Droša māja prasa atbildīgus iedzīvotājus

Saldū notikuša foruma Par dzīvojamo māju pārvaldību Saldus novadā darba kārtība bija kā labā domrakstā — vispirms problēmas formulējums, tad risinājuma varianti un ceļakartes piedāvājums.

Ēkas noveco

Liela daļa daudzdzīvokļu namu uzcelti pirms gadiem 40 — 50. Privātmāju īpašnieki šādā periodā parasti jau īpašumu pamatīgi remontējuši — mainījuši jumtu, inženierkomunikācijas, stiprinājuši pamatus, siltinājuši sienas… Daudzdzīvokļu mājām uz remontiem nereti jāgaida ilgāk, jo kopīgs lēmums jāpieņem nevis vienai ģimenei, bet vairākām vai pat daudzām. Turklāt katrai intereses atšķiras — pirmā stāva iemītniekiem rūp pamatu un pagraba stāvoklis, augšējo — bēniņi un jumts, bet vidējiem, iespējams, viss patīk un neko nevajag.

“Svarīgi, lai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji apzinātos, ka viņiem pieder ne tikai savs dzīvoklis, bet mājas domājamā daļa,” prezentācijā par ilgtspējīgu un energoefektīvu nākotni sacīja SIA Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Viņš gatavojis energoauditu arī Saldus novada daudzdzīvokļu mājām, tāpēc fotogrāfijas un piemēri arī no tām — kā gadi un laikapstākļi pamazām nodeldē ārsienas, izurbina šuves, izskalo pamatus… Turklāt nereti nami glabā padomjlaika būvniecības pērles, piemēram, vecas pufaikas kā siltumizolācijas materiālu.

“Skaidrs, ka mājas remonts nozīmē izdevumus un tie iedzīvotājus biedē. Taču nekā nedarīšana ir vēl sliktāka, jo ēkas novecošanu bez ieguldījumiem apturēt nevar, un iedzīvotājiem aizvien vairāk būs jācieš no siltuma zudumiem, sliktas ventilācijas, pelējuma, mitruma un citām nolietotas būves nebūšanām,” energoauditors norādīja. Lai motivētu saņemties drosmi un vienoties par lielākiem daudzdzīvokļu māju remontiem, viņš bija sagatavojis maksājumu un ietaupījumu grafikus, kas apliecināja: ietaupītā maksa par siltumu daļēji sedz regulāros kredīta maksājumus, bet pēc tā nomaksas ieguvums ir būtisks.

Jauna atbalsta programma

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Ieva Vērzemniece iepazīstināja ar Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu, ko plānots izsludināt martā. Tajā paredzēts atbalsts 439 māju renovācijai visā Latvijā līdz 2029. gada beigām.

Programma paredz atbalstīt daudzdzīvokļu māju renovācijas projektus, ja sasniegts 30 % enerģijas ietaupījums. Atbalsta apmērs no 40 % — 50 % no attiecināmām izmaksām (ir papildu kritēriji, kurus izpildot, var pretendēt uz lielāku atbalstu), ieskaitot PVN.

Nosacījumi atbalsta pretendentiem: namā jābūt vismaz trim dzīvokļiem, nodibinātai biedrībai vai citas formas juridiskai personai, kā arī augstai maksājumu disciplīnai — pēdējo 12 mēnešu laikā parāds nedrīkst pārsniegt 10 % no rēķinu kopsummas. Un, protams, jābūt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam par ēkas renovāciju.

Pagājušā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā, kas nosaka: ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nav lemttiesīga, drīkst mēneša laikā kopsapulci sasaukt atkārtoti; tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tādējādi atvieglota lēmumu pieņemšanas procedūra daudzdzīvokļu namos, lai gan, protams, būtu labāk, ja nepieciešamiem kopīgiem ieguldījumiem labprātīgi piekristu pēc iespējas vairāk dzīvokļu īpašnieku.

Ieva Vērzemniece aicināja dzīvokļu īpašnieku biedrības, kuras vēlas renovēt māju, pēc jaunās atbalsta programmas izsludināšanas laikus pieteikt atlaides rezervāciju. Atkarībā no mājas gatavības uzsākt renovāciju būs atšķirīgi rezervācijas termiņi. Plašāka informācija par programmu — Altum mājaslapā.

Vienojas remontam

Par citu Altum piedāvājumu, aizdevumu daudzdzīvokļu mājas remontam, praktiskā pieredzē dalījās brocenieks Roberts Sipenieks. Viņš dzīvo piecu dzīvokļu mājā, kas celta piecdesmitajos gados. No vienas puses, tā ir pamatīgāka un kvalitatīvāk būvēta nekā Brežņeva laika blokmājas, no otras — nosēdušies pamati un izdilušais jumts aizvien vairāk lika par sevi manīt. Dzīvokļu īpašnieku biedrība vienojās par remontu, Altum izsniedza aizdevumu, un mājai tika hidroizolēti pamati, nomainīts jumts, siltināti bēniņi, sakārtota lietus ūdens notekcauruļu sistēma, nomainīti koplietošanas logi un durvis. Kredīts paņemts uz pieciem gadiem, maksa — 2,46 eiro par kvadrātmetru. “Svarīgākais, lai kaimiņi būtu vienisprātis par nepieciešamību remontēt un ir disciplinēti maksājuši rēķinus,” sacīja R. Sipenieks.

Ja mājā ir daudz dzīvokļu un nav izteikta līdera, kas kaimiņus uzrunā un rosina remontdarbus, strīdas ar skeptiķiem un meklē izdevīgākos variantus, nozīmīga ir namu apsaimniekotāja loma — par to izteicās SIA Kurzemes nami valdes loceklis Pēteris Brazdauskis. Viņaprāt, godprātīgs apsaimniekotājs par prioritāti izvirza drošu māju, vērš uzmanību uz nepieciešamiem darbiem, iesaka dzīvokļu īpašniekiem, kā rīkoties, ja nepieciešami lieli remonti un nepietiek ar mājas uzkrājumiem. Kurzemes nami pēdējos divos gados ar Altum kredītu remontējuši 30 ēku dažādās pilsētās. Darīti visdažādākie darbi, sākot ar jumtu nomaiņu un pamatu sakārtošanu, beidzot ar apkures sistēmu modernizāciju.

Saldus ir starp līderiem daudzdzīvokļu māju renovācijas ziņā, bet daudzās pilsētās ir tikai pa dažiem atjaunotiem namiem vai pat neviena. P. Brazdauskis minēja datus — atjaunoti esot tikai 5 % Latvijas daudzdzīvokļu namu. Tā ka Altum jaunā programma spēs atbalstīt tikai kripatiņu dzīvojamā fonda, kam nepieciešama renovācija. Pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kam ēkas pilna renovācija nešķiet aktuāla vai kuri vēl tikai ir ceļā uz atbildību par kopīpašumu, būs jāmeklē citi risinājumi, lai to saglabātu un uzlabotu.

Aprites ekonomiku atbalstošas organizācijas Zero Waste Latvija pārstāve Zane Kopštāle ieteica daudzdzīvokļu namu iemītniekiem pirms lieliem māju remontiem pārbaudīt spēju sadarboties, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus. Ņemot vērā, ka tie aizņem 46 % no visiem nešķirotajiem atkritumiem (Liepājas RAS dati) un to izvešana ir par 40 % lētāka, patērētāji varētu ieekonomēt līdz pat 35 % atkritumu apsaimniekošanas izdevumu. Taču, lai efektu patiešām izjustu, jābūt disciplinētiem šķirotājiem. Daudzās valstīs atkritumu šķirošana nav labas gribas akts, bet gan pienākums, par kura nepildīšanu soda; visticamāk, ar laiku arī mums visiem tā būs jāiemācās. Zane netaupīja laiku un uzskates materiālus, lai pārliecinātu, ka bioatkritumu šķirošana ir pieraduma, nevis izdevumu vai neērtību jautājums, nerunājot par labumu videi.

Padoms ikvienam

Forums Par dzīvojamo māju pārvaldību Saldus novadā ir viena no starptautiska projektā LIFE ReHabita aktivitātēm. Tā mērķis ir mazināt enerģētisko nabadzību, veicinot mazaizsargāto iedzīvotāju mājokļu atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Projektā sadarbojas piecas pilsētas: Lorka (Spānija), Ploješi (Rumānija), Plovdiva (Bulgārija), Saldus (Latvija) un Gospiča (Horvātija).

Projekta ieguvums ir arī energoefektivitātes konsultāciju punkta izveidošana Saldū, KOPtelpā, Striķu ielā 2, kur Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks Edgars Augustiņš ikvienu interesentu konsultē par energoefektivitātes risinājumiem viņu īpašumos, bet paredzētas vēl citas aktivitātes, kas vērstas uz to iedzīvotāju atbalstu, kuri vēlas sadzīvē taupīt energoresursus.