Uz tikšanos pošas tomātu dinozauri un jaunākās šķirnes

Uz sarunu par kolekcijas šķirņu tomātiem aicināju Ķekavas novada dārzniecības Neslinko šķirnes tomātu kolekcijas uzturētāju ELGU BRAŽŪNI.

Viņa šogad izaugušos tomātus aizvedusi uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, bet šajā sestdienā atbrauks uz Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju. Vedamā daudz, jo vairāk nekā 40 gados kopš viņa nodarbojas ar tomātu kolekcionēšanu, šķirņu ir vairāk nekā 500. Katru gadu visas šķirnes izaudzēt nevar, tāpēc šogad siltumnīcās briest apmēram 150 šķirņu augļu. Saimniecībā audzē arī paprikas, asos piparus, un netradicionālas sugas, piemēram, melotrijas, momordikus un dažādus fizāļus.

E. Bražūne stāsta: “Dažas tomātu šķirnes esam selekcionējuši arī paši. Visu izaudzēto, protams, nevar atvest, taču parādīsim, cik vien spēsim. Manuprāt, cilvēkiem jāredz neparastas šķirnes, jo sarkani, dzelteni un oranži jau zināmi. Raibi, violeti, divkrāsu, dzelteni ar zaļu vai violetu. Cilvēkiem patīk arī lielaugļu tomāti, tādēļ vienmēr jābūt arī šādam eksemplāram. Izveidota plaša kokteiļtomātu šķirņu grupa, kā arī pavisam mazi — kā zirnīši.”

Jautāju, vai kādu tomātu brīnumu plānots arī degustēt. E. Bražūne stāsta, ka garšošanas pasākumi nav veiksmīgi. “Tomātu ēšana parasti rada haosu — kādam kumoss nokrīt zemē, citam, kožot tomātā, izšaujas sēklas uz cita apģērba,” uz praktiskām niansēm norāda dārzniece.

Kolekcijas sākums

“Ievākt dažādu tomātu šķirņu sēklas sākām pirms 46 gadiem — jau pirmajā gadā, kad ar šo dārzkopības veidu sākām nodarboties. Padomju laikos plašu kolekciju izveidot bija grūti. Šķirņu daudzveidības nebija, taču esošās lētas un bija nopērkamas lielos iepakojumos. Pirmajā gadā mēs audzējām 12 šķirņu. Gadu laikā esam izmēģinājuši apmēram 3000, bet kolekcijā ir nedaudz vairāk par 500. Kad atvēra robežas uz Eiropu, šķirņu klāsts strauji pieauga, katru gadu kolekciju papildināja par vairākiem desmitiem šķirņu. Uzturam arī mantotās šķirnes.

Latvijā tomātu audzēšanu sāka ar ‘Stoksdeils’ šķirni. Tā ir sena, Latvijā ienākusi no Eiropas. Kaimiņš reiz stāstīja, ka viņš savā pagastā kopā ar tēvu bija pirmais, kurš uzbūvēja stikla augu māju, tur audzējis ‘Stoksdeilu’ un augļus vedis tirgot uz Rīgas Centrāltirgu. Latvijā tolaik tomātus uzdrošinājušās audzēt trīs vai četras saimniecības. Cilvēki šo dārzeni nepazina, tādēļ klienti bija jāpierunā un jāiedrošina tos nopirkt. Uz tomātiem skatījās skeptiski un daudzi tos uzskatīja par indīgiem. Turpretim šobrīd liela daļa Latvijas iedzīvotāju nevar iedomāties vasaru bez tomātiem ēdienkartē,” norāda E. Bražūne.

Viņa uzskata, ka jāatgādina arī par Dindoņa agrajiem tomātiem. Viņš bija Latvijas selekcionārs, kurš pagājušā gadsimta 30. gados izveidoja vairākas šķirnes, taču līdz mūsdienām saglabājusies viena.

“Joprojām audzējam padomju laikos ierastas šķirnes, kas labi piemērojušās mūsu klimatam. Manuprāt, tās ir vienas no labākajām un izturīgākajām šķirnēm. Šī vasara bija labs pārbaudījums tomātiem — lietaina, vēsa, maz saules. Izkristalizējās, kuras ir izturīgas šķirnes, bet kuras šādos apstākļos nespēj sagādāt gaidīto ražu,” novēroja audzētāja.

E. Bražūne skaidro atšķirību starp šķirnēm un hibrīdiem: “No šķirnēm paši varam ievākt sēklas un to turpināt. Var, protams, vākt arī hibrīdu sēklas, taču tad jābūt gatavam, ka ražas var nebūt, jo neizveidojas ziedķekari, turklāt, ja tomēr izveidojas, augļi nav tādi, kā gaidīts — cietām serdēm, nenogatavojas, izskaldījusies cita šķirne nekā gaidīts. Gadās arī, ka šādi tomāti ražo, bet sēklas no tiem iesaka neņemt.”

Izstādes

Kad augustā ienākušies augļi, saimniecība sāk izstāžu sezonu. Viņi priecājas cilvēkiem atrādīt tomātu košumu un daudzveidību. Pēdējos 24 gadus izstāžu sezonu Neslinko sāk ar tomātu izrādīšanu Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā. Ļoti labi apmeklēti esot arī Tomātu svētki Brenguļos, kas šogad notika devīto reizi. Vairākus gadus dārzniecība piedalās lauksaimnieku izstādē Rāmavā. Kamēr vīri grozās tehnikas placī, saimnieces — ap sēklu stendiem.

“Ar augļiem un sēklām izbraucam arī uz vienas dienas izstādēm. Nesen bijām Ķekavas novadā, citā gadā esam braukuši uz Dobeli, Saldū šādā formātā būsim pirmoreiz. Ziemā esam bijuši uz Lauku atbalsta dienesta organizētiem pasākumiem, kuros piedāvājam sēklas. Izbraukumus pārtraucam martā, jo tad sākas darbi siltumnīcā. Otrs mūsu darbības virziens ir stādu audzēšana, tādēļ pavasarī laiks citām nodarbēm neatliek,” norāda saimniece.

Topā miltainie

E. Bražūne nevar nosaukt vienu iecienītāko šķirni, bet priekšroku dod miltainajām, kuras labi uzlikt uz sviestmaizēm. Tad arī svarīgi, lai tomātam sabalansēts gan saldums, gan skābums. Tādi ir, piemēram, ‘Saules dāvana’ un ‘Polonēze’. Turklāt šīm šķirnēm augļi arī lieli — šķēle sanāk lielāka par maizi. Pieredzējusī tomātu audzētāja uzskata, ka tomātu laikā tā pienākas.

“Man patīk arī vecā šķirne ‘Jūrmala’, tā atgādina bērnību, jo tā garšoja tomāti, kurus audzēja tante. Tikai saldie un ļoti maigie nav slikti, taču to garša nav izteiksmīga. Vēlākā rudenī, kad vasaras tomāti beigušies, sezonu pagarina ar vēlākām šķirnēm. Bet vasaras sākumā vieni no pirmajiem augļus dod ‘Sirius’. Pagaidām labāku agro šķirni neesmu atradusi. Kad beidz ražot galvenā dzinuma ķekari, augļi ieriešas sānu dzinumos, kas dod nākamo ražu. Augļi nav lieli, bet ar tradicionālu tomātu aromātu. Manuprāt, šķirnes tomātiem tas ir neatkārtojams un izteiksmīgs, lai gan ir hibrīdi ar samērā labu smaržu, tie nevar sacensties ar šķirnes brāļiem,” novērojusi audzētāja.

E. Bražūne iestājas par produktiem, kurus cilvēki var izaudzēt paši. “Tādu krāsu bagātību lielveikalos neredzam. Arī tirgū daudzkrāsainās šķirnes sastopamas reti. Cilvēks ēd ar acīm — jo skaistāki augļi, jo kārdinošāk. Vislabāk to parāda bērni. Kad ar mazbērniem ejam cauri siltumnīcai, reti kad viņi izvēlas sarkanos. Ja piedāvā zaļu, tumši violetu vai bāli dzeltenu — neņem, kaut saldi, jo izskatās negatavi. Bērniem arī reti kad sagribas lielās šķirnes, labprātāk paņem kokteiļtomātus.

Mūsu ģimenē tomāti ir iecienīti, tos ēd pat suņi. Kad griežam tomātus, lai izņemtu sēklas — tie sēž rindā un gaida, kad tiks pie savas daļas.

Man patīk tikties ar cilvēkiem, ja nepieciešams, dalos pieredzē un dodu padomu. Vislabāk man patīk atgriezeniskā saite — tie, kuri pirkuši mūsu sēklas vai stādus, atnāk vēlreiz un izstāsta, kā šķirnes augušas. Citreiz nav sagaidījuši cerēto, tad mēģinām saprast, kādi faktori ietekmējuši tādu iznākumu. Savukārt citi atkal priecājas, ka tomāti izauguši skaisti un garšīgi,” stāsta E. Bražūne.