Rapsis, vasaras mieži, pēc tam kvieši

Piektdiena, 15. aug., 2025 ANDRA VALKĪRA

Previous Next

Otrdien SIA Saldus Druva beidza kult rapsi un sāka — vasaras miežus.

Saulainā pēcpusdienā labības lauka malā tikāmies ar uzņēmuma vadītāju MARITU SPUNDIŅU.

Viņa bija noskaņota optimistiski, jo lielais vasaras miežu lauks pie Jaņa Rozentāla dzimtajām Bebru mājām izskatījās skaisti. Zeme sausa, arī labība jau vairākas dienas sauli baudījusi, tāpēc pirmspusdienā tur sāka kult. Vairākkārt ap milzīgo lauku bija paspējis apriņķot jaunākais saimniecības kombains, kuru stūrē apkopes meistars Dainis Šterns. Vadītāja viņu slavē: “Prātīgs un kārtīgs vīrs, labs speciālists. Ja ir veldre, viņš prot to pacelt.“

Rapsi sāka kult 4. augustā. “Parasti to darījām jau ap 25. — 27. jūliju. Šogad viss notiek apmēram desmit dienu vēlāk,” stāsta Marita Spundiņa. “Mums ir trīs kombaini. Labi, ka pirms trim gadiem iegādājāmies lielo un jaudīgo New Holland, jo ar diviem kulšana būtu daudz lēnāka.

Izmantojam katru saulainu mirkli. Šodien sesto dienu kuļam rapsi, ar to sākām, jo izskatījās cerīgs. Tā arī ir, šķiet, ka trīs tonnas no hektāra būs, tāpēc gribējās ātrāk nokult, jo tā ir naudas lieta. Eļļas procents ir uz robežas ar to, ko grib uzpircējs — 4,4. Pirmajos laukos bija bišķi dīguši, bet nevar sūdzēties. Kvalitāte diezgan laba, pirmajiem mitrums bija 14 procenti, pēdējiem 8, 9 vai desmit. Ir pažuvis.

Miežus audzējam saviem teliņiem lopbarībai. Tie mums ir 80 hektāros. Ja kultu ar visiem trim kombainiem, tad to varētu izdarīt apmēram divās dienās, varbūt pat ātrāk. Mieži galviņas noliekuši, tikko pirmo kravu iekūlām, tad jau redzēsim, kāda būs kvalitāte. Mums ir pašiem sava kalte. Rapsi caur to nelaižam, cenšamies ietrāpīt mitruma procentā un uzreiz vedam nodot, bet mieži un kvieši iet caur savu kalti. Ja tie būs sausi un nevajadzēs kaltēt, ietaupīsim naudu par gāzi un būs labāka graudu pašizmaksa. Vispirms nokulsim miežus, tad kviešus, tie mums ir 700 hektāru.

Vasara šogad bija ļoti cerīga, spriedām — nu, beidzot būs raža! Bet lietus neļāva laikus iet uz lauka kult. Mēs tomēr nevaram sūdzēties, jo Saldus Druvai ir meliorēti lauki, tāpēc nebija ļoti slapji, nestāvēja ūdens.”

Vaicāju, vai Saldus Druvai būs jāizmanto izsludinātā ārkārtas stāvokļa lauksaimniecībā atbalsts. M. Spundiņa teica: “Vēl ir laiks līdz 4. novembrim. Pagaidām neesam pieteikušies ne ar ko, bet vēl jau ir ko vākt. Vismaz desmit piecpadsmit dienas būsim uz lauka. Redzēsim, kādi laikapstākļi sekos. Šogad zemniekiem tiešām nepieciešama pacietība. Regulāri skatāmies laikapstākļu aplikāciju, rāda, ka nelīs, bet te pēkšņi līst. Nolaižam rokas un gaidām labāku laiku.

Šobrīd neredzu vajadzību pēc atbalsta, bet nesaku nē, jo jāizdzīvo līdz rudenim. Vēl priekšā kukurūzas vākšana un jāiesēj jaunie graudi. Manuprāt, Saldus novadā nav ļoti kritiska situācija — vienkārši neļāva mums kult. Braukāju pa novadu un redzu, ka ir lauki, kur labība sagūlusi veldrē, bet varbūt tur ir pārspīlēts ar minerālmēsliem. Mūsu lauku pamatmēslojums ir virca, līdz ar to minerālmēslus lietojam tikai tik, lai grauds būtu kvalitatīvs. Ar minerālmēsliem nepārspīlējam — vienā reizē 250 kilogrami uz hektāru un arī otrā reizē — tik pat.”

Vai nav aizkavējusies jaunā rapša sēšana? Uzņēmuma vadītāja uzskata: “Par to diskutēju ar agronomiem. Jau kuro gadu ir siltie rudeņi līdz oktobrim, ja iesējam augustā, tad rapsis jāsēdina, lai tas pārziemotu. Tie ir papildu izdevumi. Ja rapsi iesēsim vēlāk, būs mazāk jālieto speciālie augu aizsardzības līdzekļi. Tas rudenī neizaugs par lielu un ziemas kailsalā neizsals. To saka mana dzīves pieredze, bet jāieklausās arī profesionāļos. Esam jau izaruši zāli un apmēram simts hektāru zemes satrādājuši jaunajam rapsim. Šonedēļ jau droši vien sāksim sēt.

Drīz trešo reizi liksim zāli zaļbarībai. Ar to arī šogad īpatnēji — sākām likt, tikām līdz pusei, kad uznāca lietus. Taisījām ciet, pēc laika vaļā un turpinājām. Vienu bedri gandrīz desmit dienu likām. Šāda pieredze man ir kādu trešo reizi, bet nevar teikt, ka skābbarība būtu sliktākas kvalitātes. Galvenais — kārtīgi jānosedz un jāpieblietē.”

Marita Spundiņa jūt līdzi zemniekiem Latgalē un Vidzemē, tur lauksaimniekiem atkal būs izdzīvošanas gads. Viņa vēl izturību un pacietību!


Citi raksti sadaļā: Domā-dari!

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk