Svinīgi atklāj oglekļa uztveršanas testa iekārtu
Ar reprezentatīvu pasākumu cementa ražošanas uzņēmums SCHWENK Latvija sācis dialogu ar sabiedrību par videi un klimatam nozīmīgas nozares — ogļskābās gāzes apsaimniekošanu — Brocēnos.
Pagājušā gada nogalē uzņēmums paziņoja par lēmumu investēt aptuveni pusmiljardu eiro CO2 emisiju novēršanai cementa ražošanas procesā. Latvijai tas nozīmē daudz, jo SCHWENK ir Latvijā lielākais siltumnīcefektu radošo gāzu emitētājs un rada 8 % emisiju — katru diennakti 2500 tonnu; tas ir trīsreiz vairāk nekā aviācijas nozare, kas ir starp klimatu visvairāk ietekmējošām.
Šopavasar Brocēnos sāka testa iekārtas uzstādīšanu — to nodrošina norvēģu uzņēmums Capsol Technologies ASA. Testa iekārtu varētu raksturot kā nākotnes oglekļa uztveršanas rūpnīcas miniatūru modeli, kurā no cementa ražošanas līnijas uztvertu nelielu daudzumu emisiju attīra no ogļskābās gāzes. Datus analizē, lai prognozētu procesa optimālos apstākļus un tiem pielāgotu īsto iekārtu; vienlaikus tehnoloģiju papildina ar jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Iegūto informāciju vērtē un salīdzina, lai plānotu pārmaiņas arī pārējās SCHWENK cementa rūpnīcās, jo dekarbonizācija lielā mērā ir cementa nozares izdzīvošanas nosacījums Eiropas zaļā kursa mērķu dēļ. Ogļskābās gāzes uztveršanas rūpnīcai jāsāk darboties jau 2030. gadā. Līdz tam jāizpilda arī lieli publiski uzdevumi, sākot ar ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, beidzot ar infrastruktūras izveidi CO2 apsaimniekošanai, kas ir Latvijas valsts ziņā.
Pasākumā piedalījās gan CO2 apsaimniekošanas nozares pārstāvji, tehnoloģiju ražotāji un zinātnieki, gan SCHWENK Latvija nozīmīgi sadarbības partneri, gan iesaistīto ministriju pārstāvji un politiķi. Divās paneļdiskusijās pārrunāja oglekļa apsaimniekošanas nepieciešamību un iespējas pasaulē un Baltijas reģionā, bet svinīguma noti pasākumam piešķīra simboliskās sarkanās lentes griešana pie ieejas ražošanas teritorijā, kur patlaban testa iekārtas ik dienas no cementa rūpnīcas lielā skursteņa izķer pāris tonnu CO2.
Svinīgajās runās politiķi sacentās metaforās — cementa rūpnīca tika dēvēta par puzles stūri, stūrakmeni, pamatu un pamatakmeni saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem Eiropā un Latvijā. Savukārt no ārzemju viesu uzrunām izrietēja, ka gan emisijietilpīgajai būvmateriālu nozarei, gan dekarbonizācijas zinātnei SCHWENK pieredze būs ļoti svarīga, risinot turpmākos ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītos uzdevumus.
Mēs Saldus novadā esam pieraduši pie cementa rūpnīcas torņiem un silosiem panorāmā, pie kaļķakmens un cementa vedējiem uz ceļa un SCHWENK iesaistes vietējās sabiedrības procesos. Tāpēc grūti paskatīties uz šo uzņēmumu no malas un novērtēt, cik revolucionāras pārmaiņas tajā top un kādus attīstības scenārijus tās paver gan Latvijai, gan Baltijas reģionam kopumā.
“Oglekļa uztveršana ar karsto kālija karbonātu tiek izmantota jau aptuveni simt gadu, no industriālām gāzēm atdalot CO2, ko izmanto, piemēram, dzirkstošo dzērienu ražošanā,” sacīja Capsol Technologies ASA Tehnoloģiju direktors Kato Kristiansens. Taču pielāgot šo tehnoloģiju reālai ražošanai ar daudziem mainīgiem apstākļiem (piemēram, gaisa temperatūras vai izmešu sastāva), turklāt lielos apjomos ir milzīgs izaicinājums. Un tam arī būs nepārvērtējama nozīme, jo attīstīs metodi, kā izķert ogļskābo gāzi no lielāko klimata pārmaiņas ietekmējošo nozaru ražotnēm.
Cementa ražošanas dekarbonizācija ir gan SCHWENK mērķis, gan izdzīvošanas jautājums — atgādināja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders. Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2035. gadam panākt nulles CO2 emisiju uz klinkera tonnu, tas nozīmē, ka brīvo CO2 kvotu kļūst aizvien mazāk un pat tik modernai rūpnīcai kā Brocēnos pēc desmit gadiem par tām būtu jāmaksā aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Līdz šim uzņēmums CO2 patēriņu uz tonnu cementa mazinājis, attīstot alternatīvā kurināmā izmantošanu un izstrādājot cementa markas ar mazāku klinkera sastāvu, taču šiem pasākumiem ir robežas. Ražošanas procesa dekarbonizācija ir vienīgais solis, kā sasniegt klimatneitralitāti, — ieguldot attīstībā, nevis pieaugošos maksājumos par kvotām.
Tiktāl par to, kas gaida uzņēmumu, cementa industriju un zinātni. Taču viena uzņēmuma dekarbonizācija nav iespējama, ja valsts nerada tai, pirmkārt, tiesisko bāzi, otrkārt, neiesaistās vismaz loģistikas infrastruktūras veidošanā. Kā salīdzināja SCHWENK Latvija dekarbonizācijas un enerģētikas projektu direktors Krists Mertens — kāda jēga no putekļu sūcēja, ja nav putekļu maisa?
Pirmais pamazām tiek darīts, pieņemti pirmie grozījumi likumos par ogļskābās gāzes apsaimniekošanu, un Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe apstiprināja: šis darbs turpinās. Par infrastruktūras attīstību — pagaidām, šķiet, tikai nākotnes iecerēs. SCHWENK pēta iespējas CO2 (sašķidrinātu) transportēt uz Klaipēdas ostu un no turienes — uz Ziemeļjūru, kur uzņēmumi uztverto oglekli ved uzglabāšanai zem ūdens, izmantojot krātuves, no kurām izsūknēta dabasgāze vai nafta.
Taču oglekļa apsaimniekošana varētu kļūt arī par Latvijas veiksmes stāstu, jo mums ir uzglabāšanai ģeoloģiski piemēroti pazemes dobumi trīs kilometru dziļumā un dziļāki; ar efektīvu cauruļvadu infrastruktūru valsts varētu kļūt par šīs nākotnē nozīmīgās nozares centru, nevis pakalpojuma pircēju. Turklāt zinātne intensīvi izstrādā CO2 izmantošanas metodes, tā ka tuvākā vai tālākā nākotnē tā kļūs ne tikai par noglabājamu resursu, bet arī izejvielu.
Vai CO2 uzglabāšana ir bīstama? Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves apsaimniekotājs AS Conexus Baltic Grid izpilddirektors Uldis Bariss sacīja: tā nav sprādzienbīstama kā dabasgāze, un Latvijai ir pieredze vielu uzglabāšanā. Turklāt pazemē ogļskābā gāze reaģē ar smilti un veidojas klinkera dedzināšanai pretēja ķīmiska reakcija — veidojas kaļķakmens. Tiesa, aptuveni tūkstoš gados.
Paneļdiskusijās tika pieminēti vēl daudzi aspekti, kas sagaida sabiedrību ceļā uz klimatneitralitāti un arī mainīs to. Kas sagaida Saldus novadu? Jaunas jomas — ķīmiskās rūpniecības attīstība. Jaunas darbavietas un specialitātes. Paaugstināts pieprasījums pēc visdažādākajiem pakalpojumiem oglekļa uztveršanas rūpnīcas būvniecības laikā. Vēl divi jauni augsti torņi SCHWENK rūpnīcas ainavā un droši vien vēl daudz citu jaunumu.

Citi raksti sadaļā: Domā-dari!
- Reidā kontrolē braukšanas ātrumu 17.04.2026 01:00
- Matemātiķu apvienošanās risina lielas problēmas 14.04.2026
- Valsts apmaksātiem pakalpojumiem piemaksā paši 07.04.2026 01:00
- “Ne jau mistiska Brisele ko tādu izdomājusi.” 17.03.2026
- Ziema gružus neatstāj, cilvēki gan 13.03.2026
- No Dubaijas evakuē arī mazo Kirilu 10.03.2026
- Kustības, uzturs, miegs. Tikai tad — ārsts un zāles 06.03.2026
- Pasaciņā lieli jubilejas prieki 03.03.2026
- Tikšanās uzsvars — seniori un sociālais atbalsts 03.03.2026
- Apmeklētājiem — neērti, jaunajiem speciālistiem — nepievilcīgi 27.02.2026
- Jau bērnībā gribēja kļūt par treneri 13.02.2026
- Siltuma ražotājiem nemierīgs laiks 10.02.2026
- Ārpusē tā pati skola, iekšpusē — cita 06.02.2026
- Nodala biedrību no partijas 03.02.2026
- Blēži makšķerē maksājumu karšu datus 23.01.2026
- Saldum — skaistums, cilvēkiem — mājokļi 23.01.2026
- Dzīvība svarīgāka par lomu 16.01.2026
- Skijoringisti sacenšas Ķēniņu autotrasē 16.01.2026
- Akcijai Dzīvo vesels! — jubileja! 13.01.2026
- Pirmie īrnieki iekārtojasjaunajā sociālajā mājā 09.01.2026
- Meža sanitāri pamainīs politiskās jezgas toni 06.01.2026
- Jauniešiem aug interese par virves vilkšanu 19.12.2025
- Logopēdi vecākiem iemāca jautrus uzdevumus 12.12.2025
- Būvē savu pensiju fondu 09.12.2025
- Vēlas vairāk nekā pasūtījumus 05.12.2025
- Atmaksājas iepriekš ieguldītās investīcijas 02.12.2025
- Mājražotāju produkcija — tirdzniecības aparātos 14.11.2025
- Mācās noteikt koordinātas un meklēt pazudušos 11.11.2025
- Lielākie darbi — zem zemes 07.11.2025
- Smuģos mīt godalgotas vistas 04.11.2025