Palaista oglekļa uztveršanas iekārta cementa ražotnē

SIA SCHWENK Latvija apņēmīgi virzās uz pagājušā gada nogalē publiski pasludināto mērķi — ražot klimatneitrālu cementu jeb panākt, ka tā ražošana nerada CO2 emisijas un neietekmē klimatu un vidi.

Mērķis ir valstij nozīmīgs, ņemot vērā, ka Brocēnu rūpnīca ir valstī lielākā CO2 emitētāja un rada 8 % Latvijas CO2 emisiju. “Dekarbonizācijas plāns Brocēnu cementa rūpnīcai tika izstrādāts jau 2019. gadā,” skaidro SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Ziemeļeiropa izpilddirektors REINHOLDS ŠNEIDERS. Viņš ar šo ceļa karti atnāca strādāt uz Latviju pēc aptuveni 20 darba gadiem cementa rūpniecībā citviet Eiropā.

Plāna pirmais punkts ir alternatīvā kurināmā iespējami plaša izmantošana, otrais — alternatīvu izejmateriālu ieviešana cementa ražošanā ar mērķi samazināt energoietilpīgākās sastāvdaļas, klinkera, faktoru, ieviešot jaunus cementa tipus ar mazāku ietekmi uz klimatu un vidi. Šo punktu pildot, patlaban rūpnīcā arī būvē divus silosus — vienu cementa piedevu uzglabāšanai, otru — gan cementam, gan piedevām. Un trešais punkts ar inovatīvu rīcību — CO2 uztveršana, ko patlaban sākam īstenot.”

Kāpēc vajadzīgs šis starpposms — testa iekārta pirms īstās CO2 uztveršanas rūpnīcas būvniecības cementa ražotnes teritorijā?

“CO2 uztveršanas tehnoloģijas sāka ieviest pirms vairākiem gadiem, tās tiek izmantotas daudzās jomās, piemēram, dabasgāzes attīrīšanai no oglekļa. Taču līdz šim nav mēģināts ogļskābo gāzi uztvert no izplūdes gāzēm cementa industrijā, tā ka noteiktā mērā šī ir inovācija un prasa iepriekšēju testēšanu.”

Kā notiek testēšana? Vai tagad Brocēnos ir pilns ar zinātniekiem?

“Cementa rūpnīcas remonta laikā ziemā jau sagatavojām pieslēguma vietas tajās priekšsildītāja torņa vietās, kur CO2 koncentrācija ir visaugstākā; testa iekārta attīra izplūdes gāzes, un SCHWENK speciālisti, inženieris no Vācijas un trīs mūsu uzņēmuma inženieri, ievāc datus, kas raksturo iekārtas efektivitāti, uztvertā oglekļa tīrību un citus parametrus. Kāpēc svarīga oglekļa tīrība? Pirmkārt, nākotnē ceram ogleklim atrast pielietojumu (piemēram, ir iestrādes par tā izmantošanu betona ražošanā), tāpēc izejvielai jābūt kvalitatīvai. Otrkārt, skābekļa un mitruma sastāvs uztvertajā ogleklī veicina koroziju un bojā tālākajos procesos, piemēram, loģistikā, izmantotās iekārtas.

Vēl testa rūpnīcā strādā tās ražotāja, norvēģu uzņēmuma Capsol Technologies pārstāvji, kas seko līdzi iekārtu darbībai un pēta, cik tās piemērotas emisiju attīrīšanai. Bet zinātnieku laiks, cerams, vēl pienāks — kā jau sacīju intervijā jūsu avīzei janvārī, esam piedāvājuši sadarbību Rīgas Tehniskajai universitātei. Gribētu, lai maģistranti izmanto iespēju iesaistīties mūsu projektā un veikt gan mums, gan pārējai industrijai noderīgus pētījumus.

Esam iesnieguši pieteikumu Eiropas Inovāciju fonda finansējuma piesaistei. Ja tas tiks apstiprināts, fonds segs aptuveni 20 % no investīcijām CO2 tehnoloģijas ieviešanai. Balstoties uz pašreizējo izpēti, nepieciešamais investīciju apjoms būs vairāk nekā 500 miljoni eiro. Galīgais lēmums par investīcijām tiks pieņemts 2027. gadā.

Jaunums, ka tiks testēta ne tikai Capsol tehnoloģija, bet vēl divu ražotāju iekārtas, lai salīdzinātu to efektivitāti un pētītu citus parametrus. Mēs gan esam diezgan pārliecināti, ka Brocēnu rūpnīcai Capsol risinājums ir vispiemērotākais, taču dati par dažādām tehnoloģijām nepieciešami arī citām SCHWENK cementa rūpnīcām, kuras gatavojas uztvert oglekli no emisijām.”

Cik ilgi plānojat iekārtas testēt?

“Līdz šī gada beigām, tad izvērtēsim, kura tehnoloģija būs īstā. Lai tās aprēķinātu, uzsākta arī īstās oglekļa uztveršanas rūpnīcas projektēšana. Tajā investēts aptuveni miljons eiro; patlaban izstrādāts 3D modelis, kā daudzās iekārtas varētu tikt izvietotas cementa ražotnes teritorijā; nākamais solis ir pilna cikla projektēšana un būvniecības dizaina izstrāde.

Līdztekus gada otrajā pusē sāksim ietekmes uz vidi novērtējumu, šī procedūra varētu aizņemt pat divus gadus.”

Intervijā, ko SZ sniedzāt janvārī, uzsvērāt nepieciešamību sadarboties ar valsti CO2 transportēšanas un uzglabāšanas jomā. Vai valdība rīkojas tikpat apņēmīgi kā jūs?

“Ir virzība, mēs aktīvi pētām CO2 uztveršanas kā jaunas nozares iespējamu attīstību un jūtam atbalstu tai.”

Vai nav bažu, ka inovatīvi risinājumi tik mazpazīstamā nozarē sastapsies ar sabiedrības neizpratni un pat noraidījumu? Vai jau tagad nebūtu valstiskā līmenī jāizskaidro ogļskābās gāzes uztveršanas, uzkrāšanas, transportēšanas un uzglabāšanas nepieciešamība, riski un iespējamie risinājumi?

“Esam pašā ceļa sākumā un plānojam arī uzrunāt sabiedrību un skaidrot, ko un kā darīsim. Negaidām, ka kāds to darīs mūsu vietā, lai gan, protams, atbalstīsim valdību, ja tā izlems par kādām aktivitātēm. Muzeju naktī jau izmantojām iespēju iepazīstināt ar savām iecerēm un nejutām neuzticēšanos vai noliegumu. Lielā mērā šī projekta sabiedriskā apspriešana norādīs, vai sabiedrība pa šiem gadiem noticējusi SCHWENK Latvija ieguldījumam un prioritātei — drošībai, jo tai tiks pievērsta vislielākā uzmanība. Un vēl mēs ticam, ka Latvijai tās vienīgā cementa rūpnīca ir vajadzīga un sabiedrība būs noskaņota konstruktīvam dialogam.”

Kā jūs, uzņēmuma vadītājs, šobrīd jūtaties? Pirms sešiem gadiem atnācāt uz mierīgu rūpnīcu, kuras galvenā rūpe bija alternatīvā kurināmā īpatsvara palielināšana, bet tagad vienlaikus ražošana, silosu būvniecība, CO2 uztveršanas testa iekārtas darbība un īstās rūpnīcas projektēšana… Kā ir vairāk — grūtību vai interesantā?

“Šis ir ļoti interesants, pat aizraujošs laiks — cementa nozarei vēsturisks, jo piepildīts ar tik daudz inovācijām kā vēl nekad! Turklāt par oglekļa uztveršanas nepieciešamību nozarē runā gadus 10 — 15, jau tad klienti Ziemeļeiropā izteica vēlmi pēc klimatneitrāla cementa. Šis process bija manos plānos, un var teikt, ka pats esmu šo vētru gribējis un radījis.”

Vai komanda Latvijā ir spējīga kopā ar jums šo mērķi sasniegt?

“Es to vērtēju pozitīvi, jūtu interesi un aizrautību visos līmeņos. Fakts, ka testa rūpnīcā ir tikai viens inženieris no Vācijas, bet pārējie — no Latvijas, pietiekami spilgti raksturo mūsu speciālistu potenciālu inovāciju ieviešanā.”