Mācās noteikt koordinātas un meklēt pazudušos

Sestdien piedalījos Saldus vidusskolas 11. klases skolēnu valsts aizsardzības mācības stundā. Šis mācību priekšmets vidusskolas 10. un 11. klasēm Latvijā ir obligāts pēdējos divus gadus.

Jaunsardzes instruktori Jānis Pūpols un Aiga Andersone stāsta, ka manis satiktie jaunieši valsts aizsardzības mācību apgūst otro gadu. Stundu saturs abos gados atšķirīgs — pirmajā iepazīstina ar militārās taktikas pamatlietām, otrajā — zināšanas nostiprina. Oktobrī jaunieši pārbaudīja, cik labi spēj orientēties, kā arī zināšanas sakaros, šaušanā un ierindas mācībā. Novembra nodarbībā viņi kartē trenējās noteikt koordinātas, kā arī interesantā veidā nostiprināja iemaņas darbam ar rācijām un ziņojuma pareizu nosūtīšanu. Ar informācijas nodošanu pa rāciju līdzīgi, kā saucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, vispirms jāpasaka būtiskākais, kā arī jārunā pietiekami skaļi un skaidri.

J. Pūpols stāsta, ka skolēni apgūst pamatlietas visās jomās, lai X stundā viņiem būtu nojausma, par ko ir runa. Piemēram, ierindas mācībā apgūst pamatstāju, pagriezienus, soļošanu. Tur apvienojas kustību koordinācija un disciplīna. Aiga Andersone stāsta, ka skolas āra teritorijā iekārtotā laukumā oktobrī jaunieši arī mācījās šaut ar pneimatisko ieroci. Pirms tam atkārtoja teorētiskās zināšanas, drošības noteikumus un nokārtoja testu. Gada beigās šaušanas prasmes vērtēs ar atzīmi.

A. Andersone novērojusi, ka pirmajā nodarbībā jaunieši parasti atnāk ar neizpratni un nezināšanu: “Taču pēc astoņām stundām jau saņemam atgriezenisko saiti, kad bērni izstāsta — bija fiziski grūti vai tomēr ne tik traki. Jau pēc pirmās nodarbības rodas priekšstats par to, kas notiek valsts aizsardzības mācībā un uz nākamajām nodarbībām viņi nāk jau ar pilnīgi citu attieksmi, jo redz, kur dzīvē šīs zināšanas noder.” Piemēram, ja aizies sēnēs, spēs orientēties un saviem spēkiem iziet no meža. Vai sapratīs, kas jāliek somā, ja ies pārgājienā.

Līdz mācību gada beigām jaunieši apgūs arī citas zināšanas, un noslēguma nodarbībā par lauka kaujas iemaņām parādīs visu apgūto par militārās taktikas pamatlietām. Jāzina arī teorija un vēsture. Piemēram, uz nākamo nodarbību būs jāsagatavo prezentācija par kādu Latvijas patriotu.

Instruktors J. Pūpols stāsta: “Mācību priekšmets ir vajadzīgs, un to atzīst arī jaunieši. Prieks pēc katras nodarbības saņemt atgriezenisko saiti par to, kas paticis un kas no uzzinātā noderēs.

Piemēram, precīzu koordinātu noteikšana ir svarīga. Ja līdz mērķim mums vienkārši jāaiziet, 50 metri nav nekas daudz. Taču ja turp jānosūta armijas helikopters vai jānorāda bombardēšanas mērķis, katrs metrs ir būtisks.”

Saldus novadā vidējās izglītības iestādēs Saldus tehnikumā, Saldus vidusskolā, Druvas vidusskolā un Brocēnu vidusskolā kopā strādā seši jaunsardzes instruktori, katrā skolā divi. Savukārt pamatskolas posmā var pievienoties Jaunsardzes pulciņam. Saldus vidusskolā ir divas grupas, vienu vada A. Andersone un otru — J. Pūpols.

Interešu izglītības programmā nodarbības notiek divreiz nedēļā. Jaunsargi piedalās arī sportiskos un patriotiskos pasākumos, regulāri brauc ekskursijās un uz nometnēm, tās Jaunsardze sagādā bez maksas. “Šis ir viens no veidiem, kā mudināt bērnus iet dabā, būt tālāk no datoriem un darīt kaut ko jēgpilnu. Priecāšos redzēt, ja kāds jaunietis no interešu izglītības pulciņa vai pēc valsts aizsardzības mācības stundām nākotnē izlems kļūt par karavīru,” atzīst J. Pūpols.

Skolnieces Tīna Plīna un Jasmīna Griķe stāsta, ka nodarbībās iemācījušās lasīt kartes un noteikt koordinātas, šādas zināšanas pirms tam nebija. Viņas prot pareizi nolikt kompasu, lai noteiktu virzienu. Kad mācīja ieroču sastāvu, iemācījās to izjaukt un salikt. Pirms šaušanas noklausījās, kad drīkst vai nedrīkst šaut, lai būtu droši, un pati šaušana izdevās un patika.

Vēroju valsta aizsardzības mācības pirmās trīs stundas. Pēc tam, kad jaunieši atrada nepieciešamās koordinātas un tiem tuvumā esošos zīmīgus objektus, sākās praktiskā daļa. Skolēnus sadalīja vairākās grupās — sliktajos, ķīlniekos, izlūkos, sakarniekos un atbrīvotājos. Noziedzniekiem skolas ēkā bija jāpaslēpj trīs cilvēki, izlūkiem viņi jāatrod, ziņa jānodod sakarniekiem, lai viņi savukārt to nodotu atbrīvotājiem. Uzdevums izrādījās sarežģītāks nekā gaidīts. Gāju līdzi izlūkiem, taču, kad bijām izstaigājuši visus skolas stāvus, ķīlniekus neatradām. Es novēlēju izdošanos un devos savās gaitās, bet jaunieši turpināja sakaru treniņa spēli.

Direktores komentārs

Skolas direktore Inga Mankus stāsta, ka, viņasprāt, jaunieši šajās stundās gūst apstiprinājumu savām zināšanām un prasmēm, kā arī iegūst jaunas. Tas, protams, negarantē, ka krīzes situācijās viņi neapjuks, taču viņi zinās, ko likt 72 stundu somā vai kā rīkoties, ja saņems īsziņu par iesaukumu.

“Nav tā, ka pēc valsts aizsardzības mācības ienākšanas skolā bērnu uzvedība pēkšņi būtu kaut kā mainījusies, nodarbības notiek tikai vienu dienu mēnesī. Ar citu skolu direktoriem un instruktoriem esam pārrunājuši, ka vajadzētu apsvērt šo priekšmetu mācīt citā formātā, piemēram, nedēļu pēc kārtas. Šādas intensīvas apmācības, piemēram, pavasara brīvlaikā, manuprāt, bērniem labāk paliktu atmiņā, turklāt skolām tās būtu vieglāk iekļaut stundu grafikā. Šobrīd 10. un 11. klasei katru nedēļu mainās stundu saraksts, jo nav tā, ka visi bērni reizē mācās valsts aizsardzības mācību. Visi sadalīti trīs grupās, katras savā pirmdienā. Stundas, kas izkrīt, jāsaliek tā, lai mēneša nogrieznī nekas nebūtu iekavēts. Taču veiksmīgi sadarbojamies ar instruktoriem, grafiks zināms laikus, tādēļ atliek visu saplānot. Arī vecāki izturas saprotoši par jauno obligāto mācību priekšmetu un līdz šim neviens nav iebildis, ka bērni padziļināti apgūst valsts aizsardzības mācību. Esmu priecīga, ka stundu sarakstā ir šāds priekšmets!” atzīst direktore.