Bērnus iepazīstina ar profesijām

Pagājušajā nedēļā Cieceres pamatskolas pulciņa Vides pētnieki — eksperimenti dalībnieki Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā iepazinās ar ārstu profesiju un izzināja pirmās palīdzības nianses.

RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāja vietnieks Genādijs Ričards Rusanovs stāsta, ka skolēnu grupu ekskursijas iestādē nenotiek bieži. “Tādas organizējam, ja skolotāji izsaka vēlmi un mums ir brīvs laiks pieņemt interesentus. Esmu pamanījis, ka 9. klases skolēniem interesē, ko klīnikā dara, kāds ir aprīkojums un ar prieku paši arī kaut ko izmēģina, piemēram, uzlikt ģipsi vai pārģērbties pretepidemioloģiskos tērpos. Šāda pieredze vērtīga, jo jau pēc dažām minūtēm viņi saprot, cik šādā apģērbā ir grūti, taču pandēmijā medicīnas iestādēs tā strādāja garas darba stundas.”

Nelielā lekcijā klīnikas vadītājs pastāstīja par traumām un rādīja to fotogrāfijas, bērniem atgādinot, kas var notikt, ja neievēro elementāras drošības normas. Mazāku bērnu uzmanību noturēt esot grūtāk, viņi vairāk vēlas aprunāties, nevis darboties.

G. R. Rusanovs novērojis, ka skolēnu tehnisko zināšanu bāze par pirmās palīdzības sniegšanu nav slikta, taču trūkst izpratnes, kādēļ tā nepieciešama. “Kad vien iespējams, stāstam: ja kādreiz nelaime piemeklē tuvinieku, zināsi, kā palīdzēt. Manuprāt, cilvēkiem jāatsvaidzina pirmās palīdzības zināšanas, jo parasti pēdējo reizi par to runāts, kārtojot autovadītāja apliecību. Cik ātri aizmirstas, redzam, kad studenti nāk klīniskajās praksēs. Pirmā palīdzība parasti ir pirmajā kursā apgūstams priekšmets un pēc tam to parasti neizmanto. Taču, ja zinām, kādēļ konkrētas lietas jāzina, tās labāk paliek prātā,” uzskata klīnikas vadītāja vietnieks.

Viņš norāda, ka ikviens pirmās palīdzības pamatprincipus var atkārtot internetā. Tur ne vien apraksti, bet arī videomateriāli. Diemžēl nav dzirdēts, ka kāda organizācija rīkotu bezmaksas nodarbības zināšanu atsvaidzināšanai.

G. R. Rusanovs secinājis: “Sabiedrības izpratne par veselību kopumā ir vāja. Parasti palīdzību meklē novēloti, tātad ikdienā nerūpējas par savu veselību. Kā šāds cilvēks var palīdzēt citam? Tādēļ svarīgi, ka bērni jau agrā vecumā redz, ka slimnīcās ir modernas tehnoloģijas un ārsts, iespējams, var būt viņu nākotnes profesija. Turklāt pirmās palīdzības treniņi sniedz praktiskas zināšanas. Cieceres pamatskolas bērni radīja iespaidu, ka ir motivēti un ieinteresēti medicīnas jomā.”

Tiem bērniem un jauniešiem, kuri vēl meklē nākotnes profesiju, G. R. Rusanovs novēl vadīties pēc sirdsbalss un cītīgi mācīties: “Bieži neaptveram, ka iespēja ar nedalītu uzmanību pievērsties mācībām ir tikai skolā, pēc tam darba rutīnā jāpelna nauda, jāuztur ģimene, un izglītošanās kļūst sarežģītāka. Cilvēka domāšana atkarīga no pieredzes — jo tā plašāka, jo pasaules redzējums plašāks. Jāatceras, ka dzīve ir garāka, nekā daudzi stāsta. Ja profesija nepatīk, var izmācīties par kaut ko citu.”

Dod iespēju

Cieceres pamatskolas direktore Vineta Vovere stāsta, ka skolā četrreiz gadā ir alternatīvā mācību diena. Katra saistīta ar kādu no mācību metodiskajām jomām, papildu tam piedāvājam arī interešu izglītību, kas saistīta ar karjeras izvēli. Vairākus gadus plašāku skatījumu piedāvāja tūrisma pulciņā — bērni izbrauca ar vilcienu un sabiedrisko autobusu. Viņi iemācījās vadīt ekskursijas un iepazina dažādas Saldus novada vietas.

Šogad bioloģijas un ķīmijas skolotājs Didzis Dreimanis ierosināja izveidot pulciņu, kas bērnus ieinteresētu profesijās, kurās noder, piemēram, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā iegūtās zināšanas. Pulciņa dalībnieki viesojušies Zinātnieku naktī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Pēc šī brauciena secināja, ka daļa bērnu ģimenē nav runājuši par iespēju studēt augstskolā.

“RAKUS, manuprāt, visvērtīgākā bija lekcija par traumām, kādas var gūt pārdrošības dēļ, un par neplānotu grūtniecību. Diemžēl par šīm lietām runā reti kurā ģimenē. Ceru, ka slimnīcas ikdienas darba aplūkošana viņus iedvesmoja un lika aizdomāties par to, kas viņi vēlas būt un kuros mācību priekšmetos jāsasparojas. Man ir svarīgi, ka bērni redz, kur skolā iegūtais dzīvē var noderēt.”

Rāda virzienu

Pulciņa Vides pētnieki — eksperimenti vadītājs Didzis Dreimanis stāsta, ka pulciņa programmas mērķis ir parādīt praktisku pieeju zinātnei: “Es gribu bērniem atklāt, ka ir daudz vairāk iespēju dzīvē, nekā viņi redz ikdienā. Iespējams, viņi neaizdomājas, kas varētu būt. Domāju, ka skolotāja misija nav norādīt, ko bērns nezina, bet parādīt dzīvi, iemācīt pieklājību, etiķeti, darba drošību.

Kad braucām uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, stāstīju par augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Daudzi pārsteigti, ka par augstāko izglītību var arī nemaksāt, jo ir budžeta vietas. Pirms brauciena uz RAKUS stāstīju, cik daudz ārstiem specializāciju, kādām īpašībām jāpiemīt un kādi priekšmeti jāmācās.”

Plānots, ka pulciņā nākamā apspriežamā tēma būs lauksaimniecība. Tās noslēgumā brauks uz mācību un pētījumu saimniecības Vecauce robotizētajām govju fermām, aplūkos ābeļdārzu plantācijas, labības laukus un iepazīsies ar šīs nozares pētījumiem. Nākamajā semestrī pētīs biologa profesiju. Līdz mācību gada noslēgumam pulciņa dalībnieki būs izzinājuši dabas zinātņu un medicīnas nozari.

“Ja kaut viens no šiem bērniem dienās kļūs par ārstu, mana misija būs izpildīta. Cieceres skolas bērni ir gudri un pieklājīgi. Biju lepns, ka RAKUS viņus uzslavēja par attapību un zināšanām.

Jau pēc pirmā brauciena pamanīju, ka skolēni, kuriem iepriekš pietika saņemt četras balles, kļuvuši motivētāki, izrāda iniciatīvu, iesaistās diskusijās. Tieši tas arī man vajadzīgs, redzu, ka ieguldītajam darbam ir jēga. Devītajiem šis pulciņš ir vērtīgs, jo viņiem drīz jāpieņem lēmums, kādu virzienu izvēlēties tālākām mācībām.

Pulciņā nāk 24 bērni no 8. un 9. klases. Novēlu katram skolotājam nonākt pie atziņas, ka skolotāja darbs būvē sabiedrību. To nedrīkst uztvert par peļņas pasākumu, bet misiju. Esmu pateicīgs skolas vadībai, kas atbalsta manas idejas un atrod tām finansējumu,” gandarīts skolotājs.