Apmeklētājiem — neērti, jaunajiem speciālistiem — nepievilcīgi

Administratīvā tiesvedība Saldū apturējusi katastrofu pārvaldības centra projektu. Kādos apstākļos tikmēr jāstrādā dienestiem, kam jaunbūve paredzēta?

Ar vietējo ugunsdzēsēju glābēju un policistu darba vidi iepazinos klātienē, bet par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku sadzīves apstākļiem uzzināju telefoniski.

Vislabākie apstākļi ir NMPD — liecina Brigāžu atbalsta centra Kuldīga vadītājas Līgas Reveliņas sacītais: “Saldus punktā darbojas trīs brigādes, kopumā strādā 35 — 40 cilvēku. Saldus punkts nomā telpas Saldus medicīnas centra 1. stāvā. Tās ir izremontētas un arī citādi ļoti labas. Uz jauno katastrofu pārvaldības centru nupat pārcēlies NMPD punkts Aizputē un Kandavā. Ja neskaita modernas telpas, saldenieku lielākais ieguvums būs nojume visām trim dienesta automašīnām. Pašlaik tās stāv laukā.”

Apmeklētājiem jāpaliek aiz durvīm

Iedzīvotāji zina, ka vietējie ugunsdzēsēji glābēji un policisti gadiem strādā morāli un fiziski novecojušās ēkās, kuras pieder Iekšlietu ministrijai. Sarunā ar policistiem uzzināju, kāpēc moderns iecirknis ir vienlīdz vajadzīgs kā policistiem, tā visiem iedzīvotājiem. Savukārt depo ieraudzīju, ka ugunsdzēsēji glābēji var traumēties, ne vien glābjot cilvēkus un dzīvniekus, bet arī uzturoties savās dienesta telpās.

Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirknis Saldū atrodas pilsētas centrā — Jelgavas ielā 9. Tur tas bijis kopš 1962. gada, kad policijas vajadzībām pielāgoja poliklīnikai uzceltu namu. “Laika gaitā mainījušās prasības policijas darba telpām, un Saldus iecirknis pielāgots, kā vien iespējams. Vēsturiskās ēkās ir problemātiski izpildīt sabiedriskām ēkām izvirzītas prasības kaut vai par vides pieejamību,” VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieks Mārtiņš Brižs pievērš uzmanību neērtībām, ar kurām saskaras iedzīvotāji, nonākuši Saldus iecirknī. Viņa kolēģi papildina: nesen cilvēks ar kustību traucējumiem nevarēja nokļūt līdz policista kabinetam 1. stāvā, jo ceļā bija augsti sliekšņi un pakāpieni; viņš uz kabinetu bija jāaiznes. Labi, ka tobrīd tajā nebija neviena cita apmeklētāja, citādi visiem nebūtu vietas. Šauru telpu dēļ nav iespējams vairākiem cilvēkiem reizē uzrakstīt iesniegumu vai sagaidīt pieņemšanu, tāpēc rinda jāveido pagalmā  — pie iecirkņa ārdurvīm.

Iecirknī ievēroju, ka pirms kāda laika iesākti priekšdarbi pamatīgākam remontam. Tie neesot turpināti, tiklīdz izlemts par katastrofu pārvaldības centra uzbūvēšanu Saldū. “Būtu žēl, ja palaistu garām iespēju Saldus iecirknim tikt pie normāla lieluma, labi izgaismotām, vēdināmām darba telpām. Policistu uzdevums ir gādāt par kārtību, un mēs to izdarām ļoti labi. Diemžēl mūsu darba telpas rada iespaidu, ka policijā nav kārtības,” M. Brižs noplātīja rokas.

Saldus iecirknī sastapti policisti man apgalvoja, ka telpu tehniskais stāvoklis viņu darba kvalitāti neietekmējot, taču pieļauj, ka tam varētu būt saistība ar faktu, ka Saldus iecirknī izteikti reti piesakās jauni darbinieki. “Ēnu dienās un drošības dienās jūtam lielu interesi par mūsu profesiju, bet jaunu kolēģu trūkst. Skolēni, kas mācījušies mūsdienīgās klasēs, iespējams, negrib pie mums,” M. Brižs norādīja uz atlupušām tapetēm un apmetumu, izdeldētu grīdu, padomju laika interjeru un nolietotām mēbelēm. Katastrofu pārvaldības centrā apsolīti mūsdienu standartiem atbilstoša izmēra kabineti, ieroču un pierādījumu glabātuves, ģērbtuves, saldeniekiem dušā pirmo reizi būtu arī siltais ūdens.

M. Brižs kritizē aicinājumu centru uzbūvēt ārpus pilsētas. “Valsts policija ir iedzīvotājiem vajadzīga iestāde, cilvēku plūsma nav liela, taču nemitīga. Kādam pie mums jāierodas atzīmēties, citam jāatrisina sasāpējis jautājums. Ja iecirknis būs ārpus pilsētas centra, iestāde fiziski attālināsies no iedzīvotājiem,” norādīja M. Brižs.

Aizvēsture
apdauza pieri

Par sakārtotas darba vides nepieciešamību runāja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus daļas komandieris Jānis Vējš. Viņš aprēķinājis: lai tiktu izdienas pensijā, ugunsdzēsējam glābējam jānostrādā aptuveni 30 gadu, no tiem sešarpus gadu tiek pavadīti darba telpās 24/7 režīmā, tātad tur arī ēd, mazgājas un guļ. “Saldus daļā strādā 35 ugunsdzēsēji glābēji, esam aprīkoti ar modernu aprīkojumu, bet kabineti, ģērbtuves, garāžas un pārējās telpas ir aizvēsturiskas. Visas uzturam kārtīgas un tīras, bet tik un tā, maigi sakot, ir briesmīgas. Būtu vajadzīgs kapitālais remonts,” spriež komandieris.

Novecojis interjers, izdrupušas sienas un grīda ir pēdējais, par ko viņš sūdzas. Jānis Vējš vispirms pievērš uzmanību šauriem gaiteņiem, zemām durvju ailām, augstiem pakāpieniem un sliekšņiem. Tie bijuši kopš ēkas uzbūvēšanas, un ugunsdzēsējiem glābējiem, steidzoties uz izsaukuma vietu, vispirms jālūko neapdauzīt pieri vai neizmežģīt kāju pašu depo.

Arī apmeklētājiem jāskatās, kur spert kāju, taču tiem, kam ir kustību traucējumi, satikt inspektorus un komandieri ir pavisam sarežģīti, jo jātiek uz ēkas 2. stāvu. “Prātā palicis apmeklētājs ar ieģipsētu kāju. Viņš uz mūsu kabinetu netika, tādēļ pieņemšanu noorganizējām automašīnā. Tā tam nevajadzētu būt,” turpina J. Vējš.

Ja glābšanas darbos vajadzīga laiva, Saldus daļā nevar izpildīt prasību izbraukt 90 sekundēs, kopš saņemts trauksmes signāls. “Garāža ir par mazu, lai tajā būtu vieta gan automašīnai, gan laivai,” paskaidro komandieris.

Ugunsdzēsējs glābējs neesot profesija, bet misija, tāpēc viņi strādā, nekurnot par sadzīvi — gadiem neremontētām labierīcībām, nepietiekamu gultu skaitu, trenažieru zāli, kas funkcionē tādēļ, ka aprīkota ar privātām iekārtām, u. tml.