Norvēģijā studē un sasildās

Saldeniece PAULA SILIŅA 2. kursa otro semestri pavadīja nevis Latvijas Universitātē, bet izmantoja Erasmus+ studentu apmaiņas programmu un studēja Kristiansandas universitātē (Kristiansand University of Agder) Norvēģijā.

Apmaiņas semestri Paula izvēlējās, jo vienmēr bija gribējusi studēt ārzemēs, bet pilnu bakalaura programmu mācīties svešā zemē baidījās, jo domāja, ka ļoti pietrūks Latvijas. Semestris šķita labs vidusceļš, un izrādījās, ka laiks paskrēja ātri.

“Kad universitātē apmaiņai piedāvāja vairākas augstskolas, izvēlējos Norvēģiju, jo gribēju savām acīm redzēt šīs valsts dabu. Turklāt reizē ar mani brauca arī kursabiedrs, tādēļ ne brīdi nejutos vientuļa.

Kristiansandas universitāte ir liela — tajā studē vairāki tūkstoši jauniešu. Mācību laikā tā kļūst par studentu pilsētu, bet vasarā — norvēģu iecienītu galamērķi, jo pilsēta atrodas pašos valsts dienvidos. Tur daudziem ir vasarnīcas, līdzīgi kā mums Jūrmalā,” stāsta saldeniece.

Norvēģijā viņa mācījās angliski. Latvijā Paula ir socioloģijas studente, taču Kristiansandā šādas studijas nepiedāvāja, tuvākā tēma bija politika, tādēļ apguva to. Ar politikas zinātni saistītu vielu mācās arī Latvijā, tāpat kā pasaules attīstības kursu. B un C daļas kursus pielīdzināja Latvijas Universitātē pasniegtajam, bet A daļa bija jāmācās Latvijā. Divus kursus mācījās paralēli studijām Norvēģijā, viens atlicis uz nākamo gadu. Saldeniece apmierināta, jo mācības Latvijā neiekavēja.

Mācību vide

Norvēģijā Paulai bija daudz brīvāks mācību grafiks, nedēļā vidēji bija četras lekcijas un papildu semināri, taču tie nebija tādi, kādi ierasti Latvijā. Pēc lekcijām bija darbs grupās — tajās pārrunāja dzirdēto un pildīja uzdevumus. Katras grupas rīcībā bija neliela telpa, kurā sapulcēties un pārrunāt lekcijās dzirdēto. Saldeniece neiebilda, jo izteikt domas par kādu tēmu mazākam klausītāju lokam ir drošāk, nekā runāt plašas auditorijas priekšā. Taču individuāli bija jāstrādā vairāk nekā Latvijā, daudz jālasa.

Pirmajā nedēļā visus ārzemju studentus sadalīja vairākās grupās un katrai nozīmēja kādu vietējo, kurš parādīja, kur kas atrodas. Bija arī iepazīšanās pasākumi, piemēram, kopīgas pastaigas pa pilsētu. Katru svētdienu piedāvāja iet grupu pārgājienos. Sākumā interese bija liela, taču vēlāk gājēju skaits samazinājās.

Katru otrdienu bija vafeļu pēcpusdiena, kad visi bez maksas ar tām mielojās. Bija arī bingo vakari, karaoke un tematiskas ballītes. Vatsapa čatā varēja uzdot sadzīviskus jautājumus studentiem, kas apmaiņas programmā studē ilgāk. Arī dienesta viesnīcā bija telpa, kurā pulcēties un iepazīties ar citiem apmaiņas programmas studentiem. Kompānija bija raiba  — Norvēģijā studēja daudz vāciešu, arī francūži, ukraiņi, spāņi un citi. Jaunus draugus iegūt bija viegli, ja vien to vēlējās. Iegūtie kontakti Paulai noderēs ceļojot.

Nesaspringtais studiju grafiks deva daudz brīva laika. Norvēģi to izmanto, lai piepelnītos — visi studenti kaut kur strādā, visbiežāk kafejnīcā vai veikalā. Viņa brīvo laiku izmantoja, lai ceļotu un baudītu ziemeļvalsts dabu. Kad universitātes pilsēta bija
iepazīta, brauca uz apkārtējiem ciemiem. Reiz pat aizbrauca uz Dāniju. Ceļš turp un atpakaļ izmaksāja trīs eiro.

Paula dalās iespaidos: “Norvēģija ir ļoti skaista. Iepriekš man tā saistījās ar sniegu un aukstumu, bet patiesībā tur pārsvarā bija silts un saulains. Izņemot to dienu, kad ieradās apmaiņas programmas studenti. Todien bija milzīgs sniegputenis, šķita, ka zeme ar debesīm iet kopā. Laikapstākļu dēļ lidmašīnas kavējās, puse studentu pazaudēja bagāžu. Man ar autobusu bija jābrauc no Oslo uz Kristiansandu. Četru stundu vietā ceļā pavadīju septiņas. Daži studenti bija spiesti nakšņot lidostā atceltu lidojumu dēļ.

Sniegs nokusa pēc pāris dienām, tad palika silts un saulains. Pat ja no rīta bija migla, vakarā noskaidrojās. Kaut ārā 8 grādi, norvēģi ziemas jakas nomainīja pret džemperiem, šortos sāka staigāt jau aprīlī. Patiešām, tur gaiss šķita siltāks, īpaši, ja gāja kalnos. Maija vidū gaiss iesila līdz 20 grādiem, kad atgriezos Latvijā, šeit bija krietni aukstāks.”

Universitātes dienesta viesnīcas logi bija tieši uz jūras pusi, turp varēja iet kaut katru dienu. “Jāatzīst gan, ka nopeldējos tikai reizi, jo ūdens bija auksts. Bieži gājām pārgājienos. Manā izpratnē apkārtne bija kalnaina, taču izrādās, ka Kristiansanda ir Norvēģijas plakanākā vieta, vietējie apkārtnē esošos paugurus neuzskata par kalniem. Es gan biju sajūsmā par sev neierastu ainavu — kalniem un jūru,” atceras studente.

Paula pārliecinājās, ka apmaiņas studijas ir lieliska
iespēja iepazīt dažādu kultūru cilvēkus, paplašināt zināšanas un redzesloku. Tos, kuri šaubās, vai izmantot iespēju studēt ārzemēs, viņa iedrošina — ir jābrauc! “Apmaiņas studentiem dod arī finansējumu, tādēļ daļa tēriņu sedz programma. Domāju: ja dzīvo taupīgi, pašam nekas nav jāmaksā. Jāizmanto iespēja redzēt pasauli, jo studijas
iekavēt nevar, bet ieguvums no svešumā pavadīta semestra ir neatsverams! Apmaiņas laikā iemācījāmies sadarboties ar citiem, pielāgoties jaunai videi. Kad vēl varēšu aizbraukt izbaudīt citas valsts kultūru, ja ne tagad, kad man ir divdesmit un dzīvē nekādu rūpju!”

Baltijas jūras kaimiņi

Paula novēroja, ka norvēģi ir ļoti mierīgi, dzīve rit rāmi un bez stresa. “Tur dzīvojot, arī pati jutos atpūtusies, bieži gāju dabā, nebija izjūtas, ka kaut ko kavētu. Ja viņiem darbs ir līdz četriem, minūti pēc tam iestādes durvis jau ir ciet. Norvēģi kārtīgi strādā un tikpat čakli arī atpūšas.

Kultūršoks bija Norvēģijas neatkarības gadadienas atzīmēšana 17. maijā. Jau mēnesi pirms tam skolēni gatavojās parādei. Svētku dienā sievietes uzvelk tautastērpus, bet vīrieši  — tautastērpus vai uzvalkus. Neatkarības dienu norvēģi svin no brokastīm līdz vēlam vakaram un dara to ļoti atbildīgi un nopietni. Latvijā valsts svētkus tik vienoti un plaši nesvin,” salīdzina studente.