Viltots medus maldina patērētājus

Igaunijas laboratorijā Celvia CC konstatēts, ka lielveikalos 14 no 20 burciņās ar uzrakstu Medus, ir viela, kas nav autentisks medus. Taču tā kā nav oficiālas metodikas medus DNS testu rezultātu izvērtēšanai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plāta rokas — no tirdzniecības to neesot pamata izņemt, jo nekaitē cilvēku veselībai.

Latvijas Biškopības biedrībā (LBB) norāda, ka šāda situācija maldina patērētāju un grauj biškopības nozari ne vien Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES). LBB lielveikalu tirdzniecības ķēdēs Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā iegādājās dažādu ražotāju medus burciņas. Vairāki iepakojumi radīja bažas, jo akcijas cena tām bija pat zem medus ražošanas pašizmaksas. Igaunijā veiktās DNS analīzes parādīja, ka 70 % no veikalos nopērkama medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites. Tāpēc LBB uzstāj, ka uz etiķetes vajadzētu norādīt, ka tas ir mākslīgs, nevis dabīgs produkts, un neatbilst ES direktīvā noteiktajam, ka medus ir dabīga, salda viela, ko bite ražo no augu nektāra. PVD norāda, ka patlaban nepastāv ES mēroga oficiāla metodika medus DNS testu rezultātu izvērtēšanai.

Pamatojoties uz biškopju aizdomām, PVD pērnā gada nogalē paši analizēja vairākus medus paraugus. To rezultāti pēc spēkā esošā ES regulējuma rāda, ka Latvijā mazumtirdzniecībā tirgotais medus atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām un uzturā to var lietot kā ievārījumu vai jebkuru citu rūpnieciski ražotu pārtikas produktu. Atbilstoši neakreditētās DNS testu metodes rezultātiem daļa nopērkamā medus ir mākslīgi ražots pārtikas produkts. Tikko dabīga medus autentiskuma kontroles metodi akreditēs, šādu medu veikalos drīkstēs tirgot tikai ar norādi, ka tas ir mākslīgs medus vai viltojums. LBB norāda, ka ierasta prakse ir samaisīt lētu trešo valstu medu ar Latvijā ievākto, nenorādot precīzas proporcijas. Veikalos tas visbiežāk slēpjoties zem viltīgas piebildes Eiropas Savienībā un ārpus Eiropas Savienības ražota medus maisījums. Dažiem vietējiem biškopjiem šāds uzraksts atgādina anekdoti par zirga un irbītes kotletēm, kuru gaļas attiecība ir 1:1.

Stīvējas par medus autentiskumu

LBB pasūtītās analīzēs atzinums Nav autentisks ir arī Cēsu ražotāja Vinnis un Rimi zīmolu fasētam medum. Lasi.lv publicētā rakstā abi uzņēmumi apvainojumus noliedz. Vinnis pārstāvis apgalvo, ka gadiem pērk vietējo biškopju produkciju, un katru partiju pirms fasēšanas rūpīgi pārbauda gan zinātniskā institūtā Bior, gan starptautiski atzītās laboratorijās. Rimi sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite izteikusies, ka veikala ķēdes zīmolu Rimi Smart, Rimi un ICA produktus pārbauda pat vairāk nekā citus, jo tie nes uzņēmuma vārdu.

Rimi Smart zīmolu medus izcelsmes valstis ir Ķīna, Ukraina un Lietuva. No šīm valstīm produktu iepērk tādēļ, ka vietējie ražotāji nespējot nodrošināt pieprasījumu. Medus no šīm zemēm arī lētāks, taču, kā apgalvo I. Bite, tas ir tikpat kvalitatīvs, cik vietējais. PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons stāsta, ka pērn dienests ievāca 33 medus paraugus Latvijas veikalos, visi atbilda normatīvo aktu prasībām.

LLB norāda, ka ES likumi pieļauj medus maisīšanu ar sīrupiem, uz etiķetes nenorādot, ka produkts patiesībā ir neīsts medus. Izrādās, ka no nākamā gada ES spēkā stāsies izmaiņas marķējuma noteikumos. Turpmāk produktiem ar vairākām izcelsmes valstīm dilstošā secībā būs jānorāda katrā valstī iegūtās izejvielas daudzums procentos.

Zemkopības ministrs Armands Krauze izteikumos nostājas bitenieku pusē un preses relīzē atklāj, ka Eiropas Komisija medus kvalitātes uzraudzību plāno sakārtot līdz 2028. gadam. Viņš norāda: “Steidzami jāakreditē laboratorijas metodes medus autentiskuma noteikšanai, lai veikali, kuri tirgo viltotu medu, saņemtu bargu sodu.”

Maisījums nav medus

Taču, kamēr politikas gaiteņos plāno, skatās un apsver, tikmēr biteniekiem jāpabaro ģimene, jāizmaksā darbiniekiem algas un valstij — nodokļi. Blīdenes pagasta bitenieks Jānis Vainovskis norāda, ka ir negodīgi, ja tirdzniecībā pieejams neadekvāti zemas cenas produkts ar apšaubāmu izcelsmi un kvalitāti. Pēdējos 30 gados daudz darba ieguldīts, lai tiktu vaļā no padomju gados ierastas prakses bitēm izbarot cukura sīrupu. Taču, atšķirībā no citām lauksaimniecības nozarēm, joprojām ir nepieciešams daudz roku darba. J. Vainovskis atgādina, ka medus cena pēdējos desmit gados mazumtirdzniecībā nav mainījusies, lai gan resursu cenas augušas vairāk nekā dubultā.

“Eiropas Savienībā ievākts un ārpus Eiropas Savienības ražots medus maisījums ar nosaukumu medus, manuprāt, ir patērētāju maldināšana. Taču kā lai pārdod Latvijas bitenieku godprātīgi ievākto par adekvātu cenu, ja veikala plauktā akcijas cena — ir 2,99 eiro kilogramā,” vaicā biškopis un norāda, ka medus pircējiem rūpīgi jālasa iepakojuma etiķete, ja viņi vēlas nopirkt īstu produktu un atbalstīt vietējos dravniekus. J. Vainovskis salīdzina — ja padomju gados pārdotā medus cenu pielāgotu mūsdienām, medus kilograms mazumtirdzniecībā maksātu 50 eiro kilogramā. Taču realitātē Saldus tirgū medu var nopirkt par desmit eiro, bet, ja biteniekam izmisums — pat lētāk. Blīdenieks uzskata, ka šāda cena nekompensē darbā ieguldītās pūles un izmantotos resursus.

J. Vainovskis neizpratnē, kādēļ ierēdņi neko nevar darīt, lai gan Igaunijas laboratorijā ir acīmredzami pierādījumi, ka virkne medus tirdzniecības vietās nav autentisks. Viņš zina, ka Lietuvā pēc līdzīgu rezultātu saņemšanas viltotu medu no apgrozības tomēr izņēma.

Citu bišu produktu zvaigžņu stunda

Nīgrandes pagasta biškopis Krists Ēberliņš situāciju biškopībā raksturo kā viļņveidīgu. Viņaprāt, to vairāk nekā citas nozares ietekmē dažādi politiski un dabas procesi. Kopā ar brāli Kasparu abi ne vien uztur ap tūkstoš bišu saimju, bet arī nodarbojas ar medus iepirkšanu vairumā un eksportu uz Vāciju.

Ļoti jārēķina līdzi katram sīkumam. Lielas izmaksas ir iepakojumam. Lai gan stikls izskatās skaistāk, lētāk fasēt plastmasas spainītī. Katram iepakojumam virsū jālīmē etiķete, citiem divas, jāuzspiež arī derīguma termiņš. Jāatceras, ka īsts medus nav vegāns, jo ir dzīvnieku izcelsmes.

K. Ēberliņš aicina: “Lai izvairītos no viltota medus iegādes, šo produktu aicinu pirkt tirgū, ne veikalā, vai arī tieši no biškopjiem. Gudrs pircējs zina, ka medus no Jāņiem līdz augustam ir šķidrs un līstošs, bet pēc tam sacietē. Ja medus karsēts, tas izslāņojas un īsti nesacietē, bet citreiz atgādina mencas ikrus. Dabīgs process medum ir uzziedēšana, ja to tur vēsā temperatūrā.

Varbūt vairumtirdzniecības cena šķiet zema, taču, ja nerēķinām kilogramos, bet tonnās, summa nemaz nav tik maza. Daudzi sapratuši, ka medus ražošana nav primāra, vairāk var nopelnīt, pārdodot ziedputekšņus, bišu maizi un propolisu — īpaši, ja ir 400 un vairāk bišu saimju. Tad naudas pietiek gan dzīvošanai, gan attīstībai. Protams, vairāk var nopelnīt medu tirgojot mazumtirdzniecībā, taču ne visi to spēj izdarīt.

Šobrīd medus iepirkuma cena vairumtirdzniecībā ir 1,60 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet pirms kara Ukrainā — 2,70 eiro. Jāatzīst gan, ka daudz no svara arī trauki, kuros medus saliets pārdošanai — pārtikas mucā vai dažādu tilpumu spaiņos. Gadās, ka sliktā iepakojumā atved labu produktu, taču skumjāk, ja sanāk otrādi.”

Nīgrandnieks vērtē, ka šobrīd biškopībā ir salīdzinoši laba situācija: “Augušas iepirkuma cenas ziedputekšņiem un bišu maizei. Pirms kāda laika bišu maize maksāja 25 — 28 eiro kilogramā, taču šobrīd — pat 33 eiro kilogramā. Jāatceras, ka daudz no svara arī katra dravnieka individuāla situācija — vai ir arī cits algots darbs, cik saimju, kādi stropu veidi, cik daudz tehnoloģiju. Jāatzīst, ka šobrīd grūtāk varētu būt tiem, kuri raduši paši visu medu realizēt mazumtirdzniecībā. Turklāt cilvēki arī noveco, tādēļ lietas, kuras agrāk varēja dravā izdarīt viegli un ātri, šobrīd prasa piepūli.”

K. Ēberliņš pārliecināts, ka nozarei ir nākotne, taču rūpīgi jārēķina līdzi izmaksām. Jo vairāk bišu saimju, jo strādāšana izdevīgāka.