Vīnogas jāapčubina katru vakaru

Saldus pagasta Druvā Jāņa Rubuļa dārzā desmit gados iekopts 60 eksotisku šķirņu vīnogu dārzs. Gadu laikā iegūtajās zināšanās audzētājs labprāt dalās.

Dārzu apmeklēju īsu brīdi pirms īstās ražas, taču laikā, lai dažas ogas tomēr nobaudītu. J. Rubulis audzē stādus, analizē to īpašības un tiem nedod daudz laika sevi pierādīt. Ja jau otrajā gadā nav aizmetušās ogas, stādu nomaina pret citu. To pašu dara, ja šķirne nosalst vai ir slimību uzņēmīga. Tā kā teritorijā vieta ierobežota, viņš nevar atļauties greznību auklēties ar stādiem un tiem nemitīgi dot otru iespēju, izņēmumi gadās reti. Saimniekam piedāvāts zemes pleķītis tālāk no mājas, lai var iestādīt lielāku dārzu, taču viņš atteicies. Vīnogu dārzā darāmā daudz, tādēļ turp iziet katru vakaru.

Kad šķirni novērtējis un atzinis par labu un garšīgu, ņem no stāda zarus un tos apsakņo. Vīnogu stādu tirgū J. Rubulis ir vairākus gadus un novērojis interesantu tendenci. Lai cik ogas būtu sala un slimību izturīgas un garšīgas, ja tās būs zilas, cilvēki nepirks. Viņi meklē sarkanās un dzeltenās šķirnes.

Vīna šķirņu rindai pagājām garām, taču saimniekam par tām bija komisks stāsts: “Šīs ogas nav sliktas. Citi uzskata, ka vīna šķirnes skābas, taču esmu iestādījis tādas, kas salduma ziņā nereti pārspēj deserta ogas, taču ir sīkas un ienākas tikai oktobrī. Reiz gaidot, kad ienāksies ‘Prairie Stars’ ķekari, pamanīju, ka to paliek mazāk. Brīnījos! Ja būtu vainīgas lapsenes, tās izēstu ogu viduci, bet miziņas paliktu. Dārzā netiek lapsas, jenotsuņi un āpši, kuriem arī vīnogas garšo. Vainīgo tomēr noķēru. Izrādās, ogas noēda sieva!”

Šī gada raža

Ogu saldumu ietekmē saule un diennakts kopējā siltuma summa. Ja naktī ir tikai desmit grādu, stāds aiziet gulēt. “Šogad intereses pēc mērīju, cik ātri siltajās naktīs vīnoga izstiepjas. Izrādās — 15 centimetrus! Dienā tā uzņem spēku un siltā naktī aug,” stāsta druvenieks.

Vēsā un mitrā pavasara dēļ pēdējās vīnogas beidza ziedēt vien 12. jūlijā, tādēļ raža ienāksies vēlāk. Šādi laikapstākļi neveicina apputeksnēšanos, to tagad var redzēt, jo ķekaros daudz mazu odziņu.

Par dažām šķirnēm

Dārza klasika ir vīnogas ‘Supaga’ un ‘Izjumskij muskat’. Šīs ogas saimnieka ģimenē ēd svaigas un no tām gatavo vīnu. Šķirnei ‘Izjumskij muskat’ ir izcilas garšas īpašības — ar muskata un meža zemeņu garšas noti, bet tirgū stādi nav pieprasīti zilo ogu dēļ.

Starp vecajiem vīnogulājiem iestādīti arī jaunuļi. Ne tāpēc, ka kāda vīnoga izkritusi, bet tādēļ, ka vecās bija jāizrok, lai būtu vieta decembrī pasūtītām šķirnēm. “Tik ilgi sēdēju internetā, ka nenocietos — pasūtīju vairākus spraudeņus. Sūtījumā bija jābūt 12 zariņiem, atnāca 20, taču vieta dārzā ierobežota. Esmu pateicīgs sievai, kura man atdeva pusi mazdārziņa zemes, kur uzcēlu jaunu siltumnīcu un tur iestādīju desmit no jaunajiem stādiem.

Amerikāņu šķirnei ‘Jupiters’ ir muskata un meža ogu garšas piesitiena ogas bez kauliņiem. Tās parasti ienākas septembra vidū, taču saimnieks prognozē, ka šogad būs gatavas vien oktobrī. Viņš šogad izlēmis pārbaudīt stāda ziemcietību. Tā kā tas varot pārdzīvot līdz 27 grādu salu, vienu roku atstās augšā, tādēļ jau tagad tai ļauts vīties augstāk nekā citām, stādījumā izveidojot arku. Parasti visas eksotiskās vīnogas, izņemot vīna šķirnes, saimnieks atsien no stieplēm un nogulda zemē, lai ziemā nenosalst. Ja gaisā atstātais zars pārziemos, arī citus gadus vīnogai ļaus vīties augstāk.

“Šķirnes ar 23 grādu ziemcietību šādu eksperimentu nepārdzīvotu. Ziemā vējš un sals izžāvētu pumpurus un pavasarī tie neplauktu,” skaidro J. Rubulis.

Saimnieks ved pie nākamā kociņa: “Ungāru zilo ogu šķirne ‘Nero’ pacietīga kopšanā, neslimo, pilna ar ķekariem, kas katru gadu labi ienākas. Viena no retajām šķirnēm, kurai dārzā divi stādi. Man to garša atgādina vīnogas, ko mamma bērnībā atnesa no veikala.”

Vienā no siltumnīcām pirms diviem gadiem stādītu vīnogulāju ķekari ienākušies, taču vēl jāpaciešas — ogas neesot ieguvušas pilnvērtīgu saldumu. Kad saimnieks dod ogas pagaršot, man gan šķiet, ka jau gatavas un baudāmas.

Pasakaina ir ukraiņu šķirne ‘Skaska’. Tai ir lielas ogas bez kauliņiem, bet vērtīgākā īpašība — spēja ilgi glabāties. Rudenī ķekarus nogriež pēc iespējas vēlāk un liek telpā, kurā ir 0 līdz 8 grādi. Ķekari nezaudē garšas un izskata īpašības līdz pat martam vai aprīlim. Šo šķirni druvenieks īpaši meklēja, lai arī ziemā varētu ēst paša audzētas vīnogas.

Siltumnīcu stādiem vairākas priekšrocības, tostarp — ogas ienākas jau otrajā gadā pēc iestādīšanas. Šis fakts būtisks tiem, kuri pēc iespējas agrāk vēlas saprast, vai šķirne atbilst audzētāja prasībām.

Ievēroju, ka saimnieks vīnogas iestādījis bedrītēs. Vaicāju, kādēļ tā? “Kad stāds ir mazs, bedrītē tas jūtas kā oāzē. Vēlāk tā noder, kad vīnogas jāaplaista — ūdens neaizplūst pa visu siltumnīcu, bet paliek pie stāda. Taču jāatceras, ka vīnogu nedrīkst pārlaistīt. Dienu pēc liešanas, zeme jāuzrušina. Nedrīkst pieļaut garozas veidošanos. Vīnoga augs, ja saknēm piekļūs skābeklis,” norāda audzētājs.

Ražas rekordiste ir ukraiņu ‘Pamjat Šmeļovu’. Pērn lielākais ķekars svēra 1,8 kg, taču šogad gruntīgākais būs apmēram 3 kg. Stāds ir tikai trīs gadu vecs, tādēļ patieso ražu parādīs vēlāk. Taču jau tagad redzams, ka daudzsološs.

‘Kraseņ’ esot vislabākā, ja mērķis ir iegūt vīnogu sulu vai ievārījumu. Šīs šķirnes ogas ir ļoti sulīgas un bez kauliņiem.

Gan meklē, gan dalās zināšanās

J. Rubulis stāsta, ka jaunās šķirnes ziemā atrod internetā. Tur cilvēki dažādās pasaules malās ar aizrautību stāsta par vīnogu audzēšanu, dalās ar padomiem. Īpaši patīk skatīties saturu, ko veido cilvēki ar skolotāju talantu. Interneta vietnēs ir padomi no spraudeņa nogriešanas līdz vīna koka apkopšanai. Pašam tikai informācijas pārpilnībā jāatsijā graudi no pelavām. Pēc tam, kad kaut kas jauns noskatīts, jāpārbauda praksē un kopšana jāpielāgo Latvijas klimatam.

Vīnogu audzētājs jaunas šķirnes stādus izaudzē pats no atsūtītiem spraudeņiem. Šogad un pērn apsakņošanas rezultāts 100 %. Tas tādēļ, ka saknes vairs neliek dzīt ūdenī, bet siltuma kastē kokosa šķiedrā. Nereti pirmās baltās saknītes jāgaida ilgāk nekā trīs nedēļas, taču vienmēr ir rezultāts. ‘Avatārs’, piemēram, saknes izdzina 86 dienās, lai gan normāli būtu jābūt 21 dienā.

“Stādus šogad sāku audzēt 6. februārī. Plēves tunelī vīnogas pie stieplēm pacēlu 15. aprīlī, bet dārzā — 20. maijā. Tik vēlu sanāca tādēļ, ka bija auksts. Zariņi jātur pie zemes, cik ilgi vien iespējams. Nelaime tā, ka parasti neiztur audzētāju nervu sistēma — gribas pasteigties,” novērojis audzētājs.

Lai ražu pasargātu no lapsenēm, saimnieks nopircis īpašus maisiņus. Katru ķekaru tajā jāieliek, tad tām netiek klāt ne kukaiņi, ne putni. Saimnieks uzskata, ka darbošanās atmaksājas — būtu muļķīgi neizdarības dēļ ražu pazaudēt tieši pirms ienākšanās.

J. Rubulis neatsaka interešu grupām, kuras vēlas mācīties par vīnogu audzēšanu. Aizvadītas divu veidu mācības — gan tiešsaistē, gan klātienē. Vēl viena grupa brauks augusta beigās. “Man šķiet, ka cilvēki jāiedrošina vīnogu audzēšanā, tādēļ piekrītu dalīties tajā, ko zinu!” atzīst druvenieks.