Atmaksājas iepriekš ieguldītās investīcijas

Uzņēmumā gadu no gada gūto peļņu investē attīstībā, tādēļ labi rezultāti abās galvenajās AS Pampāļi nozarēs — graudkopībā un piena lopkopībā, stāsta uzņēmuma valdes loceklis MĀRTIŅŠ VAĻKO.

Ieguldītais tehnoloģijās, iekārtās un cilvēkresursos devis stabilitāti un augstāku izturību pret ārējo faktoru svārstībām, piemēram, laikapstākļiem un izmaiņām tirgū. M. Vaļko informē: “Piensaimniecībā šogad daudz investējām būvniecībā un tehnoloģijās. Būvdarbi ietekmēja ikdienas darbu fermā, taču automatizācija un jaunas tehnoloģijas uzlabo gan darba efektivitāti, gan dzīvnieku labturību.

Pampāļos piensaimniecības joma šogad stabila. Esam investējuši 1,6 miljonus eiro robotizācijas ieviešanā. Šobrīd darbojas deviņi slaukšanas roboti. Pusi govju slauc robotos, otru — kā ierasts paralēlajā slaukšanas zālē. Astoņi roboti ir slaukšanas zālē, bet viens treniņrobots atnešanās zonā. Tur pirms pievienošanās slaucamo govju grupām govis pierod pie jaunajiem apstākļiem.”

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka visu gadu bijusi laba piena iepirkuma cena, ko veicināja augstas biržas produktu cenas. Piena pieprasījums Eiropā un arī pasaulē kopumā noturējās augsts. “Gada beigās vērojams neliels iepirkuma cenas samazinājums, kas saistīts ar piena produktu pārprodukciju. Piena ražošanas apjoms palielinājies, tādēļ produkcijas, piemēram, sviesta, saldā krējuma un siera cena biržā samazinās. Šogad sabiedrībā bija neapmierinātība ar ļoti augstu sviesta cenu, tagad gaidāms tās kritums. Jau tagad 200 gramu paciņa sviesta maksā apmēram divus eiro, bet bija laiks, kad cena sasniedza pat četrus,” salīdzina uzņēmējs.

Veido tīršķirnes ganāmpulku

“Aktīvi turpinām ģenētikas nomaiņu. Virzāmies uz mērķi izveidot tīršķirnes ‘Holšteinas melnraibo’ govju ganāmpulku, kāpinot produktivitāti, bet saglabājot olbaltumvielu un tauku saturu pienā. Tas ir mīts, ka šīs šķirnes govju piens uzturvielām nabadzīgāks. Ģenētika attīstās — produktivitāte kļūst sabalansētāka ar piena kvalitāti. Arī piena pārstrādātāji pieprasa aizvien lielāku sausnu, tas nozīmē, ka pienam jābūt bagātīgam, ar augstu tauku, olbaltumvielu un laktozes saturu,” stāsta M. Vaļko.

Šogad atjaunoja jaunlopu fermu, kurā ir vieta 300 lopiem. Nomainītas tehnoloģijas — vārtu sistēmas, automatizēta mēslu izvākšana un ventilācija. Investīciju mērķis ir maksimāli samazināt darbinieku nepieciešamību un izslēgt cilvēcisko faktoru, piemēram, neprecizitātes labturības un mikroklimata nodrošināšanā.

Pampāļos ganāmpulku atkal palielina. 2023. gada piena krīzes laikā brāķēja neproduktīvās govis, kā arī lopus ar ģenētikas sajaukumu. Lai gan lēmums bija radikāls, tas bija nepieciešams, lai izkoptu ganāmpulku. Šobrīd Pampāļu fermās mīt 950 slaucamas govis, taču nākamgad to skaitu plānots palielināt līdz 1100 lopiem. Tad uzņēmums būs atgriezies 2023. gada līmenī, taču ar jaunu un spēcīgu ģenētiku, augstāku izslaukumu, veselākiem dzīvniekiem. Šādas govis daudz efektīvāk spēj izmantot tām doto barību.

Labības raža — augsta

Graudkopībā iepriecināja labi pārziemojušie ziemāji un ziemas rapsis. Ieguva ļoti labu ziemas kviešu, augstu ziemas rapša, kā arī lauka pupu un auzu ražu. Diemžēl ražas vākšana laikapstākļu dēļ sanāca dārga un sarežģīta.

Aukstais pavasaris nepatika kukurūzai. M. Vaļko skaidro: “Sliktākā kombinācija ir auksts un mitrs laiks, un tāds bija maija sākumā. Labos apstākļos sētā kukurūza nedīga četras nedēļas. Pa to laiku dīgtspējīgo sēklu skaits samazinājās, attīstījās mikroorganismi, sējumu sabojāja arī kukaiņi un sēnes. Sējumos fiksējām arī nozīmīgus staltbriežu un mežacūku postījumus. Rezultātā novācām par trešdaļu mazāku ražu nekā plānojām.”

Pēdējie trīs gadi graudkopībā bijuši smagi. Laikapstākļi, graudu iepirkuma cenas un pieaugušās izmaksas nozari stipri traumējušas. Kas palīdzētu? M. Vaļko uzsver: “Latvijas zemnieki pasaules tirgū nespēj konkurēt ar ražotājiem no lielajām lauksaimniecības valstīm — ASV, Argentīnu, Brazīliju, Austrāliju un Kazahstānu. Tur labību, kukurūzu un rapsi saražo lētāk. Risinājums būtu pievienotās vērtības radīšana. Piemēram, mūsu gadījumā, par kilogramu graudu saņemam piecas reizes vairāk, ja tos izbarojam govīm. Taču pievienoto vērtību var radīt arī, ražojot lopbarību un pārtiku.

Ražošanai būtu jābūt lauksaimnieku rokās. Piemēram, LATRAPS šobrīd Jelgavā būvē zirņu pārstrādes rūpnīcu. Jārada produkts, kura glabāšanas termiņš ilgs, lai var aizvest, cik tālu nepieciešams.”

Līdzvērtību neveicina atšķirīgās platību maksājumu summas dažādās Eiropas Savienības valstīs. Ja saņemam mazāk, būtu loģiski, ja prasības pret lauksaimniekiem būtu mazākas. Diemžēl šobrīd tā nav.

AS Pampāļi aktuāls ir arī valsts un pašvaldību ceļu stāvoklis. Jūtams, ka aizvien retāk sakārto kādu ceļa posmu. Kad interesējos par iemeslu — saņemu atbildi, ka trūkst naudas līdzekļu. Manuprāt, tas nav tiesa. Nauda ir, taču tā jāapsaimnieko efektīvāk.

Ceļu segums katru gadu pasliktinās, īpaši to izjutām šogad. Arī uzņēmums izmanto koplietošanas ceļus, braucam ar dārgu tehniku. Saprotu, ka ar smago tehniku ietekmējam ceļu stāvokli, taču pamata problēma jārisina saknē. Saldus novadā ilgus gadus esam lielāko nodokļu maksātāju saraksta augšgalā, gribētu, lai daļa no šīs naudas nonāktu atpakaļ sakārtotu ceļu formā.”

Ķeras pie arkla

Jau pērn Pampāļos ievēroja, ka ir vairāk nokrišņu nekā 2023. gadā, bet šogad to bija divreiz vairāk nekā ikgadēja vidējā norma un būtiski vairāk nekā pērn. “Kopš 2018. gada, kad piedzīvojām vienu no sausākajām vasarām, investējām tehnoloģijās un resursos, lai augsni pēc iespējas mazāk kustinātu un tajā saglabātu mitrumu. Bijām pilnībā atteikušies no aršanas.

Turpretī šogad augsne bija par slapju un aukstu. Zināms, ka arums pavasarī iesilst un žūst ātrāk. Secinājām, ka ražošanā nevaram paļauties uz vienu augsnes apstrādes tehnoloģiju. Jābūt pieejamām visām — tiešajai, joslu, ar minimālu apstrādi un arumā.

Arklu nebijām izmantojuši pēdējos četrus, piecus gadus. Vasarāju sējumos šogad novērojām, ka ražība uzartajos laukos bija par 1,8 līdz 2,5 tonnām hektārā augstāka. Pēdējie pavasari skaidri parāda, ka nav runas par mitruma deficītu — trūkst siltuma.

Pārstājot laukus apart, savairojās viendīgļlapu nezāles, kuras grūti ierobežot, aizvien vairāk parādās arī divdīgļlapu nezāles. Jā, aršana uz augsnes auglību un mikroorganismiem atstāj vislielāko ietekmi, kā arī atbrīvo oglekli. Taču augsni nearot, pēc tam jālieto vairāk herbicīdu, arī slimību fons augstāks. Piekrītu, ka augsni nevajag art katru gadu, taču reizi piecos gados vai pirms vasarājiem to tomēr varētu darīt. Aršana nebūtu efektīva sausā pavasarī. Uz augsnes apstrādi jālūkojas ilgtermiņā, jādomā par risku sadalīšanu,” uzskata M. Vaļko.

Biogāze stacijas pienesums

AS Pampāļi biogāzes stacijā turpinās enerģijas ražošana, lai nodrošinātu siltumu un elektrību fermās. Stacijā kūtsmēslus pārvērš digestātā — pakaišos govīm un šķidrā formā kā mēslojumu uz lauka. Lai gan tas saglabā mēslojuma īpašības, ir bez aromāta. Uz laukiem ik gadu izkaisa 70 000 tonnu digestāta. Šī saimniecībā nav rentabla nozare, taču ir veids, kā ražošanu padara dabai un sabiedrībai draudzīgāku.

Savukārt mežsaimniecībā AS Pampāļi ietur pauzi, lielu mežizstrādes darbu šobrīd nav — atjauno cirsmas ar ātraudzīgiem koku stādiem.

Atskats uz sezonu

M. Vaļko vērtē: “Gads bija sarežģīts, ar iepriekš nepieredzētiem untumiem, taču kopumā labs. Taču tas ir pateicoties iepriekš padarītajam — ieguldījumiem attīstībā. Investīciju labumu nevar just uzreiz, bieži paiet divi trīs gadi.

Šogad investējām 12 metru sējmašīnā un augsnes apstrādes diskos. Tik platus agregātus nozarē iegādājas aizvien biežāk, jo laukos akūtāks paliek darbinieku trūkums. Lauksaimniecības uzņēmumiem jāspēj noturēt produktivitāte par spīti mazākam speciālistu skaitam. Rēķināmies, ka ar šī brīža valsts politiku lauku reģioniem šeit būs aizvien mazāk cilvēku, tādēļ gatavojamies laikus. Redzam, ka par spīti mūsu konkurētspējīgam piedāvājumam, jauni cilvēki ne vienmēr izvēlas dzīvi un darbu laukos. AS Pampāļi darbinieku kolektīvs nokomplektēts, taču esmu pamanījis, ka reizēm ir izaicinājums atrast atbildīgus, kompetentus un uz attīstību vērstus cilvēkus, kas lauksaimniecībā vēlētos strādāt ilgtermiņā.

Tomēr esmu pārliecināts, ka, piedāvājot modernu darba vidi, jaunākās tehnoloģijas un profesionālās izaugsmes iespējas, arvien vairāk cilvēku saskatīs lauksaimniecībā stabilu un perspektīvu nākotni.”