Broceniekiem ir hokeja vīruss

Brocenieku Maslovsku ģimenē ir hokejisti trīs paaudzēs.Uz sarunu aicināju DINU MASLOVSKI, viņa tētis bija hokejists, Dins spēlē hokeju un arī viņa trīs dēli.

“Brocēnu hokeja leģendas ir vīri, kas 1965. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Nikolajs Šalajevs, Arvīds Arājs, Juris Ozols, Ivars Ozols, Tadeušs Vieško, Gunārs Lauks, Imants Glazenaps, Pēteris Karpenko, Nikolajs Hitrovs un citi vīri,” iesāk D. Maslovskis. “Mans tēvs Voldemārs Maslovskis tajā komandā bija vārtsargs. Izšķirošā spēle notika uz ezera, brocenieki guva svarīgus punktus un izcīnīja čempionu titulu. Viņu treneris bija Harijs Vītoliņš. Par šiem hokejistiem plašu arhīvu savācis saldenieks Juris Kroičs.

Toreiz vīri vasarās spēlēja futbolu, bet ziemās — hokeju. Stadionā saimniekoja Paulis Kitčenko. Viņi man kopš bērnības bija piemērs. Pirmajā otrajā klasē sadabūju slidas un sāku spēlēt. No ceturtās klases braucām uz Zelta ripas fināliem, Brocēni tajos tika katru gadu. Un tad uznāca bezsniega ziemas un pārmaiņu laiki.

Kādreiz visi Brocēnu puikas mācēja slidot un spēlēt hokeju, tāpēc 2003. gadā bija daudz cilvēku, kas pavilkās un gribēja izveidot āra ledus laukumu. Tā bija ļoti labvēlīga ziema — sākās decembra sākumā un beidzās februāra beigās. Bijām entuziastu grupiņa, kas lējām ledu, pielabojām vecos bortus. Bet pirmais, kas sāka kaut ko darīt, bija Marsels Skvorcovs, viņš sprieda — lai puika tik bieži nebūtu jāved uz treniņiem Rīgā. Mēs viņam pievienojāmies, pa naktīm ledu lēja Askolds Vārpiņš, Indars Vasiļevskis, Agris Kalniņš, Mareks Vieško, brāļi Svareni, Indulis Rūsis, Edgars Briedis, Juris Ozols, Ulfs Ozols un arī citi vīri, kas bērnībā bija spēlējuši un arī tad vēl gribēja to darīt. Visi vēlējās piedalīties, lai hokejs atdzimtu. Toziem Brocēnos un Saldū izveidojās pirmās hokeja komandas.

Liels nopelns hokeja attīstībā Brocēnos ir Zigmundam Birzītim. Viņš dēlu vadāja uz treniņiem Jelgavā, arī es Rūdolfu un Indars Vasiļevskis un Jānis Hartmanis meitas, Kārlis Svarens dēlu, arī Māris Miezis dēlu. Diezgan daudz bērnu spēlēja hokeju, tāpēc mašīna uz Jelgavu ikreiz bija pilna. Tur treniņš ilga stundu, bet Brocēnos pa atklātā ledus laukumu varēja dzīvot pat trīs, četras.

Brocēnu sporta centra direktors toreiz bija Bruno Muižarājs. Vasarā ap laukumu uzlikām jaunus prožektorus un finiera bortus. Nikolajs Šalajevs kā namdaris samontēja bortus pa diviem lāgiem, jo saskrūvēja arī esošos, ko atveda no Zviedrijas. No Vācijas dabūja mākslīgā ledus saldēšanas iekārtas, un 2004. gada ziemā bija atklāts laukums, bet mākslīgs ledus. Daudz komandu, slidotava cilvēku pilna, bet sniegs vēl bija jātīra ar rokām. Divas ziemas laukums bija bez jumta. Uz ledus mašīnas strādāja Tadeušs Vieško, vēlāk Juris Ozols. Tad ledushalli sāka būvēt Zigmunda Birzīša uzņēmums AZ-Inter. 2005. gadā laukumam jau bija jumts un sienas. Daudzi pielika roku, lai taptu ledus halle.

Egils Arājs savāca vidusskolēnus un sāka trenēt jauniešu komandu, kurā bija Dinārs Daugela, Niks Ozols, Jānis Zīle, viņi nāca no dīķa, bet tagad ir sporta skolas treneri. Vladimirs Šabaševs sāka trenēt padsmitgadniekus. Uz Brocēniem brauca komandas pat no Lietuvas, arī Liepājas. Brīžiem bija tā, ka vakaros paši nevarējām tikt uz ledus.

Āra ledus laukumus lējām arī kovida laikā. Dinārs Daugela, Jānis Zīle un Ziedonis Peka bija uztaisījuši uz volejbola laukuma pie Cieceres ezera. Uģis Zanders Emburgā, kurā vakaros bija pilns ar cilvēkiem.”

Nu arī Maslovsku ģimenē ir savs hokeja treneris, Rūdolfam šī ir pirmā sezona Saldus novada sporta skolā. Tētis atceras, ka dēls, apmeklējot bērnudārzu, teicis: draugs Bruno spēlē hokeju, es arī gribu. Vēlēšanās spēlēt hokeju viņu aizveda tālu, līdz divdesmit gadiem spēlēja Rīgā, pēc tam trīs sezonas bija Somijā, pāris Francijā un Vācijā. “Jaunākie dēli redzēja, kas notiek, vilka galvā ķiveri, rādīja uz slidām un teica, ka arī spēlēs hokeju,” atceras tētis. “Jaunāko — Miķeli gribēju virzīt uz futbolu, bet viņš izvēlējās hokeju, lai gan spēlē abus. Vidējais dēls Voldemārs pusi sezonas nospēlēja virslīgā pie Liepājas, bet guva traumu. Tagad abi ar Rūdolfu spēlē Brocēnu 1. līgas komandā.

Mājās ar dēliem pārrunājam, kas konkrētā spēlē izdevies, kas — nē. Rūdolfs gan bieži saka: parunāsim par kaut ko citu. Viņš tagad trenē pašus mazākos, pareizi, jo ir jāsāk no apakšas. Redzēs, kā ies. Vienbrīd es ar Askoldu Vārpiņu mazos puikas mācījām slidot, noturējos tikai pirmo ziemu, jo bija ļoti grūti. Piemēram, viens puika sēž un ar slidu ledū sit caurumu. Prasu: kāpēc tā dari? Viņš atbild, ka grib paskatīties, vai apakšā ir ūdens. Saku, lai tā nedara. Viņš pavaicā kāpēc un turpina. Cits sēž uz ledus. Saku, ka nosals dibens, bet puika nereaģē. Cēlu augšā un nesu malā. Trenerim jābūt ar stipriem nerviem. Ne velti par treneri ir jāmācās. Labi, ka sāka strādāt Ziedonis Peka, viņam ar mazajiem patika.

Brocēnu hokeja jaunākā paaudze ir laba, Latvijas TOP līmenī. No 2000. un 2001. gadā dzimušajiem daudzi bijuši izlases tuvumā. Pie mums jaunieši noturas apmēram līdz 15 gadiem, pēc tam iet uz lielajiem klubiem. Ja šajā vecumā jaunieši saprot, ka treniņos jādara vairāk nekā prasa treneris, tad izaug labi spēlētāji. Ar talantu vien nepietiek. Trīs paaudzēs esmu novērojis, ka tālāk tiek ne tie, kas bērnībā met golus, bet centīgākie. Augstā līmenī Latvijas Amatieru čempionātā spēlēja komanda Lāčplēši A.I. Šīs paaudzes un arī šodienas jauniešu hokeja mamma ir sporta skolas direktora vietniece Evija Šulce.

Brocēnu hokejs atdzima un turpina attīstīties tāpēc, ka sporta veida entuziasti Brocēnos ir jau trijās paaudzēs. Šosezon Brocēnu hokejs ir sasniedzis augstāko līmeni divdesmit gados, jo mūsu komanda spēlē 1. līgā. Divdesmitgadnieki, kas spēlē šajā komandā, turpina tradīcijas un ir gan hokeja, gan Brocēnu patrioti. Viņi ļoti grib atbraukt uz Brocēniem un uzspēlēt kopā ar savējiem. Piemēram, Aksels Ozols spēlēja Kanādā, bet, kad atbrauca mājās, jau otrajā dienā bija hallē. Broceniekiem ir hokeja vīruss, kas ātri pielīp.

Domājot par Brocēnu ledus halles nākotni, manuprāt, interesants variants ir Olainē — kompaktāka halle, kurai vasarā var atvērt sānus un izmantot florbolam, inlainam. Olainē ledus liešanai izmanto āra gaisa aukstumu, tad nevajag kompresorus un halle kļūtu rentablāka. Lai speciālisti domā.”

Vai būs arī Maslovsku ceturtā hokejistu paaudze? “Mazdēls ir, “ saka vectēvs. “Bet, vai viņš gribēs spēlēt hokeju, nezinu. Pagaidām trīs gadi. Uzskatu, ka agrāk par sešiem nevajag sākt, jo var apnikt. Speciālisti saka, ka vislabākie hokejisti sanāk no puikām, kas dejojuši tautiskās dejas. Viņiem ir laba koordinācija un saprašana, viņi redz zīmējumu uz laukuma. Tā varbūt arī ir, jo piecu gadu vecumā daudzi nesaprot, ko nozīmē pa labi vai pa kreisi.

Galvenais, lai Brocēnos arī turpmāk hokejs ir dzīvs.”