Būvē savu pensiju fondu

Vēsturiskais nams Saldū, Skrundas ielā 9, stājas pretī laika zobam.

Pirms pāris gadiem to iegādājās saldenieks JĀNIS PETRELEVICS. “Nolēmām ar sievu, ka gribam izveidot tādu kā pensiju fondu, — iekārtot dzīvokļus un izīrēt,” viņš skaidro. Ēku, kas Saldū vairāk pazīstama kā vecais milicijas nams, iegādājās no tā mantinieka, viņš bija secinājis, ka netiks galā ar sarežģītā īpašuma atjaunošanu.

Jānis atzīst, ka mērķis nav viegli sasniedzams, jo pirms gandrīz simt gadiem būvētā māja ir pamatīgi nolaista, iekštelpas vairākkārt pārbūvētas atbilstoši dažādu laiku vajadzībām. Vēsturiski iestādes bijušas tā pirmajā stāvā, augstāk — dzīvokļi. Kad Jānis īpašumu iegādājās, no 12 dzīvokļiem tikai daži bija apdzīvoti — ar mazām istabiņām, šauriem koridoriem, krāsnīm un sildmūrīšiem, aizmūrētām durvju ailām un plānojumu, kas nesakrita ar mājas dokumentiem. Pagrabā, kur agrāk acīmredzot turēja arestantus, vēl bija saglabājušies uzraksti uz sienām, logi — ar pamatīgām restēm.

Pagrabs ir jau apdzīvots, kamēr augstāk turpinās remonts. Jānis ar sievu trenējās pie fitnesa trenera Edija Naumaņa, viņš bija ierunājies par piemērotām telpām, un Jāņa piedāvājums sakrita ar trenera vēlmēm. Otra īrniece pagrabā ir frizētava — mājas īpašnieks bija frizieres klients un piedāvāja viņai plašāku telpu. Abiem īrniekiem katram sava ieeja, bet dzīvokļiem ir atsevišķa ar kāpnēm — ēka uzbūvēta uz slīpas nogāzes tā, ka no ielas puses pagrabu tikpat kā neredz, bet sētas pusē tam kārtīgi logi ar arkveidā mūrētām ailām.

Dzīvokļu plānojums sadarbībā ar speciālistu mainīts atbilstoši mūsdienu vēlmei pēc atvērta tipa mājokļiem — viesistaba ar virtuves zonu un izlolētas guļamistabas. 12 dzīvokļu vietā būs 11, jo trešajā stāvā vienu veidos plašāku, iespējams, pašiem saimniekiem, bet tam līdzās mazs, ko varētu piedāvāt īslaicīgai īrei. Par pieprasījumu Jānim Petrelevicam raižu nav — lai gan dzīvokļu izbūve turpinās, gandrīz visi jau aizrunāti.

Īpašnieks atklāj, ka cenšas iztikt bez aizdevumiem, — kad ir finanses, strādā pats un specifiskākus darbus uztic profesionāļiem; kad resursi izsīkuši un jāuzkrāj, dara mazāk. Viņš ir transportbūvju inženieris un celtniecībā labi orientējas, daudz ko prot pats. Tiesa, laika iznāk maz, jo darbdienās strādā algotu darbu.

“Lielākie izdevumi bija tūlīt pēc iegādes, jo jumts bija katastrofālā stāvoklī, var teikt, tā nebija vispār, mājas stūri un mūris ap logu ailām izdrupis… Vienlaikus atjaunojām jumtu, atbilstoši izstrādātajam jaunajam plānojumam jaucām starpsienas un nostiprinājām konstrukcijas, izbūvējām pagrabu pirmajiem klientiem,” Jānis atceras. Skaisti sarkanie ķieģeļi, kas Skrundas ielas namam piešķir majestātiskumu, ir no cara laika un ar nestandarta izmēriem, tāpēc jāmeklē, kur nojauc no tādiem būvētas mājas, un jāvāc kopā remontam izmantojami ķieģeļi. Citreiz izdodas nopirkt pāris simtu, citreiz tikai dažus desmitus. Vēl no mājas būvniecības laika Jānis atradis skārda plāksnes bēniņos — ar visu cara zīmogu.

Kad izstaigājām visus trīs stāvus un redzu milzīgo darbu apjomu, atzīstos, ka jūtos kā sakāmvārdā — acis darba izbijās. “Reizēm man arī,” atzīstas Jānis Petrelevics. “Bet sieva mani atbalsta, motivē — un rodas spēks atkal turpināt.”

Vēsturniece ILZE HARUNA pētījusi Saldus vēsturi un apkopojusi materiālus par daudzām vēsturiskām būvēm un vietām. Lūk, ko viņa uzzinājusi par Skrundas ielas 9. namu:

“Frauenburgas policijas liecība norāda, ka īpašums reģistrēts jau 1874. gadā uz Kārļa Kreiclera vārda. 1912. gadā to nopircis Jānis Volfmanis, 1923. gadā mantojusi atraitne Anna Volfmane. 1928. gadā Anna ar savu otro vīru Jāni Polleiti, kas, starp citu, bijis viņas par trīs gadiem jaunākais krustdēls, uzbūvējuši jaunu — savu namu, savu pili. Jānis Polleitis dzimis Skrundas pagastā pie „Airītēm”, bijis būvuzņēmējs, mūrniekmeistars un būvējis daudzus dzīvojamos namus pilsētā, arī lielas sabiedriskās ēkas. Tikai ar saviem materiāliem un darba spēku Rudbāržu muižā būvējis dzīvojamo ēku, darbi pabeigti 1937. gada 20. augustā; pārbūvējis Rudbāržu pagasta pamatskolu, to pabeidzis 1937. gada 26. augustā; cēlis Bikstu dzelzceļa staciju, pārbūvējis Kuldīgas stacijas pasažieru ēku, 1939. gadā — Cieceres pagastnamu un Cieceres 6-klasīgo pamatskolu. Cieceres pagasta vecākais R. Ābele būvdarbos ieguldīto naudu J. Polleitim varēja atmaksāt tikai 1940. gada 30. aprīlī — neilgi pirms padomju karaspēka ienākšanas Latvijā. Jānis Polleitis bijis Saldus amatnieku biedrības biedrs, sportists, apbalvots ar Atzinības krustu, vairākkārt ievēlēts Saldus pilsētas valdē, ziedojis valsts aizsardzībai, bijis vienmēr darbā akurāts.

Pirms kara Polleišu namā telpas īrēja vairākas biedrības un iestādes — Saldus Uguns apdrošināšanas biedrība, policija, Saldus Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB), tur bijis arī Latvijas armijas jauniesaucamo reģistrācijas punkts. Pēckara gados tur atradusies milicija, bet vēlāk telpas pielāgotas dzīvokļiem.”