Pasaciņā lieli jubilejas prieki

Saldus pirmsskolas izglītības iestādē Pasaciņa februāris un marts mijas ar 45. dzimšanas dienas dāvanām un notikumiem.

Saldus Zeme pagājušajā nedēļā Pasaciņas saimi, 224 bērnus un 58 pieaugušos, apciemoja divreiz. Otrdienas rītā, lai aprunātos ar ilggadējām darbiniecēm, ceturtdienas rītā — lai noskatītos dzimšanas dienai veltītu talantu šovu. Toreiz iestādes vadītāja ILZĪTE BULAVA atklāja, ka svinības izskanēs šonedēļ — piektdien darbinieki ielūgti uz pārsteigumiem pilnu vakaru.

Pasaciņā talantu šovs ir ikgadējs notikums, un lielākās zvaigznes ir bērni no visām 12 grupiņām. Jubilejai veltītais koncerts sanāca sirsnīgs un neaizmirstams. Piepalīdzot skolotājām, viņu palīdzēm un iestādes speciālistiem, ķipari savos priekšnesumos demonstrēja patiku dziedāt, dejot, spēlēt hokeju, basketbolu un futbolu, muzicēt, skaitīt dzeju, u. tml. Māksliniekus dāsni apbalvoja ar skaļiem aplausiem un siltiem smaidiem, koncerta izskaņā katra grupiņa saņēma kūciņas un galda spēli. Torīt svētki izskanēja ar lielu ballīti.

Ilzīte Bulava pastāstīja, ka Saldus novadā lielākās pirmsskolas izglītība iestādes oficiālās atvēršanas datums ir 23. februārī, to atzīmē katru gadu, bet apaļās un pusapaļās gadadienās svinības ir lielākas. Skolotāja GUNITA PURAVICA sacīja, ka jubilejās jo sevišķi jūtas piederīga savai iestādei, novērtēta un sadzirdēta. Viņai Pasaciņā rit 37. darba gads, tikai nedaudz mazāk, 35, nostrādājušas kolēģes DAIGA LIZANDERE un SKAIDRĪTE GERENOVSKA, savukārt saimniecības pārzinei ANDRAI RADZIŅAI jau 40. darba gads. Par Pasaciņas ikdienu avīzei stāstīja arī jaunās paaudzes skolotāja LIĀNA ŽUKOVSKA.

Vispirms vadītāja īsumā ieskicēja iestādes virzienu izglītības piedāvājumu. Iestāde izceļas ar divām programmām — vispārējo un programmu bērniem ar valodas attīstības traucējumiem. Gandarījums arī par robotiku. To ieviesa pirms pāris gadiem, pateicoties vadītājas vietniecei mācību jomā Gitai Rozei. Izmantojot Eiropas Savienības pieredzes apmaiņas un izglītības programmu Erasmus+, Pasaciņas skolotāji ārzemēs iemācījušies ar programmējamu robotu palīdzību bērniem radīt interesi par cipariem un burtiem, iemācīt lasīt un rēķināt.

Ilzīte Bulava lepojas ar savu kolektīvu, tajā ir vislabākie darbinieki — zinoši, atsaucīgi, atbildīgi un sirsnīgi. Skolotāja S. Gerenovska saka: “Pasaciņa ir mana pirmā un vienīgā darba vieta. Prieks, ka te tik labi klājies un nav bijis jāstaigā pa pasauli.” “Un par garlaicību ar’ nesūdzamies,” jautri iestarpināja Andra Radziņa un atsauca atmiņā savas pirmās dienas Pasaciņā, “atnācu ar citos darbos gūtu rūdījumu. Strādāju par noliktavas pārzini laikā, kad naudas netrūka, bet neko nevarēja dabūt. Lai izpildītu savus darba uzdevumus, bija jāiemācās izveidot labas attiecības un komunicēt.”

Skaidrītei, Gunitai un Daigai Pasaciņa ir pirmā darbavieta. Visas smaida, ka iesākumā jutušās kā ūdenī iemesti kaķēni. Tieši tāpat jutās jauniņā Liāna, kad viņu pierunāja mēnesi aizstāt sporta skolotāju. Deviņus gadus vēlāk mēnesis joprojām nav beidzies un izskatās, ka tik drīz tas arī nenotiks. Liāna atcerējās: “Sākumā man bija kultūršoks... Liepājā pabeidzu filologus, bet strādāt aizgāju uz veikalu. Pēc vairākiem gadiem iestājos augstskolā, lai iegūtu pirmsskolas pedagoga kvalifikāciju, taču tad, kad bija jātiek galā ar 20 bērniem, acis — lielas! Varēju savaldīt dzērāju veikalā, bet, ko iesākt ar mazajiem?! Mani iemeta ūdenī un lika peldēt. No otras puses, ātri ieguvu apziņu, ka tieku galā.”

Liāna un ilggadējās skolotājas ar pateicību atceras izaicinājumu pilno sākumu, jo to izturēt palīdzēja kolēģu iedrošinājums un dalīšanās pieredzē. Atbalstoša vide ielika stipru pamatu profesionālajam ceļam. Vadītāja apstiprina: “Svarīgi, lai darbinieki justos labi, mūsu spēks ir vienotībā. Katrs darbinieks ir būtiska daļa vienotā mehānismā, kas darbojas bērnu labā”. Ilzīte Bulava ik rītu izstaigā visas grupiņas, sasveicinās ar skolotājiem, viņu palīdzēm, aprunājas ar speciālistiem un tehniskajiem darbiniekiem. Izrādās, ka šī rīta rutīna bērnudārzā strādājošajiem ir ļoti iemīļota un gaidīta. “Rodas pārliecība, ka esi pamanīts un par tevi ļoti domā,” Daiga Lizandere precizē, kāpēc gaida vadītājas ienākšanu viņas grupiņā.

Savukārt Gunitai Puravicai patīk Pasaciņas ģimeniskā gaisotne. Bērni un pieaugušie cits citu atceras dzimšanas un vārda dienās, dzīvo līdzi priekiem un kreņķiem.

“Lai gan iestāde ir liela, mani iepriecina, ka savstarpējās attiecības saglabājušās tuvas un cilvēcīgas. Šeit jūtos kā daļa no saliedētas kopienas. Ļoti novērtēju arī to, ka darbs nekad nekļūst vienmuļš, katra diena ir pārsteigumiem bagāta.

Savā darba mūžā esmu pavadījusi aptuveni 15 izlaiduma grupu, tas nozīmē, ka skolas gaitām esmu sagatavojusi pāris simtu bērnu — liels gandarījums un atbildība vienlaikus. Gadu gaitā mainījušies gan bērni, gan viņu vecāki, mainījusies arī vide un prasības. Mēs esam auguši līdzi laikam, mācoties pielāgoties un pilnveidoties,” par profesiju izteicās Gunita.

“Manuprāt, nemainās bērnu vajadzības,” Skaidrīte piebilda, “tās vien citādāk izpaužas. Visos laikos svarīga bijusi drošības izjūta un pārliecība, ka viņus pieņem un uzklausa. Esmu pateicīga, ka man izdodas radīt šādu vidi.” Par pieķeršanos bērniem daudz runāja arī pārējās skolotājas — ja vakarā mazais nesteidzas mājup, tas visām ir apliecinājums labi paveiktam darbam. Skaidrīte piebilda: “Ir gandarījums vērot, par kādiem jauniešiem izaug mūsu bērni. Ar interesi sekoju viņu skolas gaitām, priecājos par panākumiem olimpiādēs un konkursos. Īpaši sirsnīgi ir satikt viņus uz ielas — kāds paiet garām kautrīgi, it kā nepazīdams, bet cits droši pienāk, apskauj un pasaka kādu mīļu vārdu.

Kad biju jaunāka, katrs izlaidums man bija ļoti emocionāls — asaras bira, sakot pēdējos ceļavārdus. Tagad šķirties ir vieglāk, jo esmu sapratusi: arī aiz bērnudārza vārtiem viņiem ir sapņi, izaicinājumi un nozīmīgi notikumi.”

Lai atgūtu darbā dāsni izlietoto enerģiju, Andra Radziņa aizraujas ar īstām un pašas darinātām puķēm, gadiem dekorējusi skatuves Saldus novada dienās, Saldus Šlāgermaratonā un citos lielos pasākumos. Gunita Puravica lasa vieglas grāmatas, ada un fano par veterānu basketbolu. Viņas draugs spēlē trijās komandās, un turnīri saldenieci izvadājuši krustām šķērsām pa visu Latviju. Fanošana arī Daigas Lizanderes emocijas griež putenī, jo viņa ir motokrosista mamma. Daigai patīk virtuvē eksperimentēt un lutināt mīļos ar īpašiem gardumiem. Viņu tāpat kā Skaidrīti Gerenovsku nomierina garas pastaigas. Kolēģes mēdz kopīgi apmeklēt teātra izrādes un koncertus, brauc saimniecības pārzines noorganizētās ekskursijās. “Oi, Andrai ir ķēriens uz tām!” kolēģes slavē viņas prasmi atrast tūrisma maršrutos neatzīmētas pērles.

Sarunas izskaņā vadītāja uzsvēra: 45 gadi ir neapstrīdams pierādījums tam, ka iestādes spēks slēpjas cilvēkos. “Es patiesi lepojos ar savu kolektīvu. Pateicoties viņu darbam, iestāde ir kļuvusi par vietu, kur bērni jūtas gaidīti, saprasti un iedrošināti izzināt pasauli,” tā I. Bulava.