Jāiegulda ilgtspējā un drošībā

SIA SALDUS KOMUNĀLSERVISS iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu no 2026. gada 1. marta. Patlaban notiek tā izvērtēšana.

Tarifa projekts paredz, ka maksa par ūdensapgādi varētu pieaugt par nepilniem 15 % līdz 1,32 EUR/m3 tagadējo 1,15 EUR/m3 vietā, bet kanalizācijas pakalpojums par 0,58 % jeb par vienu centu — no 1,71 EUR/m3 līdz 1,72 EUR/m3.

SIA SALDUS KOMUNĀLSERVISS valdes priekšsēdētājs KRISTAPS GRĪNIŅŠ skaidrojumu par tarifa palielināšanu sāk ar nepieciešamību atjaunot specializētās tehnikas parku.

“Novembra vidū mēs varētu sagaidīt jaunu asenizācijas mucu, ar ko sniegt pakalpojumu īpašumiem, kuri nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai. Jaunā iekārta būs efektīvāka, ar to varēs nodrošināt arī nelielu aizsērējumu likvidēšanu kanalizācijas sistēmā. Ieguldījums — aptuveni 125 tūkstoši eiro, tas ir samērā lēti, jo izdevās izdevīgi iegādāties šasiju.

Kāpēc nepieciešama jauna mašīna ar mucu? Jo ar vienu asenizācijas mucu mēs gan varam nodrošināt pakalpojumu, taču esam sprukās, ja iekārta sabojājas. To piedzīvojām pavasarī — uz jaunu detaļu bija jāgaida apmēram nedēļa. Lai nenonāktu līdz avārijas situācijai, nomājām mucu no SIA Kuldīgas ūdens — tai ir trīs.”

Vai pilsētās joprojām ir daudz īpašumu, kas nav pieslēgušies pie centralizētās kanalizācijas sistēmas?

“Tur, kur tas iespējams, situācija ir laba, un mēs aktīvi mudinām īpašniekus to darīt. Taču ir vietas, kur mēs nevaram nodrošināt centralizētu kanalizāciju. Eiropas Savienība rekomendē, ka pilsētās līdz 95 % lietotāju jānodrošina pieslēguma iespējas centralizētai sistēmai, patlaban tiek izpildīta, bet pēc apdzīvotu vietu robežu paplašināšanas tā vairs nebūs, jo, piemēram, agrākajos mazdārziņu rajonos notikusi stihiska būvniecība bez pilsētas komunikāciju plānotas izbūves. Tas būs nākotnē risināms jautājums.

Vēl viens liels, bet svarīgs ieguldījums ir hidrodinamiskā mašīna, ar ko iespējams gan apkalpot decentralizētās kanalizācijas sistēmas, gan skalot un likvidēt aizsērējumus lielāka diametra kanalizācijas vados, kādi ir centralizētajā sistēmā. Pašreizējā iekārta ir kritiski nolietota, jaunas iegāde ir neizbēgama. Uz tās izgatavošanu jāgaida apmēram gads kopš pasūtīšanas brīža, izmaksas — ap pusmiljonu eiro. Tā būs ar augstāku kravnesību, jo uz trim asīm, turklāt nodrošina darbību zemā temperatūrā, līdz -25 grādiem. Vecā temperatūrās zem 0 grādiem nav izmantojama, tad darbinieki strādā manuāli — ar trosēm, kas ir neefektīvi un laikietilpīgi.

Šie ir tikai divi svarīgi ieguldījumi, taču, iepazīstoties ar ūdenssaimniecību, atklājušās vēl daudzas drīz apmierināmas vajadzības, nerunājot par tām, ko gaida mazās ūdens sagatavošanas un ūdens attīrīšanas iekārtas aptuveni 35 novada apdzīvotās vietās. Meklēsim risinājumus apvienot tās, kas tuvāk Saldum, bet pārējo uzturēšana, iespējams, ir pat politiski risināms jautājums.”

Vai pilsētas klienti subsidē laukus?

“Nedaudz. SALDUS KOMUNĀLSERVISS, būdama pašvaldības kapitālsabiedrība, noteiktā mērā pilda arī sociālo funkciju — sniedz pakalpojumus arī tad, ja tie nav ekonomiski pamatoti. Tomēr vienlaikus uzņēmums nevar ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, un ūdenssaimniecībā tie ir regulāri, kaut arī ne pārlieku lieli.”

Kas notiks — lauku ciemos būs jāpāriet uz akām un spaiņiem?

“Nē, protams! Tomēr vietās, kur iedzīvotāju skaits sarūk un izmaksas uz katru klientu kļūst nesamērīgi lielas, neinvestēsim, tikai uzturēsim iekārtas un likvidēsim avārijas. Iespējams, ka nākotnē varētu izveidot autonomas sistēmas un nodot tās lietotājiem — bet tas ir sadarbībā ar pašvaldību risināms jautājums.”

Ūdensapgādes beigas pilnīgi noteikti būs arī pašu apdzīvoto vietu beigas…

“Tāda ir ķēdes reakcija. Kad sāku strādāt, ūdenssaimniecības nozares vadītājs Jānis Blūms norādīja, ka no pagastiem, kuros likvidētas skolas, aizbrauc cilvēki un mēs zaudējam klientus — un ciešam zaudējumus, nodrošinot atlikušajiem pakalpojumus par nemainītu tarifu.”

Atgriežoties pie tarifiem — par kanalizāciju skaidrs, tomēr galvenais pieaugums paredzēts par ūdensapgādes pakalpojumu.

“Arī par ūdensapgādi man ir, ko stāstīt! Vasarā Sadales tīklā bija avārija — pazuda elektrība. Zvejnieku ielas atdzelzošanas stacijā ir ģenerators ar elektrosadales sistēmu, kam brīdī, kad pārtrūkst strāvas padeve, automātiski jāpieslēdz ģenerators. Tā nenostrādāja, un vēlāk, risinot situāciju, uzzināju, ka problēmas bijušas jau rudenī, Detaļas, kas jānomaina, maksā līdz 5 tūkstošiem eiro, vēl gaidām to piegādi.

Šis ir nopietns brīdinājums par ūdensapgādes sistēmas drošību, jo tā ir kritiskā infrastruktūra. Jābūt gataviem X stundai gan ar nepieciešamām rezerves daļām, gan rezerves iekārtām, jo pilsēta nedrīkst palikt bez ūdens. Tuvākās nākotnes darbs ir arī kārtīgi pārbaudīt ģeneratoru, kas iegādāts 2000. gadu sākumā, un nopirkt papildu ģeneratorus, ko var pārvadāt, lai lielākas kataklizmas gadījumā var nodrošināt ūdeni lokālās teritorijās. Tāpat uzskatu par svarīgu pārvietojamas dzeramā ūdens tvertnes iegādi situācijām, ja atjaunot ūdens padevi nav iespējams.

Elektrības padeves nepārtrauktība tikpat nozīmīga arī ūdens attīrīšanas sistēmā — pirmkārt, tādēļ, ka pastāv vides piesārņojuma risks, otrkārt — baktērijām, kas attīra kanalizācijas notekūdeņus, nepieciešams skābeklis. Ja to nepiegādā, tās aiziet bojā, un ūdeni nevarēs attīrīt arī pēc elektroapgādes atjaunošanas.”

Tā mēs esam nonākuši līdz valsts drošības jautājumiem.

“Jā, un komunālās saimniecības šajā ziņā ir ļoti nozīmīgas. No vienas puses, mūsu pienākums ir tālredzīgi rūpēties par pakalpojumu nepārtrauktību, no otras — sargāt stratēģiski svarīgu informāciju. Šajā ziņā SALDUS KOMUNĀLSERVISAM vēl daudz uzdevumu. Obligāts pienākums mums ir algot kiberdrošības speciālistu, veikt ieguldījumus IT infrastruktūrā, lai izvairītos no hakeru uzbrukumiem un pasargātu sensitīvu informāciju.”

Izrādās, tarifa paaugstinājums ietver ļoti daudzus apsvērumus.

“Nav jau tā, ka izdomājam un paaugstinām. Mums jāsniedz regulatoram daudzveidīga informācija par saimniecisko darbību un tās nodrošināšanai nepieciešamiem resursiem, pēc kā tiek veikti tarifa aprēķini. Tajā skaitā — pamatlīdzekļu un iekārtu nolietojums, lai nebūtu tā, ka pēc gadiem desmit dabīgi nolietojas kāda iekārta, bet mēs neesam sakrājuši līdzekļus tās nomaiņai.

Vēl viens būtisks aspekts ir cilvēkresursi. Lai mēs varētu piesaistīt jaunus, kvalificētus darbiniekus, jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Jau mēnešus četrus māju apsaimniekošanas nozare meklē santehniķi, bet alga, ko piedāvājam, acīmredzot nevienu neinteresē. Kolektīvs noveco, un, ja nebūs, kas nomaina pašreizējos darbiniekus, nebūs jēgas ne no jaunām mašīnām, ne ģeneratoriem — ne no kā.”