Publiskajās patvertnēs vieta ir aptuveni 4600 cilvēkiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Saldus novadā pārbaudīja 138 valsts un pašvaldības īpašumus, 24 atzina par pilnībā vai daļēji piemērotiem patvertņu ierīkošanai.

Būves, kurās ir patvertnei piemērotas telpas, marķētas ar speciālu zīmi. Tā norāda uz publisku un visu laiku atvērtu vietu, kur 2 — 72 stundas patverties no sprādzieniem, vētras, radioaktīva piesārņojuma u. tml. Ar patvertnes zīmi marķētas gan noslogotas telpas, gan gadiem neizmantotas.

Saldus novada patvertnēs vietas pietiek aptuveni 4600 cilvēku. Kurzemē ir 213 publisku patvertņu, kopējā ietilpība — 51 810 cilvēku.

Vieta tikai astoņiem cilvēkiem

Pēc nejaušības principa izvēlos apskatīties patvertni, kurai izraudzīts pagrabs pie Šķēdes pagasta pārvaldes ēkas. Pārvaldes vadītājs Valdis Gūtmanis pastāstīja, ka būve padomju laikā uzcelta tāpēc, lai skolai būtu, kur glabāt dārzeņus. Pagrabs tiem laikiem bijis klasisks — virszemes betona konstrukcija apbērta ar zemi. Pēdējos gados būve bija pārvaldes noliktava reti vajadzīgām mantām, tagad visas vai nu noliktas citur, vai izmestas.

Pagrabs ir tumšs, piesmacis un mazs. V. Gūtmanis teicās to izkrāsot, apgādāt ar elektrību. Rezultāts viņam tik un tā nepatiks, jo patvertne ir ļoti maza. Alternatīvas nav, jo pagrabs Šķēdē bija vienīgais pārbaudāmo objektu sarakstā.

“Šķēdē deklarēts aptuveni 600 cilvēku, uz vietas dzīvo puse, bet patvertnē vietas tikai astoņiem. Tas nozīmē, ka draudu gadījumā vismaz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs jāglābjas savos pagrabos. Šķēdes ciemā ir septiņas daudzdzīvokļu mājas, pagraba nav tikai vienai. Pēdējo reizi, kad tos redzēju, visi bija piekrāmēti līdz malām, brīva vien šaura taciņa. Ja cilvēki savu saimniecību nesakārtos, x stundā viņiem nebūs, kur glābties!” Valdis Gūtmanis satraucas.

Pagasta pārvaldē pagaidām nemana, ka iedzīvotāju prātus nodarbinātu civilās aizsardzības jautājumi. Tik vien runāts, cik kādā iedzīvotāju padomes sēdē interesējās, vai Šķēdē ir patvertne, un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sapulcē daži apjautājās, kad un kurš viņu pagrabus izvāks. Pārvaldes vadītājs ir strikts — privātīpašniekiem pašiem jāuztur savi īpašumi kārtībā. No otras puses, pārvalde apzinās, ka krīzes situācijā tā būs pirmā iestāde, kurā cilvēki jautās, kā rīkoties. Tā bijis, kad Krievija iebruka Ukrainā, — daži pārvaldes darbiniekiem jautāja, kur viņiem būs jāiet un kas jādara, ja karš tiks līdz Latvijai.

Sameklēja stipras telpas

Arī VUGD Saldus daļas komandieris Jānis Vējš aicina iedzīvotājus nepaļauties tikai uz publisko patverņu tīklu, jo pašlaik tas ir mazs. Ideālā gadījumā lai kur cilvēks atrastos, 300 metru rādiusā būtu jābūt drošai vietai, taču tagad tādas nav pat katrā Saldus novada pagastā. Komandieris uzsver: Saldus novadā vairs nav nevienas pašvaldības un valsts ēkas, kurā ierīkot publisku patvertni, tātad tīklu varētu paplašināt tikai jaunceltnes; nav dzirdēts, ka Saldus novadā pašvaldība grasās celt lielas sabiedriskās ēkas.

Jānis Vējš atspēko kritiku, ka ne visas izraudzītās patverņu telpas ir piemērotas cilvēku izmitināšanai. “No Valsts zemes dienesta saņēmām informāciju par visām valsts un pašvaldības ēkām, kurām ir pagrabs. Mēs nezinājām, kādā stāvoklī tie ir, tādēļ katru apsekojām. Mums bija svarīgi novērtēt, kura vieta mazinās ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tam, ka kāda telpa šobrīd ir neremontēta, nav nozīmes.

Tā kā patvertni izmantos tikai dažas stundas, tajā obligāti nav jābūt labierīcībām un ūdensvadam. Saldus novadā astoņi objekti atzīti par pilnībā piemērotiem (ir gan tualete, gan ūdens), bet 16 objekti ir daļēji piemēroti. Pašvaldībai būtu jātiecas visus sakārtot tā, lai cilvēki tur varētu uzturēties 72 stundas. No pieredzes spriežu, ka Saldus novada pašvaldība lieki nevilcināsies, jo tā pret civilo aizsardzību izturas ļoti atbildīgi.”

Pagrabos “viss mūža mantojums”

Vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji savas drošības vārdā atbrīvo pagrabus no mantām, jautāju nekustamo īpašumu pārvaldītāja Kurzemes nami valdes loceklim Pēterim Brazdauskim. Viņš avīzei atzina, ka jautājums nav bijis prioritārs ne daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, ne to pārvaldītājiem.

Tikai daļēji patiess ir mīts, ka daudzstāvu namu pagrabos nav, kur kāju spert. Kurzemes namu pārstāvis atgādina: VUGD speciālisti regulāri pārbauda, vai visas evakuācijas ejas brīvas no šķēršļiem. Cita aina paveras privātajos nodalījumos — aiz atslēgas tik tiešām noliek visu, kam dzīvoklī nav vietas, dažam tur glabājas “viss mūža mantojums”. Pēteris Brazdauskis ievērojis, ka daudzos namos pagrabi izrevidēti, gatavojoties komunikāciju nomaiņai vai lielākiem remontiem.

Patvertnes Saldus novadā

• Bijušās Saldus pilsētas ģimnāzijas ēkā

• Saldus medicīnas centrā

• Saldus Bērnu un jaunatnes centrā

• Pašvaldības administratīvajā ēkā Avotu ielā 12

• Cieceres pamatskolā

• Cieceres pamatskolas pagrabā

• Brocēnu vidusskolā

• Brocēnu vidusskolas pagrabā

• Brocēnu vidusskolas “mazajā skoliņā”

• Brocēnu PII Varavīksne pagrabā

• Brocēnu kultūras centrā

• Blīdenes pagasta pārvaldes ēkā

• Ezeres pagasta pārvaldes ēkā

• Bērnudārzā Kursīšos

• Novadnieku pagasta pārvaldes ēkā Mežvidos

• Striķu kultūras namā

• Gaiķu tautas namā

• Nīgrandes pamatskolas darbnīcā

• Bērnudārzā Nīgrandē

• Kalnu kultūras centrā

• Pampāļu kultūras centrā

• Bērnudārzā Druvā

• Pagrabā pie Šķēdes pagasta pārvaldes

IETEIKUMS

Lejupielādējiet aplikāciju 112, jo tā visoperatīvāk brīdina par dabas stihijām un krīzes situācijām. Drīzumā to papildinās ar patverņu karti. Ziņojumus saņems visapdraudētākie iedzīvotāji, piemēram, par Daugavas iespējamo izkāpšanu ko krastiem saldenieki netiks brīdināti. 11. februāris Eiropas Savienībā ir vienotā ārkārtas palīdzības numura 112 diena.