Brocēnu vidusskolai pārmaiņas beigušās labi

Vakarrīt Brocēnu vidusskolas skolēnus un personālu pirmo reizi uzrunāja jaunā direktore Agnese Grāvere-Prenclava. Viņa uz mērķiem ies kopā ar jaunu vadības komandu, kurā ir gan pieredzējuši profesionāļi, gan iesācēji.

Pagājušajā piektdienā, dienu pēc pirmās pedagoģiskās sēdes Brocēnu vidusskolā, interesējos par iestādes vadītājas plāniem un ko par tiem domā skolas vadošie speciālisti. Jautāju arī par gaisotni kolektīvā, jo vadības maiņa nebija psiholoģiski un emocionāli viegla.

Skolā strādā 70 pedagogu un mācās 503 skolēnu — 370 klātienē, 133 — tālmācībā. Skolotāji sevišķi gandarīti par 70 klātienes vidusskolēniem, jo ir pārsniegts Izglītības un zinātnes ministrijas minimālais kritērijs vidusskolas posmam. Brocēnos šī ziņa bija ļoti gaidīta, jo ministrija uz šo izglītības iestādi raudzījusies arī kā uz pamatskolu.

“Mans visaugstākais mērķis ir saglabāt vidusskolas posmu,” Agnese Grāvere-Prenclava ir apņēmības pilna. “Priecājamies, ka pēdējos sešos gados mums nav bijis tik daudz 10. klases skolēnu — 30! Visi pedagogi pirmajā sēdē smaidīja, izdzirdot šo skaitli. Skolēni pārsvarā ir no mūsu novada, tā ka esam visnotaļ vērā ņemami konkurenti citām reģiona vidusskolām.”

Jaunās direktores vīzijā Brocēnu vidusskola ir “mūsdienīga, iekļaujoša un vērtībās balstīta iestāde, kurā skolēni apgūst ne tikai zināšanas, bet arī prasmi būt līderiem, sadarboties, būt atbildīgiem sabiedrības locekļiem”. Redzējumā ir cieņpilnas skolēnu, skolotāju un vecāku attiecības, kurās dominē uzticēšanās, bērniem droša vide. “Domājot par skolas nākotni un iesāktiem procesiem, nebeidzu smaidīt. Ir izjūta, ka visi pedagogi man atvēruši plaši durvis un laipni aicina ieņemt jauno amatu,” A. Grāvere-Prenclava formulē emocijas.

Viņas vadības komandā ir sešas direktores vietnieces. Marikai Ulmanei uzticēti izglītības jautājumi. Viņa nākotnē raugās optimistiski: “Priecē, ka direktore pilnībā atrisinājusi kadru jautājumu, un aizpildītas visas sešas vakances. Meklējām medmāsu, karjeras speciālistu (iepriekš šo vakanci aizņēma pati Agnese), sociālo pedagogu, angļu valodas, latviešu valodas un literatūras, kā arī sociālo zināņu skolotāju. Ar direktori esam runājušas, ka viņai pašvaldības vadībai jāaktualizē mūsu vajadzība pēc lielākām pedagogu palīga likmēm, jo novadā esam vienīgā vispārizglītojošā skola ar speciālās izglītības programmu. No pašvaldības gaidām lielāku atbalstu, jo pašreiz tas ir tādā pašā līmenī, kā tām iestādēm, kurās vien daži speciālās izglītības bērni (mums ir 36).”

Mariku Ulmani gandarī direktores apņemšanās pievērsties izglītības kvalitātei un neaizrauties ar kvantitāti. Līdzšinējie rezultāti apliecina, ka direktore pamatoti plāno vidusskolas posmā izvērst zinātniski pētniecisko darbību. Priecē arī iestādes intelektuālās kapacitātes palielināšana, piemēram, metodiskā darba virsvadība pēc triju gadu pārtraukuma atkal uzticēta Laurai Miķelsonei. “Viņa šajā jomā ir ļoti spēcīga, strādājusi skolu akreditācijas komisijās, izglītojusies mentoru kursos,” direktores vietniece izglītības jomā izceļ kolēģes vērtību.

Tincināta par gaisotni kolektīvā, viņa atbildēja: “Pēc pirmās pedagoģiskās sēdes secinājām, ka jūtamies atbrīvoti un pozitīvi. Jaunā direktore ir labestīga un nav mums sveša. Sēdē viņa sacīja tā: negribētos, ka mūsu skola ir kā pasta nodaļa, kurā ienāk tikai sūdzības. Diemžēl iepriekšējos gados tā bija.”

“Pārmaiņas ir sarežģīts process, jo skola daudz ko sasniegusi, un pārmaiņu laikā svarīgi nepazaudēt to, kas bijis labs. Mūsu galvenais uzdevums būs veco piedāvāt jaunā kvalitātē,” darba pirmo posmu raksturo direktores vietniece metodiskajā darbā Laura Miķelsone.

Mūsu sarunā dažbrīd ieskanējās satraukums, tādēļ lūdzu viņu precizēt emocionālā sakāpinājuma nokrāsu — tajā dominē bažas vai cerības? “Man gribētos teikt, ka cerības. Ticu, ka jaunā vadības komanda ar visiem uzdevumiem tiks galā. Taču jāsaprot, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs nevis no skolas vadības, bet valdības un Saldus novada pašvaldības lēmumiem,” spriež Laura Miķelsone un pievēršas saviem pirmajiem uzdevumiem, “ņemot vērā tendences, vispirms jāatjauno sistēma, kura mums bija.” Otrs uzdevums saistīts ar skolotāju profesionālo prasmju pilnveidošanu, trešais — vēl lielāku uzmanību pievērst skolēnu mācīšanās lietpratībai.

Direktores vietniecei izglītības jomā tālmācībā Anetei Miltai priekšnieces darba stils ir pa prātam, jo pieņem gala lēmumus, respektējot kolēģu pieredzi un idejas. “Agnese uzsākusi jaudīgi. Izskatās, ka pirmajā gadā tiks saglabāts līdzšinējais kurss, piemēram, jau piekto gadu īstenosim [izglītības iestāžu pārmaiņu] programmu Līderis manī. Ir jāuzlabo skolas materiālā bāze, taču arī ar pašreizējo varam sasniegt valsts izglītības standartus — daudz ko nosaka kadri. Brocēnos lepojamies ar STEM jomu, jo, ja nemaldos, esam vienīgā skola novadā, kurā visi STEM priekšmetu skolotāji pie mums strādā pamatdarbā,” sacīja Anete Milta.

Viņa tālmācības programmas vadīs piekto gadu. Jūnijā šķita, ka intereses par to nav, tāpēc 1. klases nebūs, bet pašlaik tajā pieteikušies 7 vai 8 bērni, varētu būt vēl kāds. Lai gan Brocēnu vidusskola savas tālmācības programmas ir popularizējusi, daudzi par tām nav dzirdējuši. Varbūt jaunajai direktorei radīsies idejas, kā situāciju uzlabot?

“Valstij ir nostāja, ka no 1. līdz 6. klasei tālmācība pieļaujama tikai īpašos gadījumos. Uzskatu, ka Latvijā tomēr jābūt skolai, kas tālmācību piedāvā bez maksas. Latvijā aicina pāriet uz personalizētām mācībām, un tālmācība ir ideāls piemērs, kā tādas nodrošināt. Vislielākā interese par tālmācību ir diasporas latviešiem,” virtuālās klases raksturo A. Milta.

Direktores vietniecei izglītības jomā sākumskolā un speciālajā izglītībā Vivitai Ķezberei Zinību dienas tuvošanās raisīja divējādas izjūtas. Tā kā viņa kļuvusi par 1. klases audzinātāju, atbildība un nopietnā attieksme pret direktores vietnieces pienākumiem mijas ar pirmklasniecei raksturīgu bezbēdnību. “Neskatoties uz skolēnu niķiem un stiķiem, viņus visus ļoti gribu satikt! Satraukums mijas ar darba prieku un jaunām idejām, kā palīdzēt rūpju bērniem. Šis mācību gads paies, lai jaunā vadības komanda sastrādātos. Man ļoti palīdzēs pašas pieredze un līdz šim ieguldītais darbs, tie raisa idejas, kā darīt labāk, citādāk. Janvārī nezinājām, cik mums būs pirmklasnieku, šodien priecājos — ir divas klases! Tātad bērni paliek Brocēnos, un skola nav zaudējusi sev raksturīgu iezīmi — atrast vietu ikvienam skolēnam. Ne velti pie mums atnāk vai atgriežas skolēni, kam citur nav paveicies vai palikuši nesaprasti,” sacīja V. Ķezbere.

Lai broceniekiem viss izdodas!