Par pašu Katastrofu pārvaldības centru jautājumu visai maz

Pagājušajā trešdienā notika sabiedriskā apspriešana būvniecības iecerei Katastrofu pārvaldības centrs Saldū, Saldus novadā. Priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena būs 29. septembris.

Avotu ielas 12 zālē sarīkotajā sabiedriskajā apspriešanā saskaitīju nepilnus 20 klausītājus, ja neskaita trīs mediju pārstāvjus, dažus pašvaldības darbiniekus un ar projekta izstrādi saistītus speciālistus. Saldus novada būvvaldes vadītājas vietniece uzraudzības jomā Baiba Mazrima redakciju informēja, ka līdz sabiedriskajai apspriešanai saņemtas piecas aptaujas lapas, nākamajā dienā pēc apspriedes — vēl divas.

Apspriešanas mērķim fiksēti septiņi priekšlikumi:

1. Saldus Katastrofu pārvaldības centru būvēt citā vietā.

2. Noorganizēt ceļu drošības auditu un satiksmes organizācijas risinājumus saskaņot ar Saldus novada domes Transporta kustības drošības komisiju.

3. Sakārtot iebraukšanu objektā no Kalna un Brīvības ielas.

4. Būvdarbu laikā nodrošināt netraucētu piekļuvi īpašumiem blakus Katastrofu pārvaldības centram.

5. Rūpīgi izsvērt ēkas nojaukšanas metodi, organizēt ēkas nojaukšanu un būvgružu transportēšanas ceļus tā, lai tie netraucētu iedzīvotājus.

6. Paredzēt vairāk stāvvietu.

7. Pārvietot smēķētavu tālāk no dzīvojamajām mājām.

“Vēlos uzsvērt, ka saņemta ne tikai noraidoša attieksme, bet arī atbalsts iecerei, tai skaitā arī no blakus esošo īpašumu īpašniekiem, kas vairāk satraucas par būvdarbu organizēšanu un ietekmi uz savu īpašumu,” nākamajā dienā pēc publiskās apspiešanas avīzei vēstīja Baiba Mažrima.

Piebilde vietā, jo saruna par topošo būvi bija emocionāli sakāpināta, no saldenieku puses — dažbrīd lecīga un ar indīgām replikām. Vismaz tādu iespaidu radīja vārdu izvēle (stulbums, duraks, koriši u. c.).

Būvniecības ieceri kritizēja iedzīvotāju grupas pārstāvji, kas savu viedokli vairākkārt argumentējuši arī Saldus Zemē. Šajā publikācijā fokusējos uz pašu projektu, jo par to runāts vismazāk. Vien piebildīšu, ka Saldus novada domes un pašvaldības, kā arī valdības virzienā lidoja smagi akmeņi par naudas izšķērdēšanu, neprātu, izraugoties būvniecības vietu, kaitniecību nolūkā iznīcināt Saldus pilsētas (novada) kultūru. Šajā sanāksmē neizskanēja Saldus policistu, ugunsdzēsēju-glābēju akūta vajadzība izvākties no morāli un fiziski arhaiskām telpām. Saldenieki to zina.

Piecas struktūras zem viena jumta

Vispirms uzceļamās būves projekta autores SIA BM Projekts arhitekte Sintija Aiva Fursa iepazīstināja, kāda celtne un risinājumi iecerēti. “Būvniecības ierosinātājs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra. Projektu īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmā Katastrofu risku mazināšanas pasākumi. Infrastruktūra un ēka tiks radīta, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp operatīvajiem dienestiem — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Tiks nodrošinātas telpas arī Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Iekšlietu ministrijas informācijas centram,” paskaidroja arhitekte.

Viņa piebilda, ka projektētāju galvenais uzdevums bija izstrādāt projektu jaunai, energoefektīvai un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģijām piemērotai celtnei, kurā izmantoti videi draudzīgi materiāli un izstrādājumi. Vēlākā diskusijā tika paskaidrots, ka projekts nav tipveida, to realizēs Brīvības ielā 16 un 16A — līdzās pilsētas maģistrālajai ielai, tātad sevišķi piemērota operatīvo dienestu darbam.

Ēku divos līmeņos uzcels zemesgabala vidū, pret Brīvības ielu būs ugunsdzēsības dienests, pret Kalna ielu — policija. Starp abām ielām saglabās iedzīvotājiem pierastos gājēju celiņus.

“Fasādes risinājumā turpinām pārējo Katastrofu pārvaldības centru tēlu — katra dienesta daļa būs tam raksturīgā tonī. Ēka plānota kā biroju ēka, nojume paredzēta automašīnu novietošanai, tātad ražošanas procesu nebūs, un [apkārtējie iedzīvotāji] varētu just minimālu vibrāciju no automašīnu pārvietošanās. Aktīvākā transporta kustība būs darba dienās no pulksten 8 līdz 17, liela daļa transporta kustības tiks novirzīta uz Brīvības ielu,” Sintija Aiva Fursa pamatoja, kādēļ nav paredzama būtiska ietekme uz vidi, apkārtējo infrastruktūru un iedzīvotāju veselību.

Kritizē izraudzīto vietu

“Iedzīvotāju grupa 40 cilvēku sastāvā ir satraukusies par šo projektu. Kopš 2023. gada esam griezušies Nodrošinājuma valsts aģentūrā un mēģinājuši rast saprātīgu risinājumus. Arhitekti, projektētāji — jūs godprātīgi darāt savu darbu, bet mēs cepamies par ačgārnībām. 2023. gadā atkārtoti sarīkojām iedzīvotāju aptauju, 640 cilvēku parakstījās, ka Katastrofu pārvaldības centram nav izvēlēta labākā vieta. Šogad maijā portālā Manabalss.lv 1220 cilvēku sacīja, ka kultūras nams ir jāsaglabā,” būvniecības ieceri kritizēja saldenieks Marģeris Funka.

Viņa domubiedrus nepārliecina iepriekš izskanējuši argumenti, kādēļ no visām Katastrofu pārvaldības centram piedāvātajām vietām izvēlēta bijušā kultūras nama teritorija. Viņu ieskatos to varētu celt, piemēram, Brīvības ielas pašā galā, uz Gaiķu pusi. Tur projektu īstenot būtu gan finansiāli, gan tehnoloģiski vienkāršāk, jo reljefs, pretēji Brīvības ielai 16 un 16A, ir līdzens.

Uz iebildēm, ka operatīvo dienestu automašīnu signāli būs dzirdami visā pilsētā, SIA BM projekts projektu direktors Rihards Dilba pārvaicāja: “Vai tagad automašīnas brauc bez signāliem?” Citā sarunas momentā Nodrošinājuma valsts aģentūras projektu vadītājs Armands Pantelis laboja saldeniekus: viņu pilsētā neīsteno tipveida projektu.

“Valdība deklarējusi, ka ir taupības režīms un visi projekti jāattīsta saskaņā ar ilgtspējas attīstības tendencēm, tāpēc man ir jautājums projektētājiem — par cik šis projekts sadārdzinās tāpēc, ka jāpielāgojas reljefam?” jautāja Saldus novada domes deputāts Eduards Šmits. Rihards Dilba neatbildēja, jo nav datu, lai salīdzinātu.

Vietējie runātāji izšķērdību saskatīja apstāklī, ka “Saldus kultūras centrs ir samērā labā stāvoklī”, tāpēc tā nojaukšana jātraktē par “vismaz triju, četru miljonu eiro zaudējumiem visai valstij”. Būvniecībā iesaistīto speciālistu vērtējumā, saldenieki ēkas tehnisko stāvokli novērtējuši nepamatoti optimistiski.

Emocijām kāpinoties, būvvaldes pārstāve Baiba Mazrima atgādināja, ka “apspriežam iesniegtu būvniecības ieceri, nevis iespējamību šo ēku būvēt citur”.

Blakus mājas nesagrūs

Kalna ielā dzīvojošā Santa Millere dzīvo uz robežas ar topošo būvlaukumu. Viņa ar būvniekiem dalīs ceļu, kura tehniskais stāvoklis patlaban ir briesmīgs. Baiba Mazrima zināja, ka pašvaldība to sakārtos līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. “Ja to izdarīs, beidzot varēšu pieslēgties pilsētas kanalizācijai!” sacīja saldeniece. Viņu satrauca iespējamās vibrācijas, kad nojauks kultūras namu. Viņas māja, ko pati sauc par kāršu namiņu, sabrukšot.

SIA Selva būve projekta koordinators Aļģirts Pipars atbildēja: “Šodien biju pie jūsu mājas un esmu iepazinies ar jūsu uzdotiem jautājumiem. Pilnībā saprotu satraukumu un varu nomierināt. Mūsu laikos demontē ēkas arī Vecrīgā, blakus piecu, sešu, pat septiņu stāvu mājām, kam nav pamatu. Saldū nebūs ne pneimatiskā āmura, ne ekskavatoru, bet hidraulisku šķēru mehānisms, kas objektu sadalīs elementos. Turklāt pieļaujam, ka kultūras nama stūri, kas pretī jūsu mājai, varētu demontēt pēdējā ciklā. Smagā tehnika tukša iebrauktu no Kalna ielas, izbrauktu pilna uz Brīvības ielas.”

Jautāts, kas notiks ar siltumtrasi, kas nelietota guļ zem iebrauktuves Kalna ielas pusē, A. Pipars paskaidroja: jaunajam centram, visticamāk, būs siltumsūknis, tāpēc siltumtrases lieko posmu varēs demontēt.

Citas vietas nebūs

Nodrošinājuma valsts aģentūras projektu vadītāja Inga Selecka atkāpās notikumu ķēdē līdz 2022. gada sākumam, kad pirmo reizi Rīgā ierunājās par finansējuma avotiem jaunajiem Katastrofu pārvaldības centriem. “Iekšlietu ministrija vērsās pie Finanšu ministrijas, lai iekļautu šos objektus Atveseļošanās fonda mehānismā. Bija aprēķināts, cik tie varētu izmaksāt, un saprata, ka visus centrus nevarēs uzbūvēt tikai ar šī fonda atbalstu. Tajā brīdī meklējām citus mehānismus, kur iegūt naudu. 2023. gadā vairs neko nevarējām mainīt, jo uz Ministru Kabinetu bija aizgājis pirmais naudas pieprasījums.

Nauda centriem nav iedota uz paplātes, par to jācīnās un jāmeklē, kā samazināt Latvijas jeb mūsu nodokļu maksātāju daļu — projektus rakstām katram Katastrofu pārvaldības centram. Ja mēs tagad gribētu pārcelt Saldus Katastrofu pārvaldības centru uz citu vietu, būtu jālauž līgums ar projektētājiem, jāizmaksā viņiem kompensācijas un negūtā peļņa, jāsedz 10 — 90 % tiesvedības izmaksu, jāsameklē papildu finansējums nākamajam iepirkumam,” par saldenieku nokavēto vilcienu pastāstīja Inga Selecka.