“Zemniekiem maizei bieza garoza.”

ARTŪRS ASARS no Šķēdes pagasta zemnieku saimniecības Cīrulīši, runājot par labības kulšanu, saka: “Viss Dieva rokās!”

Viņa laukos labība neesot sakritusi veldrē, bet Šķēdes apkārtnē manījis, ka ir lauki, kur tā gar zemi, sliktāka situācija esot Skrundas un Zirņu pusē.

Labība izaugusi, nevar nokult

“Situācija bēdīga — jau augusts, bet kulšana tik drīz vēl nesāksies,” stāsta zemnieks. “Labības kvalitāte strauji zūd, izskatās, ka graudi derēs tikai lopbarībai, kuras cena ir zemākā pēdējos piecos gados — apmēram 150 eiro tonnā. Ja būsim spiesti kult mitru labību, par kaltēšanas pakalpojumu būs jāmaksā 30 eiro par tonnu. Es parasti saku: ja par lopbarības graudiem saņemam 200 eiro tonnā, tad galus var savilkt. Pagājušajā gadā tā arī vidēji bija. Pārtikas graudu cena atkarīga no biržas cenas un dažādām formulām — ap 250 eiro tonnā. Kovida laikā bija 400 eiro, bet tā bija otra galējība — neadekvāta cena, bet tajos gados zemnieki varēja drusku atsperties.

Šogad raža uz lauka izaugusi tīri laba, bet Dieva rokās, kad to varēsim nokult. Manos laukos tā vēl nav sadīgusi, bet tur, kur sakritusi gar zemi, jau sāk dīgt. Labība vairs nav dzeltena, bet pelēka. Tas liecina, ka kvalitāte zūd ar katru stundu. Ja lietus turpināsies, var būt visādi. 4. augustā mērīju mitrumu, bija 22 procenti. Gaisa mitrums tik liels, ka labība nežūst. Kopā ar dēla saimniecību labība ir apmēram 400 hektāru. Diezgan daudz. Lauki ir mitri, kombains varēs pabraukt, bet, vai negrims piekabes ar graudiem? Nāksies traktoru ar piekabi turēt uz ceļa un kombainu tam piebraukt klāt — tas prasīs papildu laiku. Parasti kulšana sākas ap 25. jūliju, ziemas miežu, protams, agrāk. Kviešu kulšana aizkavējusies jau par vairāk nekā desmit dienām. Vējš pūta jūnijā, kad to nevajadzēja, tagad — nekā. Līst, zeme ir mitra, slapjums garo ārā, labības salms kļūst mitrāks, un arī grauds par saviem 2 — 3 procentiem. Skumīgi. Mums nav tik traģiskas situācijas, kā Latgalē vai Zemgalē. Labība gluži ūdenī nestāv.”

Vaicāju Cīrulīšu saimniekam, vai dūša nav papēžos? Viņš saka: “Ja nelītu, būtu saule un vējš, nepieciešamas divas līdz trīs dienas, tad varētu sākt kult, jo graudu mitrums nokristu līdz apmēram 18 procentiem. Pagaidām vējiņš apžāvē tikai vārpu galus. Dabu nepagrozīsi, neko nevaram mainīt.

Jāsaprot, vai būs sagaidāms kāds atbalsts no valsts. Partijas, kurās ir pilsētnieki, nesaprot mūsu situāciju. Domā, ka laukos visi ir miljonāri un braukā ar džipiem. Tā vis nav. Vajadzētu viņus uz pāris mēnešiem iedzīt laukos palasīt akmeņus, tad zinātu, cik laukos maizei bieza garoza. Ja ir viena neveiksmīga vasara, kā pagājušajā gadā, kad slikti izauga vasarāji, var kaut kā savilkt galus. Šogad raža izaugusi, bet nevar dabūt nost no lauka. Jāgaida saulīte un jāķer mirkļi.”

Kartupeļiem nepatīk mitrums

Cīrulīšos trīs hektāros aug kartupeļi, un arī tiem nepatīk pārliekais mitrums. Artūrs Asars saka: “Vasaras sākumā lietus mūspusē bija maz. Lutriņos lija, mums — nemaz. Kartupeļi bija pumpuros, bet laksti novītuši. Pēc lielā lietus padzērās, bet tas bija drusku novēloti. Iespaids uz ražu ir atstāts, maksimālu mitrumu vajag ziedēšanas laikā. Agros pa bišķim roku, to apakšā ir diezgan maz. Vidēji agrie ir drusku labāki, tiem vairāk bumbuļu. Arī kartupeļiem nepatīk mitrais gaiss, jo veidojas lakstu puve. Pateicoties zaļajam kursam valstī, vairāki efektīvi preparāri izņemti no aprites, tie, ar kuriem drīkst miglot pret lakstu puvi, pasargā, bet nav tik efektīvi. Mitrajā laikā saaug nezāles, kartupeļiem netiek klāt gaiss, tie nevēdinās, un vairojas lakstu puve. Trīs reizes jau esam nomiglojuši, bet vienalga ir puves pazīmes. Kad laksti nopūst, kas apakšā ir, tas ir — bumbuļi lielāki vairs neaug. Bet, ja turpina līt, tie paši sāk pūt.”

Puķes pērk mazāk

Saimniecībā ir vēl viena nozare — tajā audzē arī puķes. Ne viens vien saldenieks krāšņos ziedu podus pamanījis Saldus tirgū. Artūrs atzīst, ka arī šis darbs nav vienkāršs, jo liela konkurence: “Cilvēkiem naudas ir tik, cik ir. Daudzi izvēlas nopirkt pārtiku, nevis ziedus. To var redzēt Saldū, braucot pa Kuldīgas ielu, jo pirms gadiem pieciem sešiem pie katras mājas bija kāds puķu pods vai kaste, tagad tās vairs tikai pie dažām mājām.”

Labības laukos minimāla kustība

Trešdien Saldus Zeme sazinājās ar SIA Baltic Agro Saldus servisa centra vadītāju GUNDEGU EZERLĪCI-ZALKOVSKU, lai uzzinātu, vai zemniekiem izdevies ko nokult un sākusies labības pieņemšana.

Uzņēmuma vadītāja stāstīja: “Kaut kas jau notiek, bet neesam atrauti no kopējās situācijas valstī — laikapstākļi nespēlē par labu zemniekiem. Saimnieki ķer jebkuru saules staru, kad tik var uzbraukt uz lauka. Šobrīd vairs nav jautājuma, cik mitri ir graudi vai rapsis.

Neliela kustība ir. Vēl joprojām kāds cīnās un vēlas nokult ziemas miežus, kurus parasti novāc pirmos. Citi sākuši kult rapsi, tas ir gatavs un pat sācis dīgt. Slikti, jo par kvalitāti ir ļoti domīgs skats. Ir mēģinājumi iet kviešos, atkarībā no šķirnes arī tie gatavi. Izskatās, ka kviešiem būs lopbarības kvalitāte. Ja turpināsies šādi laikapstākļi, nezinu, kas būs vēlāk, jo lauki ir veldrē un arī labība sāks dīgt.

Graudi vairs nav skaisti, tiek nokulti un pie mums atvesti gluži pelēki. Līdz šim nav atvests gandrīz nekas — 3,5 tūkstoši tonnu, kas citos gados ir vienas normālas dienas apjoms. Visu laiku esam gaidās, sekojam laika prognozēm. Piemēram, neskatoties uz apmākušos laiku, otrdien bija tīri cerīgi, bet vakarā lietus atkal izspēlēja savu kārti. Trešdien arī lija. Prognozēs izskatās, ka nedēļas nogale būs tīri laba. Vai tā notiks realitātē, redzēsim. Jāsaglabā pozitīvisms.”