Brocēnu rūpnīca — ceļā uz klimatneitralitāti

Aizvadītā gada beigās SCHWENK Latvija paziņoja par gatavību investēt aptuveni pusmiljardu eiro ogļskābās gāzes emisiju novēršanai cementa ražošanas procesā.

Intervijā SZ SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Ziemeļeiropa izpilddirektors REINHOLDS ŠNEIDERS stāsta, ko uzsāktās izmaiņas cementa rūpnīcā nozīmē uzņēmumam, novadam un Latvijai.

Kā nonācāt pie lēmuma investēt tik nozīmīgus līdzekļus ogļskābās gāzes atdalīšanai no citām emisijām? Rūpnīcas emisiju apjoms taču nepārsniedz valstī noteiktos normatīvus.

“Būtiskākais iemesls ir Eiropas Savienības zaļais kurss ar mērķi 2050. gadā Eiropā sasniegt klimatneitralitāti; lielā mērā tam jābūt īstenotam jau līdz 2040. gadam. Divām nozarēm, cementa ražošanai un metalurģijai, pievērsta īpaša uzmanība, jo tām augstākais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ražošanā nepieciešamo augsto temperatūru dēļ. Mēs esam būtiski samazinājuši CO2 nospiedumu cementa ražošanā, izmantojot alternatīvo kurināmo, ieviešot jaunas cementa markas ar mazāku klinkera īpatsvaru un iepērkot no atjaunojamiem resursiem ražotu elektroenerģiju un citos pasākumos. Līdz šim ar to pieticis, taču tagad uzdevums ir samazināt CO2 emisijas no 800 000 tonnu gadā līdz nullei, tāpēc nepieciešamas radikālas metodes.

Noteikumi ir stingri. Cementa rūpniecība Eiropas Savienībā ir daļa no CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas. Noteikts, cik kilogramu CO2 ražotājs drīkst emitēt, lai saražotu vienu tonnu sava produkta, par to papildus nemaksājot. Par katru CO2 emisiju kilogramu, kas šo robežlielumu pārsniedz, ir jāpērk kvotas. Patlaban robežvērtība CO2 emisiju apjomam uz tonnu klinkera Eiropā ir 693 kilogrami, bet jau 2033. gadā tie būs vairs tikai 97 kilogrami, 2035. gadā — nulle. Brocēnos ir viena no modernākajām, zaļākajām Eiropas cementa rūpnīcām, kam kvotas nav bijis jāpērk vai dažos gados — pavisam nedaudz. Taču tehnoloģiskās iespējas CO2 emisiju samazināšanā ar līdz šim zināmajām metodēm ir izsmeltas, un bez investīcijām CO2 uztveršanā mums jau pēc desmit gadiem būtu jāmaksā aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā šādu perspektīvu, investīcijas ir pamatotas un tālredzīgas.”

Vai SCHWENK Latvija ir pirmā cementa rūpnīca, kas gatavojas dekarbonizēt ražošanu?

“Pašlaik pasaulē nav nevienas cementa rūpnīcas, kurā uztver CO2 emisijas. Bet vairāki uzņēmumi ir ceļā uz to, tajā skaitā mēs. Pirmā, šķiet, būs cementa rūpnīca Norvēģijā, netālu no Breivīkas, tur plāno sākt šovasar. Gan ar citu metodi — izmantojot amonjaku, bet par mums piemērotāko eksperti atzina karstā kālija karbonāta tehnoloģiju.

SCHWENK koncernam ir pavisam sešas cementa rūpnīcas galvenokārt Eiropā, ogļskābās gāzes uztveršanas projektu uzsākusi arī rūpnīca Vācijā. Brocēni starp pirmajiem ir divu iemeslu dēļ: pirmkārt, te ir jauna moderna rūpnīca, kur cementa ražošanas dekarbonizācijai nepieciešamas mazākas izmaksas nekā vecākās ražotnēs; otrkārt, mēs 70 % produkcijas eksportējam uz Ziemeļvalstīm, kur izteikts pieprasījums pēc cementa ar samazinātu CO2 nospiedumu. Mūsu somu un zviedru klienti nejautā, vai mēs uztversim CO2, viņi jautā: kad jūs to darīsiet? Skandināvijas valstis likumdošanas līmenī definējušas klimatneitralitātes mērķi, un sabiedrība to atbalsta.”

Vai varat vienkāršoti pastāstīt, kā notiks CO2 uztveršana?

“Galvenās jaunās būves būs divi torņi apmēram rūpnīcā esošā priekšsildītāja torņa augstumā. Vienā no tiem tiks ievadītas izplūdes gāzes no priekšsildītāja un krāsns, un ķīmiskās reakcijās ar karsto kālija karbonātu ogļskābā gāze tiks uztverta, piesaistīta un atdalīta no citām emisijām. Otrā tornī to atkal atdalīs no karstā kālija karbonāta un iegūs tīru CO2, ko augsta blīvuma gāzes vai šķidrā veidā transportēs tālākai izmantošanai vai noglabāšanai. Praktiski tehnoloģija ir ļoti sarežģīta un tās ieviešana prasa apjomīgu darbu. Runa ir par rūpnīcu rūpnīcā un daudzām jaunām būvēm un iekārtām, kas tiks integrētas pašreizējā cementa rūpnīcas teritorijā. 500 miljoni eiro, ko gatavojamies investēt, ir vairāk nekā sākotnēji izmaksāja esošās cementa rūpnīcas būvniecība.

Jau martā sāksim uzstādīt testa rūpnīcu ar uztveršanas jaudu aptuveni 2 tonnas CO2 dienā, tajā analizēsim tehnoloģijas efektivitāti un citus ar gāzes uztveršanu saistītus faktorus. Līdz gada beigām tai būtu jāsāk darboties. Plānots, ka 2028. gadā uzsāksim īstās dekarbonizācijas rūpnīcas būvniecību un 2030. gadā pabeigsim. Tās jauda būs vairāk nekā 2000 tonnu CO2 dienā, aptuveni 800 tūkstoši tonnu gadā un faktiski nodrošinās pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju Brocēnu rūpnīcā.”

Kur liksiet uztverto ogļskābo gāzi?

“Tas ir atvērts jautājums, ko lielā mērā noteiks valsts nostāja un pieejamā infrastruktūra. Teorētiski to pa cauruļvadiem vai ar dzelzceļa cisternām varēs transportēt uz ostu un ar kuģi nogādāt uzglabāšanas vietā. Parasti CO2 uzglabā dabīgas izcelsmes pazemes krātuvēs, līdzīgās kā Inčukalnā, kur atrodas dabasgāzes krājumi. Tās ir gan zem sauszemes, gan arī zem jūrām. Pašlaik mums tuvākās ir Ziemeļjūrā un Norvēģu jūrā. Taču, atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā ir vairākas vietas, kur ģeoloģiski iespējams ierīkot pazemes krātuves un, attīstot CO2 loģistikas infrastruktūru, kļūt par transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojuma sniedzēju Baltijas reģionā, tādējādi veicinot valsts ekonomisko attīstību.”

Vai Latvijas valdība ir gatava šādām investīcijām?

“Izpratne rodas. Daudzas Eiropas valstis jau mērķtiecīgi attīsta dekarbonizācijas procesam nepieciešamo infrastruktūru; Austrumeiropā pagaidām vilcinās, tā ka ieguvēja būs tā valsts, kura šajā reģionā pirmā attīstīs CO2 loģistikas un uzglabāšanas nozari. Ceram, ka SCHWENK uzsāktais projekts pasteidzinās rīkoties arī valsti. Brocēnu rūpnīca rada 8 % no Latvijas CO2 emisijām, tā ka liels darbs darāms vēl daudziem uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā rodas klimata pārmaiņas. Valsts iesaistīšanās klimatneitralitātes sasniegšanā ir nenovēršama, jautājums tikai, vai Latvija kļūs par pakalpojuma sniedzēju vai pircēju.”

Vai uzkrāto CO2 kaut kādā veidā izmanto?

“Tas ir zinātnieku liels uzdevums — izstrādāt ogļskābās gāzes aprites tehnoloģijas. Zinām, ka to izmanto alus, dzirkstošo dzērienu ražošanā, notiek izpēte par tās izmantošanu aviācijas degvielā un siltumnīcās, taču pagaidām runa ir par nelieliem apjomiem.”

Cik bīstama ir koncentrētas CO2 uzkrāšana? Vai noplūdes gadījumā cilvēki un dzīvnieki ap avārijas vietu vienkārši nenoslāps?

“Ogļskābā gāze nav tik bīstama kā, piemēram, skābeklis, kas var sprāgt un degt. Lielā koncentrācijā tā var radīt risku, bet vienlaikus noplūdes gadījumā CO2 ļoti ātri zaudē augsto koncentrāciju, sajaucoties ar apkārtējo gaisu un neradot apdraudējumu cilvēkiem un videi. Tieši ietekmēta ir neliela teritorija, mūsu gadījumā — rūpnīcas robežās. Drošība ir ļoti būtisks apsvērums un tiek risināts kopā ar pārējiem projekta īstenošanas virzieniem.

Šis projekts tiks realizēts ciešā valsts iestāžu, tai skaitā Valsts vides dienesta uzraudzībā. Būs ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra (IVN), kuras gaitā sīki analizēs visus iespējamos riskus un to novēršanas mehānismus, būs dialogs ar kopienām un publiskā apspriešana. Visas ietekmētās puses tiks informētas un iesaistītas, saņems kompetentas un godīgas atbildes uz jautājumiem.”

Kāds būs ekonomiskais efekts no dekarbonizācijas rūpnīcas būvniecības un darbības Saldus novadam?

“Mūsuprāt, jūtams. Pirmkārt, būvniecības laikā aptuveni divus gadus te strādās papildu 200 — 400 cilvēku, kuriem būs vajadzīgas naktsmītnes, ēdināšana un citi pakalpojumi, līdzīgi kā pirms 15 gadiem, kad būvēja jauno cementa rūpnīcu. Otrkārt, būs jaunas darbavietas, tātad novadam varēs piesaistīt jaunus izglītotus cilvēkus vai arī radīt interesi jauniešiem atgriezties savā novadā. Ir pat nepieciešamas jaunas profesijas! Esam uzrunājuši Rīgas Tehnisko universitāti par dekarbonizācijas inženieru sagatavošanas programmu, jo šie speciālisti kļūs aizvien pieprasītāki ne tikai mūsu uzņēmumā.”

Kā pusmiljarda eiro investīcijas ražošanas dekarbonizācijā ietekmēs cementa cenu un konkurētspēju?

“Cena pieaugs neatkarīgi no ražotāju izvēles tagad investēt dekarbonizācijā vai vēlāk maksāt milzu naudu par emisijām. To apzinās gan nozare, gan klienti. Lai nodrošinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju, Eiropas Savienība izstrādājusi pārrobežu ievedkorekcijas mehānismu — importējot no trešajām valstīm produkciju, kuras ražošanā rodas siltumnīcefekta gāzes, jāmaksā CO2 kvotām pielīdzināms maksājums.

Tomēr līdztekus daudzmiljonu eiro projektam, lai novērstu ogļskābās gāzes emisijas gaisā, mēs turpinām attīstīt piedevu cementa ražošanu, jo tādējādi var samazināt klinkera saturu cementā un attiecīgi — samazināt CO2 emisijas uz tonnu cementa. Jau šomēnes Brocēnu rūpnīcā sāksim būvēt divus silosus cementa piedevu uzglabāšanai. Projekts ir aptuveni tikpat apjomīgs kā jaunu cementa dzirnavu būvniecība pirms pāris gadiem un ar līdzīgu ietekmi uz apkaimes ekonomisko aktivitāti.”