Pirmie īrnieki iekārtojasjaunajā sociālajā mājā

Trešdien jaunajā Saldus novada pašvaldības daudzdzīvokļu mājā Zirņos valdīja patīkams satraukums. Reizē ar renovācijas projekta noslēguma runām notika pirmie jurģi.

Uz Zirņiem aizbraucu, lai iepazītos ar sociālo dzīvokļu pirmajiem iemītniekiem un dzirdētu, kas par pēdējos gados vislielākajām investīcijām kādā no Saldus novada pagastiem sakāms projekta idejas autoriem, pasūtītājiem un izpildītājiem.

Pirms tam noskaidroju, ka visus 32 dzīvokļus pašvaldība paredzējusi trūcīgām un maznodrošinātām Saldus novada mājsaimniecībām. No Sociālā dienesta direktores Inas Behmanes biju dzirdējusi, ka izdevies paplašināt potenciālo īrnieku loku. Sadarbībā ar Saldus novada domes Mājokļu jautājumu komisijas sekretāri, juristi Elīnu Vilmani-Meženieci izdevies rast juridisku pamatojumu atbalstīt sociāli maznodrošinātus cilvēkus, kam ir invaliditāte, izauguši bez vecāku gādības, ir politiski represēti, pensijā u. c.

Dzīvoja vagoniņā

Diena, kad daudzdzīvokļu namu nodeva ekspluatācijā, bija saulaina, bet salta, tāpēc necerēju pagalmā satikt kādu, kurš dīki vērotu rosību. Ratiņkrēslā sēdošo striķenieku Juri Miķelsonu uzreiz pamanīju, jo turējās kāda busiņa tuvumā. Izrādās, ar to atvestas viņa mantas, un izpalīdzīgi vīri tās sanes jaunajā mājoklī. Tas Jurim parādīts jau pirms nedēļas.

“Pirms gada aizgāja sieviņa, un ko lai es viens? Privātmājā ziemā pavisam grūti, piemēram, malka jāsanes. Tā tiku uz šejieni. Manā vietā visu nokārtoja pagasts, tas arī noorganizēja mantu atvešanu. Daudz ko neņēmu līdzi, jo te viss jauns, skaists. Atvedu gultas veļu, konservus, televizoru. Ledusskapi, plīti un skapjus iedošot,” vīrietis smaidīja. Viņš dzirdējis, ka Latgalē cilvēki atsakās no sociālajiem dzīvokļiem, jo esot par dārgu. Juris paļaujas uz solījumu, ka viņš dzīvošanu Zirņos varēs atļauties, jo kreņķu jau tā gana — dzirdējis, ka jaunajā gadā daudz kas palikšot dārgāks.

Trešdien jurģi bija arī Jura novadniekam Vilnim Miezim. Sirmgalvis runāja tieši: apjukums milzīgs, un tikai pēc divām, trim dienām iestāsies miers. “Jāizdomā, kur dabūt galdu un citas mēbeles. Feisbukā sludinājumu daudz, cilvēki mantas atdod par velti, taču pašam jābrauc pakaļ. Kur nu!” sirmgalvis atmeta ar roku. Pagasta izgādātie apartamenti striķeniekam izskatās pasakaini, bet par plašu, jo aptuveni 10 gadu nodzīvojis treilerī, īsu periodu sociālās mājas istabiņā Lutriņos. Vīrs sacīja, ka vagoniņš pirmajos gados kalpojis lieliski, bet katrā nākamajā apkures sezonā siltums turējies aizvien sliktāk. “Šoziem pavisam bēdīgi — kurināju vismaz divas stundas, lai paliktu kaut cik siltāk. Dzīvoju kādus 400 metrus no Striķiem, tad vēl 100 metru līdz treilerim. Kad biju jaunāks, piebraucamo celiņu notīrīju pats,” Vilnis apstāsta iepriekšējos dzīves apstākļus.

Darba vieta zirņeniecēm

Ar Mājokļu jautājumu komisijas lēmumu 10 dzīvokļiem jau izraudzīti īrnieki, divus apdzīvos zirņenieki, pārējos — ienācēji. Pašvaldībā spriež, ka sešos mēnešos nams būtu jāpiepilda — atklāja Saldus novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, sociālajā un kultūras jomā Inta Vanaga.

Zirņu un Pampāļu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Eva Rozīte-Ņikitina avīzei neslēpa ne to, par ko viņai prāts priecīgs, ne to, par ko satraukts. Viņasprāt, būtiski, ka renovētajā namā radies darbs diviem cilvēkiem, dežurantei un apkopējai, un abām vakancēm izraudzītas vietējās iedzīvotājas.

Apkopēju Līgu Janci satiku foajē, kur ikdienā katru ienācēju sagaidīs dežurante Madara Auzeniece. “Manā pārziņā būs koplietošanas telpu tīrība, ieskaitot logus un durvis. Domāju, ka visaizņemtākā būšu pavasaros un rudenī, jo tad ir daudz dubļu. Tīrīšana mani it nemaz nesatrauc, jo divus gadus ārzemēs tīrīju viesnīcas. Standarti bija augsti — esmu iedresēta,” Līga stāstīja, paturot acīs katru ciemiņu, kurš atbraucis uz svinīgo atklāšanu. Viņu bija daudz, tāpēc dežurantei pusdienlaiks, iespējams, bija dienas vissaspringtākā daļa. Jautāta, kādu iespaidu atstājuši pirmie trīs īrnieki, Madara nevilcinājās: “Domāju, ka sadzīvosim draudzīgi, pašlaik viņi izskatās sabijušies, jo te viss ir citādāk nekā iepriekšējās mājās. Darīsim visu, lai īrnieki un arī mēs ar Līgu pēc iespējas ātrāk iedzīvotos.”

Veiksmīgs projekts

Saldus novada pašvaldībai nu ir trīs daudzdzīvokļu nami, kuros visus mājokļus piešķir ar Sociālā dienesta ziņu. Laika zoba tikpat kā noēsto namu Zirņos atjaunoja par 2,25 miljoniem eiro, no tiem 76 % sedza Eiropas Savienība, pārējo — pašvaldība. Vērienīgais investīciju projekts bijis reti veiksmīgs — trešdien sarīkotā atklāšanā vairākkārt uzsvēra gan pašvaldības pārstāvji, gan būvnieki.

SIA KaimS vadītājs Kaspars Leimanis teica, ka nebūtu žēl, ja tikpat skaists un gandarījuma pilns būtu arī nākamo gadu sākums. “Ar šo projektu patiesi lepojos! No mana skatu punkta veiksmei bija trīs komponenti. Pirmā — komanda. Ar to es domāju ne tikai savus darbiniekus, bet pilnīgi visus, kas Zirņos visu gadu strādājuši, — arhitektus, apakšuzņēmējus, piegādātājus. Otrais veiksmes pīlārs bija būvuzraudzība un projekta uzraudzītāji pašvaldībā — [Attīstības nodaļas vecākā projektu speciāliste] Marita Melvere un [galvenais būvinženieris] Normunds Ozoliņš bija profesionāli un ieinteresēti projektu virzītāji, kaut man un konkurentiem tādi būtu vienmēr!

Trešais pīlārs ir Saldus novada pašvaldība, jo Latvijā nebija daudz pašvaldību, kurām pietika drosmes īstenot šādu projektu. Arī Zirņos manījām bažas par to, kā sociālā māja iespaidos pārējo ciemu. Es teiktu, ka ne vien cilvēks veido vidi, bet arī vide atstāj ietekmi uz cilvēku, un skaists nams pašā centrā visiem Zirņiem nāks par labu,” sprieda būvnieks. Atklāšanas runā par trim veiksmes atslēgām runāja arī Marita Melvere. Viņa nosauca sadarbību, profesionalitāti visos līmeņos, kā arī rūpīgu sagatavošanos.

Inta Vanaga avīzei sacīja, ka pašvaldība izšķīrās par lieliem ieguldījumiem vēl vienā sociālajā dzīvojamajā mājā tāpēc, ka pakalpojums ir pieprasīts: “Nams Saldū un Rūķīši Lutriņos visu laiku pilni, kādam vienmēr bija jāgaida rindā. Tagad būs daudz labāk.” Tādās pašās domās ir arī Sociālā dienesta direktore Ina Behmane.