Pampāļos rekordaugsta zālāju ražība

Akciju sabiedrības Pampāļi augkopības nozares vadītājs Artis Butkus stāsta, ka šogad zālājs zaļbarībai bijis īpaši ražīgs — ar to pietiktu, lai saimniecības govis būtu paēdušas pusotru gadu.

“Savākti iepriekšējos gados iesētie zālāji. Nezāļu nav daudz — gan šī gada lucerna, gan iepriekšējā gadā iesētā izskatās ļoti labi. Šogad pēc salnām stresa dēļ lucernas pirmās izplaukušās lapiņas dzeltēja un bija bālas, taču sējums strauji atkopās un sazaļoja. Lai gan parasti zālājus pļaujam agrāk, šoreiz izmaiņas ieviesa laikapstākļi. Apzināti izvēlējāmies šos darbus darīt vēlāk, no 13. līdz 18. jūnijam, lai zaļbarības masā būtu vairāk kokšķiedras. Zāle apvīta par daudz, tāpēc nav iegūts liels mitrais svars, bet sausnai tas ir iespaidīgs. Novāktās masas kopējais daudzums pirmajā pļāvumā tāds, kādu parasti iegūstam pēc 2,5 pļāvumiem — gandrīz 5000 tonnu,” atklāj A. Butkus.

Pampāļos zālājs lopbarības vākšanai aug 340 hektāros. Kad pēc pļaušanas zāli smalcināja, no hektāra ievāca 15 tonnu masas, kas satur 35 % sausnas. Saimniecības augkopības nozares vadītājs norāda: “Tas ir iespaidīgs skaitlis. Ne velti zāles vāli bija milzīgi. Lai gan uz lauka tikām vēlāk, par rezultātu esam priecīgi, tas ir izcils. Ja paklausāmies, kā klājas saimniekiem Latgalē, mūsu apstākļi bija ideāli — nesabojājām laukus, nenogremdējām tehniku.”

Lai varētu ievākt ar proteīnu bagātu barību, Pampāļos pārsvarā audzē lucernu, šogad — tīrsējā četru šķirņu lucernas maisījumu, bet iepriekš šo tauriņziedi sēja kopā ar stiebrzālēm, pārsvarā mīkstlapu niedru auzeni. “Zinu, ka ir saimniecības, kurās lucernas laukus atkārtoti pļauj pat piecus līdz septiņus gadus, taču mēs šo kultūru vācam intensīvi, tādēļ neturam ilgāk par pieciem pļāvumiem — apmēram trīs gadus. Tad pārsējam vai tās vietā audzējam citu kultūru,” stāsta A. Butkus.

Lucerna ir ļoti labs priekšaugs, jo dziļā sakņu sistēma irdina augsni un tā saucamo zoli, kas palikusi pēc arklu izmantošanas. Kā jau tauriņziedis, piesaista atmosfēras slāpekli, kas lauksaimniekiem ir izdevīgi, jo nākamo kultūru — kviešu, rapša vai kukurūzas — audzēšanai šis elementu papildus nebūs jādod tik daudz. Jārēķinās, ka kaut ko no augsnes lucerna arī aiznes, piemēram, kalciju. Taču pēcietekmi augsnei rada jebkurš kultūraugs.

“Barības vākšanā neskaitot mani bija iesaistīti 11 AS Pampāļi darbinieki, tādēļ to savācām ātri. Straujais temps labs, jo tad barībā nav augsts pH līmenis. Ja tas zemāks, mazāka iespēja, ka tā bojāsies. Viss liecina, ka savākta laba zaļbarība, taču patieso situāciju redzēs, kad atvērs konkrētu barības bedri. Parasti divus mēnešus pirms tam ņem paraugu un izanalizē, kādas papildvielas jāpievieno, lai barība būtu sabalansēta. Ātrāk paraugus neņem, lai skābbarība analīžu ņemšanas vietā nesāktu bojāties.

Lai gan barības pietiktu, vāks arī attālu. Bagātīgā raža dod iespēju atļauties izņemt no aprites vājākos zālāja laukus, kurus nabadzīgākas zāles gadījumā vēl paturētu. Jo mērķis ir saražot pēc iespējas kvalitatīvāku lopbarību,” norāda speciālists.

Nākamais darbs Pampāļos būs jaunā zālāja appļaušana. Lai gan citus gadus šajā laikā jau nopietni jādomā par kulšanu, šogad labība vēl nav gatava. Kad būs, nav prognozējams. Teorētiski graudiem jābūt kuļamiem pēc mēneša. A. Butkus spriež, ka pirms kulšanas vēl droši vien paspēs nopļaut attālu.

Šobrīd angāros pārskata kulšanas tehnikas stāvokli, sagatavo graudu uzglabāšanas torņus un dara citus priekšdarbus, lai kulšanu varētu sākt bez kavēšanās. Gandrīz viss gatavs, trūkst tikai graudu pirmapstrādes operatora, saules un sausuma.

A. Bunkus vērtē, ka tīrumi šobrīd izskatās labi, taču labībai būtu jāsāk gatavoties. Neraksturīgi jūlijam, tie vēl zaļi. Augkopības speciālistus nodarbina jautājums par labības kvalitāti, jo par ražību Kurzemes pusē lauksaimnieki nevarot sūdzēties. Ļoti vajag sauli, jo bez tās graudiem nebūs augstākās kvalitātes. Taču laika ziņas turpmākām divām nedēļām sola lietu vien. Tādēļ apstākļi lauksaimniecībā šobrīd ir smagi, un zemnieki — stresā. Mainīt kaut ko nav cilvēka spēkos, atliek cerēt, ka uzlabosies laikapstākļi. A. Butkus atceras, ka citus gadus šajā laikā kombaini jau kūla ziemas miežus.