Vēlas vairāk nekā pasūtījumus

Uzņēmums Koda Manufacturing Saldus pagasta Enkuros turpina stikla šķiedras izstrādājumu ražošanu, kas sākusies 2000. gadu sākumā norvēģiem piederošos dažādu nosaukumu uzņēmumos.

Kompānija pirms diviem gadiem mainīja īpašniekus un nosaukumu, bet tās valdes priekšsēdētājs un viens no trim lielākajiem akcionāriem ENDRE KVALHEIMS ar Saldus novadu saistīts jau sen.

“Pirmoreiz Latvijā ierados 2009. gadā,” viņš stāsta. “Man Norvēģijā bija uzņēmums, kas ar lielām robotizētām iekārtām ražoja kompozītmateriālu izstrādājumu veidnes, un gribēju sameklēt sadarbības partneri. Pēc pieciem gadiem toreizējais Saldus uzņēmums Norplast (tagad Briemer — red.) mani uzaicināja par izpilddirektoru, tāpēc atbraucu uz Latviju vēlreiz. Pēc diviem gadiem algotu darbu atstāju, jo gribēju veidot savu biznesu. Iepazinos ar norvēģu uzņēmēju Runi Nilsenu, viņš strādāja Enkuros un tobrīd savā uzņēmējdarbībā sastapās ar diezgan lielām grūtībām. Pa abiem mēģinājām visu vērst uz labo pusi.”

Drīz pēc jaunu ražošanas telpu būvniecības un atklāšanas sākās toreizējā uzņēmuma Plast-Tech īpašnieku maiņas process, kas ilga pāris gadu.

Vai izdevies atrisināt agrākās problēmas?

“Tās, kas saistījās ar kapacitātes palielināšanu un nepieciešamību pēc papildu ražošanas telpām, kā arī ar jaunu klientu piesaisti, ir atrisinātas, lai gan prasīja daudz laika. Taču bizness bez izaicinājumiem nemēdz būt. Klienti nodrošina pietiekami pasūtījumu, lai uzņēmums varētu pastāvēt, taču tā attīstībai esam izvirzījuši ilgtermiņa mērķi — savu produktu izstrādi. Ir nozīmīgi, ja sadarbība veidojas nepastarpināti starp pasūtītāju un izpildītāju — jo starpnieku virkne īsāka, jo izdevīgāks darījums abām pusēm.”

Kas ir jūsu pastāvīgie produkti?

“Viena no nozarēm, kurā darbojamies, ir akvakultūra. Daudzi līdzīgi uzņēmumi pēc pasūtījuma veido kompozītmateriālu konstrukcijas baseiniem, bet mēs ejam tālāk — varam izgatavot ne tikai pašu tilpni, bet arī nodrošināt visu pārējo sistēmu, ieskaitot filtrāciju, notekūdeņu attīrīšanu, gaisa pievades sistēmu un visu citu, kas nepieciešams zivju audzēšanai baseinā. Protams, ne jau visas detaļas izgatavojam paši, tās iepērkam, bet mūsu speciālisti pasūtītāja vēlmi realizē no sākuma līdz beigām, ieskaitot darbam gatava baseina uzstādīšanu pasūtītāja norādītā vietā.”

Kādus izstrādājumus vēl ražojat?

“No jaunumiem gribu pieminēt tvertnes, kas piemērotas lauksaimniecībā izmantojamam mēslojumam, tām patlaban ir labs pieprasījums. Turpinām tradīciju — laivu ražošanu, taču izstrādājam tādus peldlīdzekļu modeļus, kas iespējami labāk atbilst patērētāju interesēm. Piemēram, zvejas laivas, kas piemērotas gan nelielai komercdarbībai, gan hobijam, jo skandināvi labprāt brīvajā laikā izbrauc fjordos izmest tīklus. Domājot par Latvijas tirgu, esam izgatavojuši nelielu laivu paraugus makšķerniekiem un ģimenes izbraukumiem — ar domu, lai tās būtu viegli transportējamas un ekspluatācijā drošas un ērtas.

Ir arī citi produkti — turpinām ražot traktortehnikas motoru pārsegus lidostu teritoriju un ceļu uzturēšanas tehnikai, kā arī pildām citus pasūtījumus. Vieni no interesantākajiem, kas arī mums pašiem atgādina, uz ko esam spējīgi, ir vizuāli eleganti un lietošanā ērti zirgu pārvadāšanas treileri.”

Vai jums pietiek darbaspēka? Kā piesaistāt uzņēmumam labus darbiniekus?

“Ir pamatkodols, kas skaita ziņā proporcionāli liels; daži strādā pat no pašiem pirmsākumiem, kad Rune Nilsens te nodibināja uzņēmumu. Lai atbildētu izvērstāk, jāsaka, ka darbinieku skaita pieaugumu ietekmē ekonomiskā situācija, bet tā jau kopš kovida laika ir izaicinoša. Pandēmijas gados pieauga transporta izmaksas, vairākas nozarei svarīgas rūpnīcas apstājās un būtiski kavējās piegādes — tas sarežģīja uzņēmējdarbību, jo zaudējumus vajadzēja segt no iekšējiem resursiem. Pandēmija pagāja, bet tirgus nav atguvis agrākos apjomus. Viens no iemesliem ir ražošanas izmaksu un tātad arī izstrādājumu cenu pieaugums, otrs — lielākajā noieta tirgū, Norvēģijā, notiek reformas, kuras rada neskaidrības par nākotni un par to, vai šodien pieņemti lēmumi rīt neizrādīsies nepareizi. Piemēram, aizliegums audzēt zivis atklātos baseinos tomēr nepaskaidro, kas tieši ir baseins uz sauszemes. Prasību izpildi sola stimulēt ar nodokļiem, uzņēmēji nevar paredzēt nākotnes izdevumus, tāpēc nogaida ar investīcijām. Vēl kāds aspekts — Norvēģijā ieviesa progresīvo nodokļu sistēmu, kad bagātajiem jāmaksā vairāk, un daudz bagātnieku pārcēlās uz Šveici, līdz ar to izņemot no Norvēģijas ekonomikas ievērojamus naudas līdzekļus, — tas ietekmēja kronas vērtību. Tāpēc tagad koncentrējamies uz kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu esošajiem klientiem un savu produktu attīstību, lai tad, kad tirgus nostabilizēsies, mēs būtu tam gatavi.

Bet, turpinot par darbiniekiem, jāatzīst, ka darba devēji izjūt konkurenci, — novadā ir vairāki lieli uzņēmumi, kas nodrošina darbiniekiem lielas algas un papildu bonusus — nedrīkstam būtiski atpalikt, lai nezaudētu kvalitatīvu kolektīvu. Liepājā vai Rīgā darbaspēks ir pieejamāks nekā šeit, tādēļ gan cenšamies maksāt konkurētspējīgas algas, gan apdrošinām darbinieku veselību un dzīvību, gan organizējam atpūtas pasākumus, ņemot vērā darbinieku vaļaspriekus, piemēram, makšķerēšanu vai riteņbraukšanu. Un vēl svarīgs ir kolektīva mikroklimats, vadības pieejamība — esmu dzirdējis, ka daži mūsu bijušie darbinieki citas darbavietas pametuši tieši attieksmes dēļ.

Uzlabojam darba apstākļus, esam investējuši ventilācijas sistēmā, lai mazinātu līmes smaku, kuru diemžēl pavisam novērst nevar neviena kompozītizstrādājumu ražotne.”

Vai kompozītmateriālu rūpniecība izjūt vides aktīvistu spiedienu, jo šie izstrādājumi nav otrreiz pārstrādājami?

“Šis ir ļoti plašs temats! Nav taisnība, ka materiāls nav pārstrādājams, — pats esmu devis paraugus tehnoloģiju attīstītājiem, jo viņus interesēja ar rokām, nevis ar vakuumiekārtām gatavoti materiāli. Pirolīzes procesā izdevās mainīt kompozītmateriāla agregātstāvokli un atdalīt naftas produktus. Taču tehnoloģijas ir pārāk dārgas; lai saglabātu konkurētspēju, ražotājiem izdevīgāk pirkt jaunas izejvielas, nevis pārstrādāt izmantotās. Varbūt, ka ar politiskiem lēmumiem to varētu regulēt, bet jādomā globāli — ja kompozītmateriālu pārstrādi ar nodokļu palīdzību veicinās viena valsts vai pasaules reģions, cietēji būs tikai vietējie ražotāji. Vide neiegūs neko, jo pārējās valstis turpinās ražot pa vecam un eksportēt.”