Dzīvība svarīgāka par lomu
Kopš pagājušā gada beigām pieturas sals, tādēļ kaislīgi zemledus makšķernieki jau kādu laiku manāmi uz ūdenstilpēm arī Saldus novadā.
Ziemas makšķernieku aktivitāte pamanīta arī veikalos. No SIA ID Frolovs aktīvās atpūtas preču veikala saimnieces Dainas Frolovas uzzināju, ka jau kopš 2. janvāra izteikti liels pieprasījums pēc ziemas makšķerēm, balansieriem jeb mormiškām, bļitkām, ziemas zivju barības, speciālām auklām, kastēm, urbjiem un citām zemledus makšķerēšanai svarīgām lietām. Pēc precēm, ko klienti meklē, var sekot līdzi copes sezonai, piemēram, rudenī izteikti daudz iegādājās inventāru bušu makšķerēšanai. Savukārt SIA Hards pārdevēja Karīna Reinšmite pamanījusi: kopš veikals šogad atvērts, daudz intensīvāk nekā pērnā gada nogalē klienti meklē kopējos kombinezonus, termoveļu, siltos un vieglos zābakus, ar akumulatoru uzlādējamas siltās pēdiņas, kā arī siltinātus cimdus un cepures. Lai gan parasti šādas preces meklē mednieki, daudzi veikala apmeklētāji atklājuši, ka siltais apģērbs un apavi vajadzīgi braukšanai uz copi.
Novērtē bīstamību
Dodoties uz zemledus makšķerēšanu, jādomā ne vien par lomu, bet arī drošību. Kaislīgs makšķernieks saldenieks Krists Spēlmanis atzīst, ka uz ledus nekāpj. “Es uzskatu, ka šī izklaide ir bīstama. Caurspīdīgs un dzidrs ledus ir daudzkārt izturīgāks par duļķaini balto, kāds ir šobrīd. Turklāt ledu apklāj sniegs, kas salam traucē sasaldēt biezu kārtu. Dārzkopībā esot uzskats, ka viens centimetrs sniega dod grādu siltuma. Tad, pieņemot, ka ir desmit centimetru biezs sniegs, temperatūra izlīdzinās tā, ka ūdens virskārta pat īsti nesasalst. Tikai pēdējās nedēļas spēcīgais sals kaut ko beidzot nopietni sāk sasaldēt.
Cilvēka dabā ir gribēt to, ko nedrīkst. Nevaru pārmest čaļiem, ka viņiem patīk ekstrēmas nodarbes, līdzīgi kā braukt ar moci — bīstamība uzsit asinis. Ja tomēr izlemj copēt uz ledus, līdzi obligāti jāņem verga, lai pirms katra soļa pārbaudītu ledus stiprumu. Kaklā jāuzkarina tā saucamie kaķa nagi. Ja gadās ielūzt, ar tiem var ieķerties ledū un izvilkties no ūdens. Nenāks par ļaunu, ja uzvilks arī visparastāko glābšanas vesti. Tai iekšpusē ir putuplasts, kas ziemā labi silda. Turklāt, ja gadās nokļūt ūdenī, ziemas drēbes un apavi jau tāpat apgrūtina noturēšanos virs ūdens. Labāk, ja tomēr ir palīglīdzeklis, kas notur virspusē. Manuprāt, procentuāli augstāka iespēja izdzīvot ir tiem, kuriem mugurā bijusi veste.
Ziemā zivis ir mierīgas, tās vieglāk izvilkt. Iespējams, arī šis ir faktors, kurš copmaņiem patīk. Katram pašam jāizvērtē, cik ļoti svarīgi noķert svaigu zivi. Nedomāju, ka esam badā, varam pagaidīt drošākus makšķerēšanas apstākļus.
Es labāk ziemā izvēlos garāžā skrūvēt laivu jaunajai sezonai. Lai vai kā, visiem novēlu izdevušos sezonu! Tikai uzvaras! Sargām sevi, tad arī dieviņš mūs sargās!”
Zem kājām pazūd pamats
Pieredzējušam makšķerniekam saldeniekam Edgaram Freibergam ziemas copē divreiz gadījies ielūzt ledū. Vai nav bail kāpt vēlreiz? Viņš atzīst, ka nebaidās, jo zina, kā tikt ārā. “Reiz ielūzu Zaņā. Bija pavasara sākums, no rīta ledu pārbaudīju, tas bija stiprs, taču straume līdz pēcpusdienai kārtu bija krietni padeldējusi. Pārējie copmaņi apmēram simt metru attālumā. Kamēr viņi atskrēja, pats izkūlos virspusē. Svarīgi vispirms no ūdens ārā izlikt kāju, tad plecu un velties ārā. No izbīļa kūlos pa ūdeni, pret ledu sagriezu rokas. Būtu noderējuši tā saucamie kaķa nagi. Šad tad esmu braucis uz copi Peipusā. Tur uz ledus bez kaķa nagiem nelaiž.
Otrā reize bija Skrundas dīķī. Ārā tiku tāpat, kā pirmajā reizē. Kopā ar mani brauca vēl divi makšķernieki. Pēc incidenta uzreiz braucām mājās. Viņi bija sausi, tādēļ izlēma atgriezties uz ledus Pakuļu ūdenskrātuvē. Todien arī viņi ielūza, bet veiksmīgi tika ārā.
Sasalusi jūra arī ir mānīga. Starp bieza ledus plātnēm pa laikam ir 30 centimetru vai plašākas plaisas. Vienu reizi uznāca šausmīgs putenis, viss apsniga, arī šīs plaisas. Atpakaļceļā vienā iekāpu, bet toreiz tikai piesmēlu zābakus.
Ziemas cope man patīk, var izvilkt brangas līdakas, asari labi ķeras, taču jāsaprot, ka var arī noslīkt. Es teiktu, ka vēla rudens cope nemaz nav drošāka. Ja brauc vienatnē ar gumijas laivu, nejauši to uz zara vai kādas armatūras pārdur un nokļūst aukstā ūdenī, smagais apģērbs velk lejup un laivas borti ir par augstu, lai bez palīdzības tiktu atpakaļ. Tas ir dažu minūšu jautājums, līdz organisms atdziest, spēki izsīkst un cilvēks noslīkst. Ja mugurā glābšanas veste, tā iedod papildu dažas minūtes laika, lai tiktu ārā. Pāris dārgas minūtes var iegūt arī, ja ūdenī mazāk kustas un palīdzību sagaida mierīgi,” padomu dod E. Freibergs.
Makšķernieks gan pēdējos divus gadus uz ledus nav bijis, bet tiklīdz būs brīvāks, gribētu aizbraukt uz copi. Viņš zina labas vietas Liepājas pusē, kur labi ķeras līdakas un asari. Pirms sasala, pērn gada beigās makšķerēja Abavā no krasta. Loms iespaidīgs — pusotru un divus kilogramus smagas līdakas, viena pat garāka par metru. Kopumā uz copi siltā laikā viņš devās salīdzinoši bieži.
Melnā statistika
Vidzemē šis gads sākās ar traģēdiju Alūksnes ezerā, kurā ielūza divi cilvēki, vienu glābējiem izdevās izglābt, bet otrs gāja bojā. Savukārt aizvadītajā nedēļā ledainajā ūdenī nonāca cilvēks Madonas novadā, viņu izglāba garāmgājējs. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atgādina, ka pērn Saldus novadā dzīvību zaudēja divi zemledus makšķernieki.
Kāpšanu uz ledus var aizliegt pašvaldība, ja to uzskata par nepieciešamu. Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Rolands Marģelis informēja, ka aizliegums atrasties uz ledus nav izdots, taču inspektori reidos lūko, lai ūdenstilpju tuvumā neuzturas bērni. Viņš rosina vecākus ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus ūdenstilpju tuvumā. 5. janvārī tiesības aizliegt kāpt uz ledus izmantoja Jēkabpils novads, bet 8. janvārī Ogres, Ķekavas, Mārupes novads, kā arī Aizkraukle, Jūrmala un Jelgava. Daļēji ierobežojumi noteikti kāpšanai uz ledus ūdenstilpēs Rīgā, Smiltenē un Daugavpilī.
Pirms doties uz copi, svarīgi arī iepazīties ar zivju sugām, kuras drīkst paturēt lomā, bet kuras — obligāti jāatlaiž. Noderīga informācija par liegumiem, sacensībām un citām makšķerēšanas aktualitātēm, tostarp pašvaldību liegumi kāpt uz ledus, atrodami manacope.lv. Zemkopības ministrijas mājaslapā meklējams saraksts ar licencētajām makšķerēšanas vietām. Ne asakas!

Citi raksti sadaļā: Domā-dari!
- Reidā kontrolē braukšanas ātrumu 17.04.2026 01:00
- Matemātiķu apvienošanās risina lielas problēmas 14.04.2026
- Valsts apmaksātiem pakalpojumiem piemaksā paši 07.04.2026 01:00
- “Ne jau mistiska Brisele ko tādu izdomājusi.” 17.03.2026
- Ziema gružus neatstāj, cilvēki gan 13.03.2026
- No Dubaijas evakuē arī mazo Kirilu 10.03.2026
- Kustības, uzturs, miegs. Tikai tad — ārsts un zāles 06.03.2026
- Pasaciņā lieli jubilejas prieki 03.03.2026
- Tikšanās uzsvars — seniori un sociālais atbalsts 03.03.2026
- Apmeklētājiem — neērti, jaunajiem speciālistiem — nepievilcīgi 27.02.2026
- Jau bērnībā gribēja kļūt par treneri 13.02.2026
- Siltuma ražotājiem nemierīgs laiks 10.02.2026
- Ārpusē tā pati skola, iekšpusē — cita 06.02.2026
- Nodala biedrību no partijas 03.02.2026
- Blēži makšķerē maksājumu karšu datus 23.01.2026
- Saldum — skaistums, cilvēkiem — mājokļi 23.01.2026
- Skijoringisti sacenšas Ķēniņu autotrasē 16.01.2026
- Akcijai Dzīvo vesels! — jubileja! 13.01.2026
- Pirmie īrnieki iekārtojasjaunajā sociālajā mājā 09.01.2026
- Meža sanitāri pamainīs politiskās jezgas toni 06.01.2026
- Jauniešiem aug interese par virves vilkšanu 19.12.2025
- Logopēdi vecākiem iemāca jautrus uzdevumus 12.12.2025
- Būvē savu pensiju fondu 09.12.2025
- Vēlas vairāk nekā pasūtījumus 05.12.2025
- Atmaksājas iepriekš ieguldītās investīcijas 02.12.2025
- Mājražotāju produkcija — tirdzniecības aparātos 14.11.2025
- Mācās noteikt koordinātas un meklēt pazudušos 11.11.2025
- Lielākie darbi — zem zemes 07.11.2025
- Smuģos mīt godalgotas vistas 04.11.2025
- Sporta skola gadu no gada aug 04.11.2025