Mazāk darbavietu

Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi datus par aizņemtām darbavietām pa ceturkšņiem Latvijas novados. No tiem izriet, ka Saldus novads pēdējos trijos gados zaudējis pustūkstoti darba vietu, visvairāk — privātajā sektorā.

Vai uzņēmumi likvidēti, samazinājuši darba vietas, vai arī tajos ir neaizpildītas vakances? To jautāju vairākiem darba devējiem.

AIGARS FREIBERGS, AS Delta LV valdes loceklis: “Uz manu uzņēmumu šie dati neattiecas, jo darbinieku skaits nav samazināts. Palaikam pieņemu darbā kādu jaunu šoferi, gan vīriešus, gan sievietes, tā ka drīzāk kolektīvs pieaug. Biroja darbinieki palikuši iepriekšējie. Taču sadzīvē var manīt, ka cilvēki izjūt naudas trūkumu; iespējams, tas tādēļ, ka mazāk iespēju strādāt. Lai gan oficiāli runā par ienākumu pieaugumu, der paskatīties, kas notiek, piemēram, pie zelta uzpircējiem. Lasīju, ka Igaunijā zelta iepirkšana no privātpersonām palielinājusies vairāk nekā piecas reizes, valsts to uzskata par satraucošu tendenci. Gan jau Latvijā nav labāk — cilvēki pārdod vērtslietas, pat laulību gredzenus, lai varētu iztikt.”

IVARS SKREBELIS, SIA Cannelle Bakery valdes loceklis: “Šie dati noteikti būtu vairāk jāpēta un jāmeklē konkrētas cēloņsakarības — kas pamatā aizņemtu darbavietu samazinājumam. Nedomāju, ka runa ir par neaizpildītām vakancēm, privātajā sektorā nav raksturīgi tās turēt, jo katram cilvēkam ir noteikta loma uzņēmumā. Iespējams, ka līdz mazpilsētām nonākusi pirms vairākiem gadiem sākusies darbaspēka krīze, kuru pirmie izjuta galvaspilsētā un citās lielajās pilsētās. Attiecībā uz mūsu uzņēmumu — ik pa laikam aicinām darbā kādu darbinieku, bet ne uz jaunām darba vietām. Mēs cenšamies ražošanu efektivizēt, taču ne visu iespējams aizstāt ar tehnoloģijām, turklāt modernizācija prasa līdzekļus. Papildu cilvēkus pieņemam sezonas darbiem rudenī, kad sākas piparkūku cepšana, bet jau ap decembra vidu šis darbs beidzas.

Zinu Saldus novadā uzņēmumus, kuri pārliecinājušies, ka ar vietējo pieejamo darbaspēku viņiem nepietiek, tāpēc darbiniekus nomā, lielākoties no kompānijām, kuras piesaista strādājošos no ārzemēm. Iespējams, tas varētu būt viens no iemesliem darbavietu samazinājumam. Veidojas paradoksāla situācija — vietējie meklē darbu, bet uzņēmumos, nav, kas strādā (arī tad, ja uzņēmums nodrošina apmācību uz vietas), un jāpiesaista ārzemnieki. Kur veidojas plaisa, kāpēc vietējie iedzīvotāji nekļūst par vietējo uzņēmumu darbiniekiem?

Valsts daudz uzmanības velta mūžizglītībai un dažādu prasmju, tehnoloģiju mācīšanai. Taču viesstrādnieki retāk ir speciālisti, biežāk — vienkāršu darbu darītāji, tātad kaut kādā mērā nospraustie mērķi nesaskan ar reālo dzīvi.

Darba vietu skaita samazināšanās novadā ir satraucoša tendence, jo vietējie strādājošie cilvēki ir iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāji un tiešie pašvaldības budžeta nozīmīgas daļas veidotāji. Tāpēc būtu mērķtiecīgi jārīkojas gan, lai piesaistītu privātās investīcijas novadam, gan arī, lai radītu darbaspēkam pievilcīgu dzīves vidi.”

Turpinot tēmu par viesstrādniekiem, painteresējos darbā iekārtošanas kompānijā GP Recruitment, kura agrāk aktīvi piesaistīja Saldus novada iedzīvotājus darbam ārzemēs. Tās valdes priekšsēdētājs GINTERS PURIŅŠ pastāstīja: “Mūsu uzņēmums ar darbinieku ievešanu vismaz pagaidām nenodarbojas, kaut arī ir gan piedāvājums, gan pieprasījums. Vēl izvērtējam, vai trešajās valstīs, no kurām varētu ievest darbaspēku, spēj nodrošināt pietiekami godīgu, caurspīdīgu strādājošo piesaistes kārtību. Zināms, ka nereti, lai tiktu strādāt Eiropā, cilvēki maksā lielus kukuļus ierēdņiem, — mēs negribam nekādi būt ar to saistīti.

Latvijas darba devēji interesējas lielākoties par vienkāršu darbu darītāju piesaisti — celtniecībā, pārtikas ražošanā, lauksaimniecībā, pakalpojumu nozarē un citur, kur darbs nereti ir vienkāršs un vienmuļš vai saistīts ar netīrību, smakām un tāpēc nav pa prātam vietējiem. Faktiski mēs tagad esam tajā pašā situācijā kā vecās Eiropas valstis pirms gadiem 20 — 30, kad latvieši brauca uz Īriju, Angliju darīt vienkāršos darbus. Nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka pa šo laiku nav augusi labklājība un mūsu prasības! Arī tie latvieši, kas tagad izbrauc uz ārzemēm ar mūsu kompānijas starpniecību, visbiežāk vēlas darīt kvalificētu darbu, nevis tīrīt telpas, lasīt šampinjonus vai strādāt citās tamlīdzīgās vietās.”

AIVARS BUNDZENS, SIA AGB Serviss valdes priekšsēdētājs: “Mēs nepārtraukti izjūtam darbinieku trūkumu. Metālapstrādē gan nav raksturīga tāda sezonalitāte kā, piemēram, lauksaimniecībā, bet noteiktā mērā cikliskumu nosaka budžetu pieņemšana, atbalsta programmu izsludināšana un tamlīdzīgi ar finanšu pieejamību saistīti apstākļi, kad darbs ražotnē ir intensīvāks. Turklāt būt par darbinieku nozīmē sevi ekonomiski pamatot — saražot tik daudz pievienotās vērtības, lai nopelnītu sev algu, nodokļus, atvaļinājuma naudu… Atrast tādus darbiniekus ir problēma.

No vienas puses, valsts regulāri publicē bezdarba statistiku un informē par tūkstošiem cilvēku bez darba. No otras — darba sludinājumu portālos acīm redzams, ka piedāvājumu ir vairāk par meklējumiem, turklāt darba meklētāji — fiziskas personas ir tikai aptuveni piektdaļa no visiem; pārsvarā piedāvā pakalpojumu: izremontēsim, aizvedīsim, samontēsim, uzdejosim uz galda… Tātad ir kāda firma vai pašnodarbinātie, kas nemeklē pastāvīgas darba attiecības, bet īslaicīgu pasūtījumu. Kad savu speciālistu trūkst, nākas izmantot arī šādus piedāvājumus.

Jā, es palaikam iesaistu darbā ārzemniekus — gan pieņemu viņus darbā, gan pērku pakalpojumu no darbā iekārtošanas kompānijām. Strādāja ukraiņi, bet viņiem Liepājā veidojās sava kopiena, mūsējie nolēma piesaistīties tai un pārcēlās. Daži starpnieku atsūtītie pēc tam, kad viņiem beidzās līguma termiņš, nokārtoja darba un uzturēšanās atļauju un atgriezās.

Tā ka darbinieku skaits mūsu uzņēmumā palicis nosacīti nemainīgs. Optimizējot vadības procesus, varam iztikt ar mazāku biroja darbinieku skaitu, taču runa ir par 2 — 3 cilvēkiem, kas ir niecīgs skaits salīdzinājumā par pussimtu darbinieku lielu kolektīvu.”

ILZE DANENBERGA, SIA Hards valdes priekšsēdētāja: “Mēs neiespaidojam šos skaitļus, jo darbinieku skaits nav mainījies. Cilvēki pamainījušies — kāds aizgājis, cits atnācis vietā, vēl kādi strādā kopš uzņēmuma dibināšanas pirms 30 gadiem. Tiesa, atrast jaunu darbinieku ir grūti, ne katrs, kas meklē darbu, ir gatavs strādāt — runa ir par attieksmi, prasmēm, arī, to, ko varētu apzīmēt ar jēdzienu darba tikums. Labi darbinieki reti meklē darbu.”

MĀRTIŅŠ VAĻKO, AS Pampāļi valdes loceklis: “Mēs radikāli esam samazinājuši darbinieku skaitu, it īpaši 2023. gadā, kad daudzas lauksaimniecības nozares piedzīvoja krīzi. No 130 cilvēku kolektīva esam palikuši 80, pateicoties investīcijām tehnoloģijās, procesu pārskatīšanai un efektivizācijai, pārejai uz lielāku, jaudīgāku tehniku, ar kuru var izdarīt darbu ātrāk un ar mazākiem cilvēkresursiem. Kur bija iespējams, optimizējām manuālus darbus, piemēram, nešanas, stumšanas vietā ieviešot atbilstošu tehniku.

Vai tādēļ mums vairs darbiniekus nevajag? Kur nu! Nepārtraukti esam atvērti darba meklētāju piedāvājumam. Turklāt ne vienmēr mums vajag speciālistus; esam gatavi mācīt, atbalstīt, uzticēties, ja vien cilvēkam ir racionāls prāts, loģiskā domāšana un vēlme mācīties un strādāt. Jo mums vajag nevis aizpildītu vakanci, bet atbildīgu darbinieku, kuram varam uzticēt dārgu tehniku un atbildīgus uzdevumus, pretī dodot labu atalgojumu un dažādus bonusus. Jāatzīst, ka līdz katra līguma noslēgšanai jātērē daudz laika un enerģijas.

Izskatījām arī iespēju sadarboties ar darbā iekārtošanas kompāniju un pirkt pakalpojumus. Veicām aptauju, salīdzinājām izmaksas un izvērtējām savus juridiskos un saimnieciskos pienākumus: līdztekus kompānijas rēķinam par nostrādātajām darba stundām mums būtu jānodrošina izmitināšana, ēdināšana, transports… Ja ņem vērā arī iespējamus riskus valodas zināšanu, mentalitātes īpatnību un prasmju ziņā, tad secinājums: viesstrādnieku nodarbināšana būtu dārgāka un sarežģītāka nekā fokuss uz vietējo darbaspēku.

Esmu sapratis, ka Saldus novadā vien darbiniekus neatradīšu; jaunieši nevēlas palikt dzimtajā pusē, galvaspilsētas, lielo pilsētu vilkme ir pārāk spēcīga. Sludinājumi publicēti visā Latvijā, Latgali ieskaitot, ar cerību, ka simtiem tūkstošu auditorijā atradīsies cilvēki, kuriem patiktu papildināt mūsu kolektīvu.”