Sporta skola gadu no gada aug

Saldus novada sporta skolā mācās 988 bērni un jaunieši, no viņiem 40 trenējas divos vai vairāk sporta veidos. Pirms gada bija 839 profesionālās ievirzes audzēkņi un 106 — interešu izglītībā.

Par to, kā jaunais mācību gads sācies, izvaicāju Saldus novada sporta skolas direktora vietnieces izglītības jomā SANITU APSĪTI un EVIJU ŠULCI.

“Jau vairākus gadus audzēkņu skaits palielinās, un nokomplektējas visas mazās grupas,” teica S. Apsīte. “Viņu skaits mācību gada laikā noteikti palielināsies. Profesionālajā ievirzē ir septiņi sporta veidi, no tiem četri individuālie — peldēšana, grieķu-romiešu cīņa, vieglatlētika, smaiļošana un kanoe airēšana; un trīs komandu — basketbols, futbols un hokejs.

Sporta skolā ir 13 programmu — 7 pamatizglības un 6 sporta meistarības. Sporta meistarības programma vēl nav peldēšanā, jo jaunieši, kas tajā trenējas, vēl nav līdz tai izauguši, jo sāka trenēties nevis sešu vai septiņu gadu vecumā, bet desmit.”

Ministru kabineta 885. noteikumi nosaka, kas jāizpilda, lai varētu izveidot sporta meistarības programmas. Evija Šulce skaidro: “Katrā sporta veidā ir atšķirīgas prasības, piemēram, sporta spēlēs jāpiedalās Latvijas čempionātos, bet kādā no individuālajiem sporta veidiem jāstartē piecās sacensībās, jāizpilda sporta klases vai konkrēti normatīvi. Audzēkņu grupā obligāti jābūt vismaz vienam izlases kandidātam, ir arī citas prasības, kas katrā sporta veidā atšķiras.

Lai trenera atalgojumam saņemtu finansējumu no valsts, grupā jābūt 12 — 14 audzēkņiem. Valsts bērnu finansē tikai vienā sporta veidā, bet sākumposmā viņam ir jāizmēģina vairāki, lai varētu izvēlēties savējo. Mēs ļaujam to darīt, bet viens sporta veids ir noteicošais. Ar laiku jaunietis paliek tajā, kas patīk un padodas. Tādi mums ir 40 bērnu.

No šī mācību gada ir apstiprināts profesionālās ievirzes standarts sportā, tas nozīmē, ka visi audzēkņi jāvērtē ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Piemēram, šobrīd jau ir izpildīts pirmais kontrolpārbaudījums — teorētiski iepazinušies ar drošības un iekšējās kārtības noteikumiem treniņos un izbraukumos uz sacensībām. Ik pa laikam būs dažādas teorētiskas nodarbības, piemēram, par higiēnu, psiholoģisko sagatavošanos spēlēm vai sacensībām. Treneri arī iepriekš ar bērniem par to runāja, bet tagad būs jāsaņem vērtējums. Ir arī vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības kontrolnormatīvi, kas jāizpilda, lai pārceltu uz nākamo mācību gadu. Tos nosaka sporta veidu federācijas, un katrā sporta veidā tie ir atšķirīgi. Šie normatīvi nav jāpilda konkrētā dienā, bērniem nav jāuztraucas, jo treneri mācību gada laikā tos iekļauj treniņu procesā.

Katru gadu maijā mums ir sporta skolas vispārējās fiziskās sagatavotības sacensības, kurās piedalās visu sporta veidu pārstāvji un saņem ieskaiti. Katrā sporta veidā ir noteikts konkrēts sacensību skaits, kurās jāpiedalās, piemēram, smaiļošanā un kanoe airēšanā ir piecas oficiālās un trīs valsts sacensības. Treneriem jāseko līdzi, lai visas prasības tiktu izpildītas. Lai pārceltu uz nākamo mācību gadu, jābūt 70 % vērtējuma ieskaitīts.”

“Mēs sporta skolā uzņemam visus bērnus, kas vēlas,” turpina Sanita Apsīte. “Interešu izglītībā arī esam auguši. Pirms gada bija piecas interešu izglītības programmas, šogad — septiņas. Darbu uzsāka divas florbola grupas — 6 — 8 gadu vecumā un 12 gadu veci. Nākotnē plānots florbolu apstiprināt par astoto sporta veidu ar profesionālās ievirzes programmu.”

“Skolas vecuma bērniem mums ir arī pielāgotais sports  — interešu izglītības pulciņš bērniem ar attīstības traucējumiem,” papildina Evija Šulce. “Lai sagatavotos sporta skolai, pārējie interešu izglītības pulciņi ir pirmsskolas vecuma bērniem futbolā, basketbolā un hokejā. Saldus bērnudārzu pedagogi priecājas par sporta aktivitātēm, kurās sporta skolas treneri strādā ar viņu bērniem. No Zīlītes nāk uz nodarbībām sporta kompleksā, citos bērnudārzos tās notiek uz vietas.

Visu laiku jādomā par sporta bāzēm. Šogad papildus noslēdzām līgumu par Cieceres pamatskolas sporta zāles izmantošanu. Florbols bāzējas Būtnāru sporta hallē, izmantojam visu Saldus vidusskolas sporta infrastruktūru, Brocēnu sporta kompleksu, Brocēnu vidusskolas sporta zāli, Brocēnu ledus halli, Saldus sporta kompleksu, Saldus sporta halli un Saldus peldbaseinu. Visu sporta veidu audzēkņiem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt peldbaseinu, jo svarīga peldētprasme, un peldēšana arī veicina rehabilitāciju.”

Tik lielā sporta skolā nepieciešams daudz treneru. Vaicāju — vai pietiek? Evija Šulce saka, ka kopējais pedagogu skaits nav mainījies, pienākuši klāt divi florbola treneri interešu izglītībā. “Darbu beidza ilggadēja vieglatlētikas trenere Daila Mankusa. Kāds ir aizgājis, cits pievienojies kolektīvam. Patīkami, ka par treneriem strādā sporta skolas bijušie audzēkņi,” gandarīta E. Šulce.

“Audzēkņu skaita pieauguma dēļ ir vairāk grupu, bija 60, tagad ir 62 profesionālajā ievirzē, tāpat arī interešu izglītībā. Līdz ar to audzis treneru likmju skaits, tāpēc lūdzām pašvaldībai papildu finansējumu. Valsts treneru atalgojumam piešķir 85 procentus nepieciešamā finansējuma. Audzēkņu skaits aug, bet finansējuma apjoms iesaldēts iepriekšējā līmenī, tātad ar katru gadu šis procents sarūk. Finansējums pieaugošajām likmēm ir jānodrošina pašvaldībai vai nu jāsamazina audzēkņu skaits, rīkojot uzņemšanas konkursu. Mūsu pašvaldība ļoti atbalsta bērnu un jauniešu sportu un kultūras aktivitātes, tāpēc finansē.

Mēs draudzējamies ar Kuldīgas novada sporta skolu, kura rīkojas līdzīgi un saka, ka arī viņiem bērnu skaits aug. Valstiski treneru atalgojums ir liela problēma. Latvijā ir kādas septiņas sporta skolas, kuras ir izgājušas akreditāciju, bet ministrija vispār nav piešķīrusi finansējumu treneru atalgojumam. Mēs varam tikai priecāties, ka palielinās audzēkņu skaits, sporta veidi, ir labi rezultāti, visas prasības izpildītas, bet finansējums par to diemžēl klāt nenāk. Mēs augam, bet tas ir slogs pašvaldībai. Tomēr, manuprāt, svarīgāk, ka jaunieši ar kaut ko nodarbojas, nevis nedara neko.

Paldies vecākiem, kas ir saprotoši un novērtē pašvaldības atbalstu. Jaunpienācēji, kas uzzina, ka viņu līdzfinansējums mēnesī ir tikai pieci eiro, par to pārsteigti un priecīgi. Vienīgais, kas vecākiem jāiegādājas, ir spēļu formas, jo tūkstoš bērniem, kas nemitīgi aug, tās nevaram nodrošināt. Protams, gribētos bērnus vairāk aizvest uz treniņnometnēm pirmssezonā, bet jāsaprot, ka vecākiem rocība ir tāda, kāda ir. Vasarā organizējām paaugstinātas intensivitātes treniņus tepat Saldū, kas izmaksāja lētāk.

Tikko brīvlaikā ar sporta skolas autobusu septiņi futbolisti un treneris Niks Ozols aizbrauca uz Ginta Freimaņa akadēmijas treniņnometni un draudzības spēlēm Vācijā. Šo futbola sistēmu iepriekš izgājuši divi mūsu puiši — Fēlikss Sproģis un Marko Bajārs. Mērķis bija parādīt mūsu jaunos sporta skolas futbolistus, varbūt vēl kādam tas izdodas. Vasarā kopā ar vāciešiem Saldū plānojam plašu jaunatnes futbola turnīru.”

Jaunais mācību gads Saldus novada lielākajā izglītības iestādē iesācies ļoti darbīgs.

INFORMĀCIJA

Saldus novada sporta skolā trenējas:

245 basketbolisti,

225 futbolisti,

121 vieglatlēts,

102 hokejisti,

82 grieķu-romiešu cīņas pārstāvji,

68 peldētāji,

45 smaiļotāji un kanoe airētāji,

150 interešu izglītībā (tajā skaitā 40 divos un trijos sporta veidos).