Logopēdi vecākiem iemāca jautrus uzdevumus

Otrdien Saldus pirmsskolas izglītības iestādē Pasaciņa notika četras meistarklases vecākiem, kuri grib efektīvi iesaistīties savu bērnu attīstībā.

Vispirms audiologopēde, Saldus novada izglītības pārvaldes atbalsta personāla koordinatore Daina Ābele pastāstīja, kā cilvēkam attīstās runa un valodas spējas, ieminējās par visbiežākajām problēmām un pievērsa uzmanību risinājumiem. Pēc tam vecāki sadalījās četrās grupās un ik pēc 20 minūtēm nonāca kādā no meistarklasēm.

Pasaciņas logopēde Gita Roze piedāvāja idejas, kā ar sadzīvē bieži izmantotām sīklietām trenēt mazuļu redzes uztveri, uzmanību un domāšanu. Kalnsētas un Cieceres pamatskolu speciāliste Ieva Saulesleja-Homane parādīja, kādas rotaļas ar dabas materiāliem nāk par labu bērnu smadzeņu attīstībai. Daina Ābele iemācīja rotaļas dzirdes uztveres un uzmanības attīstībai, bet Brocēnu pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne logopēde Iveta Lejniece parādīja, kā bērnu runu jautri un efektīvi padarīt skaidru.

Jaunā gada sākumā šāds vakars būs arī Saldus pirmsskolas izglītības iestādē Īkstīte un bērnudārzā Punktiņi Ezerē  — divas lieliskas iespējas tiem vecākiem un arī vecvecākiem, kuri netika uz pirmajām meistarklasēm. Par to noderīgumu pārliecinājās arī Saldus Zeme. Divas stundas Pasaciņā paskrēja vēja spārniem. Avīze pārliecinājās, ka katrs atnākušais saņēma lērumu brīnišķīgu ideju, siltus iedrošinājuma un sapratnes pilnus vārdus. Vecāku sarunās ieskanējās prieks par noderīgiem padomiem, lai, stāvot veikalā rindā, ejot mājās no bērnudārza, braucot automašīnā un citās sadzīviskās situācijās asinātu bērnu vērīgumu, pacietību, bagātinātu viņu valodas krājumu un veiksmīgi sagatavotos lasītprasmes apgūšanai.

Mācās arī pieredzējuši vecāki

Par vecāku vajadzībām un vēlmēm šādās mācībās apjautājos trīsgadnieces tētim Jurim Lēmanim un tikpat veca ķipara māmiņai Jekaterinai Vatuļinai.

Saldenieks sacīja, ka vecāku mācībās piedalās pirmo reizi. Viņš cerēja uzzināt, ko vēl varētu darīt, lai attīstītu pastarītes runu. Lai gan viņa ir trešais bērns, tēta zināšanas ne tuvu nav pilnīgas. Juris Lēmanis smaida: būt trešā bērna tētim ir vieglāk nekā pirmā bērna tētim, līdz meitas ienākšanai ģimenē sadalīti arī galvenie uzdevumi — mamma par visu satraucas ļoti, tētis — satraucas, bet daudz mazāk. Bērnu labā tiekot kontrolēts viņu ekrānlaiks. “Esmu pārliecināts, ka aizliegtais auglis ir vissaldākais, tāpēc ekrāni mūsu ģimenē ir atļauti. Ļoti domājam, ar ko tos aizvietot. Bija laiks, kad meitai planšete un telefons bija aktuāli, taču tagad par tiem nav intereses, jo piedāvājam daudz ko citu.”

Rūpes par trijiem bērniem ir arī Jekaterinai Vatuļinai. Viņa atklāja, ka audzināšanas jautājumos pirmais bērns licis taustīties miglā. Ar jaunākajiem skaidrība bijusi daudz lielāka, jo svarīgus jautājumus izgaismoja iegūtā pedagoģes izglītība. Tā viesa skaidrību, kur aizņemtai māmiņai atrast laiku rotaļām, parādīja efektīvas spēles. “Prātā palicis, ka pirmajam bērnam bija grūti iemācīties lasīt, viņš nemācēja salīmēt skaņas. Ar otro bērniņu bija vieglāk, jo man bija pedagoģes izglītība. Viņš pats iemācījās lasīt, un gribētos, ka tā notiek arī ar tagadējo trīsgadnieku,” sacīja Jekaterina. Brīvdienu rīti ģimenē rit lēni un rāmi, tāpēc tos saldeniece velta, lai ar katru bērnu parotaļātos, parunātos un pētītu pasauli.

Laikmeta iezīmes

Logopēdu meistarklases ierosināja Saldus novada izglītības pārvalde. Daina Ābele uzrunāja pieredzējušas speciālistes no dažādām iestādēm. Viņas teic, ka valodas attīstīšanā lielu darbu padara pedagogi un atbalsta personāls. Vecāki, ja vien ir ieinteresēti, var kļūt par lieliem palīgiem — lektore Ieva Saulesleja-Homane atbild, kādēļ meistarklašu cikls vajadzīgs.

Saldus novadā strādā aptuveni 20 logopēdu. Precīzi grūti saskaitīt, cik bērnu nonākuši viņu redzeslokā, taču novērojumi liecina, ka katrā grupiņā speciālists vajadzīgs vismaz pusei bērnu. Lielākās vainas nav mainījušās gadiem. Šajās meistarklasēs uzmanības centrā ir neattīstīta runa. Daina Ābele nosauc populārākos cēloņus: vecāki ar bērniem reti runā, skatoties acīs; mazuļi pārtiek no pārlieku mīksta ēdiena, tādēļ neattīstās žoklis; alerģiju un nepietiekami ilgu āra nodarbību dēļ mazuļiem bieži aizlikts deguns; spēļu plauktā par daudz izklaidējošu, nevis attīstošu mantu u. tml.

“Mūsu straujā dzīvesveida dēļ bērni labi dzird, bet slikti klausās, turklāt vide ir pārāk piesātināta ar fona trokšņiem,” turpina D. Ābele un piebilst, ka visi nosauktie piemēri ir laikmeta spoguļattēls.