Ārpusē tā pati skola, iekšpusē — cita

Kopš decembra sākuma ap Kalnsētas pamatskolu ir būvlaukums. Kur agrāk stāvēja skolotāju un vecāku automašīnas, tur šoziem būvtehnika un būvmateriāli. No ārpuses gan nepateiksi, ka ēka fundamentāli mainās.

SIA Gate L būvnieki gandrīz katrā klasē un gaitenī noārda sienas, izlauž grīdas, paplašina durvju ailas, ierokas līdz pamatiem, lai atsegtu apkures sistēmas maģistrāles. “Objekts ir diezgan liels, tajā katru dienu strādā vidēji 15 vīru,” avīzei stāsta būvniecības uzņēmuma īpašnieks Jānis Leja. Viņš teic, ka pirmskara Latvijā celtais nams ik uz soļa atklāj kādu noslēpumu. Tā kā uzņēmumam ir pieredze atjaunot pirms padomju laika celtus namus, visi neplānotie šķēršļi Kalnsētas pamatskolā veiksmīgi pārvarēti. J. Leja paskaidro: “Šajā mājā nezināmais gaida ik uz soļa. Piemēram, mums jāpaplatina visas durvju ailas; pagrabstāvā tik pamatīgas betona sienas!... Pārsteigums arī zem grīdas — apkures sistēmas maģistrāles neglābjami beigtas. Zem grīdām ieraudzījām pārsegumiem sapuvušus galus un citus brīnumus. Šādus darbus esam darījuši, tāpēc neteiktu, ka ieraugām kaut ko ārkārtēju. Pagaidām neesam atklājuši neko tādu, kas liktu satraukties par termiņu kavēšanu.”

Objektu regulāri apmeklē pašvaldības galvenais būvinženieris Normunds Ozoliņš un Kalnsētas pamatskolas direktores vietnieks saimniecības jomā Andris Reinis. Būvinženieris atceras, ka sākotnēji domāts tikai par iestādes vissteidzamāko vajadzību — uzbūvēt liftu, lai skolēni ar kustību traucējumiem nokļūtu katrā skolas stāvā. Drīz vien secināts, ka arī klases jāpārveido atbilstoši vides pieejamības standartiem. Pretējā gadījumā skolēni ratiņkrēslā tiktu uz jebkuru stāvu, bet tālāk tik un tā strupceļš — durvju aila braucamajam par šauru vai tas netiek pāri kādam slieksnim, pakāpienam. “Gala summa jau projektēšanas stadijā krietni pieauga, un dzirdējām iebildumus, ka esam par daudz atvēzējušies. Nebija viegli pierādīt, ka projekts ir vajadzīgs. Mūs iedrošināja cerība, ka visos līmeņos tiksim atbalstīti, un tā arī bija. Esam gandarīti, ka pierādījām, kādēļ pašvaldībai jāpiešķir papildu nauda visas apkures sistēmas nomainīšanai. Neglābjamo situāciju ieraudzījām tikai tad, kad izlauza grīdas un atraka caurules,” skaidro Normunds Ozoliņš.

Andris Reinis telpu tagadējo plānojumu pretstata agrākajam, kurā netrūka nepraktisku kabatiņu. Tās demontējot, atklājās sen aizdarītas nišas un durvis, telpas iegūst (citviet — atgūst) regulāru formu. Skolas saimnieks cer, ka pēc remonta arī plašo pagrabstāvu varēs izmantot mācībām. Tur dažas telpas remontētas pašu spēkiem, taču tās drīz vien atkal sapelējušas un sasmakušas.

Jautāts, vai paredzēta arī Kalnsētas pamatskolas fasādes siltināšana, Normunds Ozoliņš atbildēja noraidoši. Mikroklimatu būtiski uzlabos jaunā apkures sistēma. Nama ārsienu biezums atbilst energoefektīvas ēkas kritērijiem, tāpēc nav vajadzības fasādi siltināt, turklāt skolas izskats ir nozīmīgs elements Saldus ainavā.

No Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vietnieces Evas Jēkobsones uzzinājām, ka skolas vērienīgajai pārbūvei iztērēs nepilnu miljonu eiro (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). 457 968 eiro piešķīrusi Eiropas Savienība, bet pārējā ir pašvaldības nauda.

Tālākā nākotnē skolā būtu jāierīko jauna ventilācijas sistēma un jāizbūvē mansards.