. Pēc sarunām dalībnieki atzina, ka iepriekš par problēmu nebija aizdomājušies,” stāsta Amanda. Sadarbībā ar Jauniešu multimediju studiju Frekvence top īsfilma par mobingu, tā būs pamācošs materiāls, ko skolēniem rādīt izglītības iestādēs.