Sāk apspriest teritorijas plānojumu nākamajiem 25 gadiem

Sākusies Saldus novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana.

Dokumentu izstrādi sāka pirms diviem gadiem ar aicinājumu iedzīvotājiem iesniegt savus priekšlikumus par viņuprāt vēlamām izmaiņām teritorijas plānojumā, piemēram, īpašuma zonējuma maiņu atbilstoši īpašnieku nākotnes iecerēm, jaunu pievedceļu, stāvlaukumu ieplānošanu vai esošo likvidēšanu, kādas ainavas noteikšanu par aizsargājamu u. t. t.. Balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem, teritorijas plānojuma izstrādes laikā veiktajām konsultācijām ar pagastu pārvalžu vadītājiem, kā arī pašvaldības plānošanas dokumentos definētiem plāniem un dažādu institūciju paustām interesēm, tiek veidots plānojums ar sīki izstrādātiem noteikumiem — ko katrā konkrētā vietā drīkst darīt un ar kādiem ierobežojumiem jāsaskaras. Tā var ļoti vienkāršoti raksturot apjomīgos dokumentus, ar kuru saturu būtu jāiepazīstas ne tikai tiem, kas vēlas izvērst savu darbību, bet arī tiem, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo kārtību savā īpašumā un apkārtnē.

Intervijā SZ 2023. gada 14. jūlijā teritorijas plānojuma izstrādātājas SIA Grupa 93 projektu vadītāja ANITA BEIKULE aicināja novada iedzīvotājus sapņot par nākotni un darīt šos sapņus zināmus plānojuma izstrādātājiem, lai pašvaldība varētu pavērt vieglāku ceļu to īstenošanai. Tagad viņa un Saldus novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas plānotāja LAURA ZARIŅA-SKAPSTE skaidro, kā kompetenti izvērtēt un izprast šo ilgtermiņa plānošanas dokumentu, lai izmantotu sabiedriskās apspriešanas sniegto iespēju to ietekmēt.

Vai novada iedzīvotāji sapņojuši pietiekami, lai topošais teritorijas plānojums būtu balstīts uz viņu interesēm?

Laura Zariņa-Skapste: “Saņēmām aptuveni 90 iesniegumu. Nav maz, tomēr īpašumu ir ievērojami vairāk, tādēļ aicinām ikvienu īpašnieku šajā sabiedriskajā apspriešanā pārbaudīt, vai teritorijā, kurā atrodas īpašums, paredzētas izmaiņas un vai tās saskan ar viņa nolūkiem. Arī kaimiņu vēlmes var ietekmēt noteiktā teritorijā pieļaujamās darbības un ierobežojumus. Un, protams, ar teritorijas plānojuma 1. redakciju vajadzētu iepazīties ikvienam, kuru interesē sava pagasta, novada attīstība.”

Sabiedriskai apspriešanai nodoti apjomīgi dokumenti, kurus, piekritīsiet, nav viegli lasīt. Vai ir kāds ceļvedis — kā sameklēt interesējošo informāciju?

Anita Beikule.: “Dokumentam ir trīs daļas: paskaidrojuma raksts ar plašu aprakstu; apbūves noteikumi, kas pēc būtības ir normatīvais akts; grafiskā daļa ar zonējumiem pēc izmantošanas mērķa un iezīmētām darbību ierobežojošām zonām, kur ir, piemēram, dabas aizsardzības teritorijas, inženierkomunikāciju norobežojošās joslas, kultūras pieminekļu aizsargjoslas un tamlīdzīgi. Sekojot apzīmējumiem, var atrast, kādas zonas skar konkrēto īpašumu, savukārt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izlasīt, kas uz attiecīgo teritoriju attiecas.

Lai atrastu informāciju par konkrētām vietām, es ieteiktu izmantot teritorijas plānojuma 1. redakcijas elektronisko versiju, kas atrodas vietnē www.geolatvija.lv. Latvijas kartē atrod Saldu; kad atveras novada karte, labajā pusē var atrast saiti uz topošo teritorijas plānojumu. (Var arī izmantot Saldus novada pašvaldības mājaslapā publicēto tiešo saiti.) Ierakstot meklētājā konkrētu adresi, atveras karte ar plānojumā paredzēto zonējumu. Ja nepieciešams, to var salīdzināt ar pašlaik spēkā esošo teritorijas plānojumu, jo arī tas pieejams šajā vietnē.

L. Z.-S.: “Savukārt Vides pārskats ir nevis teritorijas plānojuma sastāvdaļa, bet gan dokuments, kurā pētīta plānojumā ietverto darbību ietekme un vidi un sniegti ieteikumi ietekmju mazināšanai. Vides pārskats ir teritorijas plānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma apraksts. Šāds dokuments ir arī pašreiz spēkā esošajam teritorijas plānojumam.”

Vai jaunā teritorijas plānojuma projektā ir daudz atšķirību no pašreiz spēkā esošā?

A. B.: “Manuprāt, izmaiņas nav pārāk lielas. Jaunais teritorijas plānojums aptver abus administratīvi teritoriālās reformas laikā apvienotos novadus, kam bija pašiem savi plānojumi. Saldus novadā šis dokuments bija veidots pēc iepriekšējiem noteikumiem un kad savrupmāju apbūves teritorijas bija noteiktas kā mazstāvu dzīvojamās teritorijas (līdz 3 stāviem). Tagad šīs zonas ir nodalītas un vietās, kur ir esošas savrupmājas vai plānotas jaunas, noteikts savrupmāju zonējums. Tajā arī atļauta mazāk daudzveidīga papildizmantošana nekā mazstāvu apbūves teritorijās. Piemēram, savrupmājas pagalmā nevar atrasties sporta būve. Runa nav par basketbola grozu pagalmā, bet gan par basketbola laukumu, kurā regulāri pulcējas sporta entuziasti. Vai — drīkst sniegt masāžas pakalpojumus, taču nevar atvērt salonu, kurā strādā vairāki speciālisti un transporta plūsma sagādā diskomfortu kaimiņiem. Brocēnu novada teritorijas plānojumā jau bija savrupmāju apbūve, tāpēc šos īpašumus pārmaiņas skar mazāk.

Daļai kultūras un vēstures pieminekļu izstrādātas individuālās kultūras pieminekļu aizsardzības zonas (samazināta aizsargjosla), un, iespējams, līdzās esošiem īpašumiem ir mazāk darbības ierobežojumu.”

Mainīsies dažu teritoriālo vienību robežas. Saldus pilsēta kļūs ievērojami lielāka, citviet samazinātas ciemu teritorijas, bet tie ciemi, kuros ievērojami sarucis iedzīvotāju skaits, pārveidoti par mazciemiem. Piemēram, Pilsblīdene, kur tagad deklarēti pieci iedzīvotāji un raksturīga lauku, nevis apdzīvotas vietas vide. Mazciema statuss ļauj saglabāt vēsturiskos vietvārdus.”

Vai, sarūkot iedzīvotāju skaitam, nepieciešams paplašināt pilsētas teritoriju?

L. Z.-S.: “Pilsētas paplašināšanai gatavojamies jau kopš 2018. gada. Esam izvērtējuši vairākus variantus, un, visticamāk, tagad līdz ar teritorijas plānojuma apstiprināšanu nonāksim arī līdz politiskam lēmumam.

Pilsētas robežu paplašināšana, iekļaujot tajā pieguļošās teritorijas, lielā mērā atrisinātu to iedzīvotāju situāciju, kuri vēlas pieslēgt savus īpašumus pilsētas inženiertehniskajiem tīkliem. Tas iespējams vienā administratīvajā teritorijā. Saldū izjūt mājokļu trūkumu. Bet cilvēki vēlas savām savrupmājām plašu teritoriju, nevis padomju laikā noteiktos niecīgos metrus; jāparedz arī vieta, kur attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Mani izbrīnīja karte ar teritorijām, kur pieļaujama vēja elektrostaciju būve, — tikai pāris nelielu plankumiņu.

L. Z.-S.: “Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir teikts: vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz pilsētas un ciema robežai ir vismaz 1 km. Paredzējām 1200 m, bet attālumu no viensētām un sabiedriskām ēkām — 1000 m. Saskaņā ar topogrāfijas datiem Saldus novads ir samērā blīvi apbūvēts, un līdz ar citiem ierobežojumiem karte iznāca tāda, kādu jūs to redzat, — ar pieļaujamu būvniecību dažās mazāk apdzīvotās vietās.

Mēs nezinām, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un citas institūcijas saskaņos plānojumu, kurā minimālie attālumi noteikti lielāki nekā Ministru kabineta noteikumos. Zinu, ka vēl dažas pašvaldības izstrādā teritoriālos plānojumus ar līdzīgiem nosacījumiem, bet līdz izvērtēšanai vēl neviens nav nonācis. Turklāt plānojuma izstrādei seko līdzi arī vēja parku attīstītāji; man bijušas dažas telefonsarunas, un pastāv iespēja, ka šie pašvaldību administratīvie akti tiks apstrīdēti tiesā.”

Taču šī karte nebūs saistoša tiem vēja parku projektiem, kuri jau uzsākti?

“Nē, uz tiem attiecas 2013. gadā izstrādātais Saldus novada un 2017. gadā izstrādātais Brocēnu novada teritorijas plānojums, kad mums nebija ne nojausmas par vēja un saules parku invāziju.”

Vai ar to teritorijas plānojumu, ko tagad apspriedīsim un kas līdz gada beigām domei būtu jāapstiprina, dzīvosim kā akmenī kaltu nākamos 25 gadus?

L. Z.-S.: “Redzam, kā dzīve mainījusies pēdējos 12 gadus, un nav pamata domāt, ka turpmāk tā stāvēs uz vietas. No vienas puses, pašvaldībai jāseko līdzi izmaiņām un jārosina attiecīgi grozījumi savos ilgtermiņa plānošanas dokumentos. No otras — arī iedzīvotāji nevar paredzēt visu, kas ar viņiem notiks nākotnē. Ja izmaiņas teritorijas plānojumā būs ļoti nepieciešamas, paredzēta iespēja izstrādāt lokālplānojumu. Tomēr, ja ir kaut nojausma par nākotnes vēlmēm, tās būtu vēlams mums darīt zināmas jau tagad, lai vēlāk nezaudētu laiku un netērētos plānojuma maiņas dēļ.”

A. B.: “Un, lūdzu, iesniegumā vienkārši izstāsiet, ko tieši plānojat vai nākotnē vēlētos darīt. Mēs izvērtēsim, kā vislabāk iekļaut jūsu vēlmes plānojumā vai arī pamatosim, kādēļ tās nav piepildāmas.”

Ko vēl iedzīvotājiem vajadzētu zināt par topošo teritorijas plānojumu?

A. B.: “Tas ir ļoti daudzveidīgs dokuments, kurā iekļauti vairāki novadam svarīgi pētījumi. Vispareizākais būtu izbrīvēt laiku un apmeklēt kādu no sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm, kuras sāksies no 18. jūnija ar tikšanos Saldū. To pagastu iedzīvotājus, pie kuriem sanāksmes nenotiks, pašvaldība apņēmusies aizvest uz tuvāko sanāksmes vietu; par to jāpainteresējas sava pagasta pārvaldē.”

L. Z.-S.: “Savukārt tos, kuriem grūti orientēties kartēs un dokumentos, bet rūp iespējamas izmaiņas savā īpašumā un tuvākajā apkaimē, aicinām rakstīt vēstuli man vai Anitai — atbildēsim un centīsimies izskaidrot.”

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmju grafiks publicēts Saldus Zemes 6. jūnija numurā un Saldus novada pašvaldības mājaslapā. Ar Anitu Beikuli var sazināties pa e-pastu anita@g93.lv, ar Lauru Zariņu-Skapsti — laura.zarina-skapste@saldus.lv.