Drīz vairs netiks galā ar kailgliemežiem

Viņdien redakcijā ienāca satraukusies sieviete. Viņa dzirdējusi, ka cilvēki savos dārzos maisiem salasa Spānijas kailgliemežus, taču nesaprot, ko ar tiem darīt pēc tam. Kāds nobeidz sālsūdenī, cits skābēs, bet dzirdēts arī par maisiem, kas izsviesti Čāpātāju kapu konteineros.

Kapsētas administratore Zenta Grūptupa šo faktu ne apstiprina, ne noliedz, jo atkritumus nerevidē. Konteineru smārds nerada aizdomas, ka kāds regulāri pastrādā šādu nejaucību. “Čāpātāju kapos Spānijas kailgliemeži pagaidām raizes nerada. Te redzu pavairāk vīngliemežu. Pilsētā dzirdu, ka lielākas problēmas ir tiem, kas dzīvo Saldus ezera tuvumā. Man ir dārzs Aronijā, tur Spānijas kailgliemežu nav daudz, taču esmu sagatavojusi spainīti ar sālsūdeni. Kuru atrodu, to iemetu, kopā kādus sešus vai septiņus,” stāstīja Zenta Grūtupa.

Saldus pašvaldības policijas redzeslokā invazīvā suga nonākusi nekoptu īpašumu dēļ. Policijas priekšnieka vietnieks Rolands Marģelis, salīdzinājis sūdzību skaitu, atzīst: šovasar nedaudz biežāk ziņo par neappļautiem īpašumiem, kuros Spānijas kailgliemeži vairojas uz nebēdu. “Īpašniekiem dodam laiku zāli nopļaut, visi to izdarījuši, tāpēc neviens nav saņēmis naudas sodu. Ziņojumi liecina, ka Spānijas kailgliemeži sastopami visā Saldū,” piebilda R. Marģelis.

Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja Karīna Ciesmane Saldus Zemi informēja: invāzijas nav, taču pirmo gadu iezīmējušās teritorijas, kurās no Spānijas kailgliemežiem nevar glābties. Piemēram, uz veloceliņa Saldus-Brocēni šovasar pabeigtā posma un mūsu pastaigu takām. “Saprotu, ka situācija pie mums nav tik traka kā kaimiņos, Dobeles novadā, taču redzu, ka tie strauji vairojas. Pašvaldība lieto limacīdus jeb granulveida preparāti gliemežu indēšanai, taču ar mūsu pārvaldes dārznieci esam domājušas, vai arī mums nevajadzētu iegādāties speciālus konteinerus, kur cilvēkiem izbērt salasītos Spānijas kailgliemežus,” Karīna Ciesmane raugās kompleksa risinājuma virzienā. Par mīkstmiešu okupētām vietām pārvalde uzzina iedzīvotāju vatsapa grupā — ziņojumi regulāri un precīzi parāda, kur jāizber limacīdi.

Ar Saldus pilsētas pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas speciālisti Guntu Ulmani satikos piektdienas vakarā, Latvijas Mazpulku lekcijā. Tā bija veltīta veidiem, kā cīnīties pret invazīvajiem mīkstmiešiem. Speciāliste izteicās, ka tie jau labu laiku sagādā raizes. Agrāk spēja nolasīt, palīdzēja arī kailgliemežiem netīkamu augu sastādīšana pilsētas dobēs, bet tagad arī tos noēd. “Kādu laiku izlīdzējās ar sāli, nu izmantojam limacīdus, bet redzam, ka vajadzīgas vēl iedarbīgākas metodes. Bērnu rotaļlaukumā Pīļuks Spānijas kailgliemežu tik daudz, ka pirms pāris nedēļām visa taciņa bija pilna pat dienas vidū, laikā, kad tiem nevajadzētu rādīties,” pastāstīja G. Ulmane.

Sugai neraksturīga uzvedība tika novērota arī piektdien pēc Latvijas Mazpulku lekcijas. Mīkstmiešiem nepatīkot grants, tāpēc esot labi dārzam no tās izveidot aizsargjoslu. Lektors Māris Narvils un klausītāji redzēja, ka dabas takā gar Cieceres upi Spānijas kailgliemežiem par granti ne silts ne auksts — lien tāpat.

Rietumeiropas problēma

Piektdien nacionālā informācijas aģentūra LETA izplatīja paziņojumu: ir nodibināta biedrība Pret Spānijas kailgliemezi.

Saldus Zeme sazinājās ar organizācijas līdzdibinātāju Ilzi Mājenieci Koknesē, lai noskaidrotu jaunās biedrības galvenos uzdevumus. Viņa pastāstīja: “Spānijas kailgliemeži rada problēmas visā Rietumeiropā. Dabas aizsardzības pārvaldes kartē www.invazīvs.lv redzam, ka Latvijā nav vietu, kas 50 kilometru rādiusā būtu brīva no Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris). Vissmagāk skarta Talsu, Dobeles, Bauskas un Jelgavas puse.

Situācija diezgan dramatiska, tāpēc jārisina ne tikai savā dārzā. Jāliek kopā zināšanas, pieredze un jauda, lai izmainītu likumus! Biedrība drīkst piedalīties Ministru kabineta sēdēs, tātad palīdzēt izstrādāt jaunu kārtību, ieviest iedarbīgus risinājumus. Strādāju Eiropas Parlamentā, maniem kolēģiem ir pieredze ministrijās, tāpēc redzam valstiskus risinājumus.

Valsts pagājušā gada nogalē gribēja Spānijas kailgliemezi iekļaut invazīvo sugu sarakstā, diemžēl to neizdarīja. Mēs atbalstām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas rīcību — tiek izstrādāti jauni rīcības noteikumi teritorijām, kur gliemežu ir maz, vidēji daudz vai ļoti daudz.

Līdz šim pašvaldības nav daudz darījušas. Galvenais iemesls — tās nav zinājušas, ka drīkst pirkt apkarošanas preparātus sugai, kura nav invazīvo sugu sarakstā. Vēl viens iemesls — pašvaldībām nav finansējuma. Dzirdēta atruna, ka pašvaldība nevarot piespiest iedzīvotājus savos īpašumos lasīt kailgliemežus. Invāzijas gadījumā var! Redzam, ka pašvaldības par daudz ko nav lietas kursā, tāpēc esam gatavi skaidrot.

Labus piemērus redzu vismaz divās Latvijas pašvaldībās. Aizkraukles novads pļauj zāli, izkaisa limacīdus un izvietojis konteinerus, kur utilizēt iedzīvotāju savāktus gliemežus. Siguldas novadā jūnija sākumā ar limacīdiem nokaisīja ļoti plašu teritoriju. Šai pašvaldībai ir mobilā Indijas skrējējpīļu brigāde, kā arī norobežots laukums, kur iedzīvotājiem izbērt un augstā temperatūrā izkarsēt savu kompostu. Tādā veidā tiek iznīcinātas Spānijas kailgliemežu oliņas (Latvijā augsne ir galvenais šīs sugas invāzijas ceļš). Ap komposta izkarsēšanas laukumu centimetra augstumā uzstādīts elektriskais žogs.”

“Nav iznīcināmi.”

Augusta beigās Spānijas kailgliemeži dēj oliņas un agresīvi meklē jaunas teritorijas. Kā no tiem paglābties, piektdien saldeniekiem stāstīja agronoms, Ēdenes dārza īpašnieks MĀRIS NARVILS no Gramzdas.

Latvijas Mazpulki viņu uzaicināja, saprotot, ka Saldus novadam tuvojas sērga — sīksts un vietējām dzīvnieku sugām liktenīgs gliemezis. Tā populācija vairs nav iznīcināma, tādēļ resursi jāapvieno, lai to kontrolētu — uzsver agronoms. “Vaļā netiksim,” paziņoja ciemiņš.

Spānijas kailgliemeži paši nepārvar lielus attālumus. Problēma samilza tāpēc, ka cilvēki stādīja daudz importētu augu. Māris Narvils ne bez iemesla norādīja, ka pirmo īpatni Latvijā reģistrēja vien dažus gadus pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā kā augsne sekmējusi invāziju, agronoms uzskata, ka Latvijā nepieciešams vienādi marķēt kailgliemežu pārņemtas teritorijas. Arī stādaudzētavām nebūtu jāslēpj, ka to dobēs ieperinājies Spānijas kailgliemezis. Pašlaik tās klusē, baidoties sabojāt reputāciju. Marķētām būtu jābūt arī tūristu iecienītām vietām, citādi ceļotāji invazīvās sugas oliņas negribot var pārvest mājās — savu apavu, velosipēdu vai automašīnu riepu protektoros.

Latvijā dārzi tik sterili, ka tajos nav dzīvnieku un augu daudzveidības. Speciālists aicina rīkoties, lai dārzos un pagalmos atgriežas Spānijas kailgliemežu dabiskie ienaidnieki — vardes, krupji, ķirzakas, čūskas, kurmji, ciršļi, skrejvaboles, jāņtārpiņi mīkstspārņi, mušu kāpuri, eži, vārnas, sīļi, mājputni... Novērots, ka kailgliemezis turas pa gabalu no ingvera, ķiplokiem, lociņiem, piparmētrām, zilās hostas, flokšiem, pulkstenītēm, dienlilijām un gundegām.

Sugas ierobežošanai agronoms iesaka nolasīšanu rīta vai vakara stundās, var izveidot slazdus un paslēptuves, veidot platas aizsargjoslas no grants, smilts, sasmalcinātām olu čaumalām. Lietpratēji izmanto ķīmiskus preparātus, vara sulfāta šķīdumu u. c.