Tikšanās uzsvars — seniori un sociālais atbalsts

Pagājušajā nedēļā reģionālajā vizītē Saldus novadā ieradās labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.

Viņa darba kārtībā bija vairāki pieturpunkti, tostarp tikšanās ar Saldus novada domes un pašvaldības vadību. Tur pārrunāja par valsts kompensējamām virsstundām sociālajiem darbiniekiem, atbalstu apkures izmaksu segšanai vistrūcīgākajiem, kā arī citus jautājumus.

Ministrs apmeklēja arī dažādus infrastruktūras objektus. Pēc vizītes viņš dalījās iespaidos: “Biju Zirņos nesen izbūvētajā sociālajā mājā. Man bija iespēja aprunāties ar ēkas iemītniekiem. Visspilgtāk atmiņā palika saruna ar kādu sirmgalvi, kurš atzina, ka nekad tik šikā viesnīcā neesot dzīvojis. Vietu novērtēja arī cilvēks, kurš iepriekš dzīvoja vagoniņā. Prieks par Saldus novada pašvaldības paveikto — izremontētām un siltām 32 istabiņām, kuras sociāli apdraudētākajai sabiedrības daļai pieejamas par saprātīgu cenu. Uzzināju, ka janvārī komunālās izmaksas kopā ar īri neesot pārsniegušas simts eiro.”

Brocēnos R. Uzulnieks apskatīja ledus halli un iepazinās ar vietējo hokeja vēsturi. Viņš atzinīgi novērtēja pašvaldības lēmumu iegādāties sporta kompleksu, jo tā iespējams piesaistīt finansējumu infrastruktūras atjaunošanai. “Izrādās, ka arī blakus esošajā stadionā segums labu laiku neesot mainīts. Reģionos jāsaglabā iespēja jauniešiem daudzveidīgi pavadīt brīvo laiku un attīstīt talantus. Manuprāt, 1,6 miljoni eiro, ko pašvaldība par to samaksāja, ir adekvāti, lai noturētu iedzīvotājus no aizplūšanas uz Rīgu,” uzskata R. Uzulnieks.

Stundu sava laika ministrs veltīja, tiekoties ar senioriem Saldus pensionāru biedrībā. Sarunu ar sirmgalvjiem viņš iesāka, iepazīstinot ar sevi: “6. martā apritēs gads, kopš esmu labklājības ministrs, taču sociālajā jomā man ir 11 gadu pieredze. Problēmas un vajadzības labklājības jomā valstī man zināmas, tāpat arī risinājumi, taču ne vienmēr iecerētajam izdodas iegūt pietiekami daudz balsis koalīcijā.”

Tiekoties ar Saldus senioriem, R. Uzulnieks uzskaitīja pērn paveikto, īpaši izceļot tūkstoš eiro neapliekamo minimumu pensijām un pensiju indeksāciju, kas attiecas uz gandrīz visiem sirmgalvjiem. Viņš vīlies, ka neizdevās ieviest bāzes pensijas tiem, kuri vecāki par 85 gadiem.

Aktualitātes

Publiskā telpā izskanējušas runas par iespēju izņemt otrā pensijas līmenī sakrāto naudu. Ministrs norāda: “Peronīgi neuzskatu to par labu domu. Populistiski skaisti skan: “Izņemšu savu naudu un tērēšu kā gribu!” Igaunijā 2021. gadā izlēma otro pensiju līmeni izmaksāt. Kas notika? Viņi to atzina par pēdējo desmit gadu lielāko kļūdu. 20 % iedzīvotāju kopā izņēma miljardu eiro, inflācija patēriņa precēm valstī uzskrēja debesīs. Cilvēki līdzekļus nesteidzās ieguldīt, nopirka sadzīvē nepieciešamas lietas. Latvijas Satversmes tiesa ir pateikusi, ka 1. un 2. pensiju līmenis ir neatdalāms.”

Ministrs uzskata, uzmanības vērts ir projekts par senioru skolu jeb trešās paaudzes universitāti. Viņš solīja, ka Labklājības ministrija atbalstīs senioru skolu pilotprojektu, lai mudinātu apgūt jaunas prasmes un iemaņas, reizē veicinot senioru socializēšanos un aktīvu dzīvesveidu. Ar šo ideju cer mazināt sabiedrības novecošanās negatīvās sekas, sekmēt veselīga dzīvesveida paradumus, iesaisti sociālajā dzīvē, kā arī daļēju iekļaušanos darba tirgū. “Pirms pusotra gada Vidusdaugavas NVO centrs piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda projektā un sāka dibināt senioru skolas, šobrīd valstī izveidotas 16. Braucot pa dažādām Latvijas vietām, esmu pamanījis, ka seniori ir aktīvi, grib darboties un uzzināt ko jaunu. Senioru biedrības pavasarī varēs pieteikties projektu konkursā, kur katra biedrība varēs pretendēt uz 40 000 eiro, kas jāiztērē divos gados,” informēja ministrs.

Grib zināt

Kāda seniore interesējās, kādēļ skolēnu autobusus nedrīkst izmantot seniori? Tā kā pensionāriem daudz brīva laika, viņi labprāt brauktu apskatīt Latviju. Ministrs norādīja, ka jebkurš izbrauciens ir izdevumi. Ja atrod finansējumu, autobusus droši vien varētu izmantot. Par velti gan to ne pašvaldība, ne privātpersona nedos.

Cita sieviete interesējās, kādēļ pensijas indeksācija tagad ir aprīlī. Iepriekš bija oktobrī. Ministrs skaidro, ka pensionāriem, kuri strādā, katru gadu VSAA bija jāiesniedz dokumenti, lai pārrēķinātu pensiju. No šī gada 1. aprīļa būs jāaiziet vienu reizi, pēc tam pensiju pārrēķinās automātiski. Pensijas indeksēs kā līdz šim — oktobrī. R. Uzulnieks solīja, ka pensionēšanās vecumu paaugstināt nav plānots. Tā kā trūkst darbaroku, pensionāriem par labu pieņemts lēmums par 500 eiro neapliekamo minimumu algai un tikpat — pensijai.

Saldus pensionāru biedrībā arī diskutēja par izdienas pensijām — kurai profesijai tās nepieciešamas, bet kurās darbs nav morāli un fiziski tik smags.

Kāda seniore interesējās, kādēļ komercautobusos neņem cilvēkus ar invaliditāti. R. Uzulnieks atbildēja, ka cilvēciski tam tā nevajadzētu būt, taču pienākums izsniegt biļeti un sagādāt vietu starppilsētu autobusā kādam, kurš uzrāda invalīda apliecību, ir tikai valsts iepirkumā uzvarējušiem pasažieru pārvadātājiem, piemēram, AS Liepājas autobusu parkam.

Viņa vēlējās arī noskaidrot, kas notiek, kad bērns ar invaliditāti sasniedz pilngadību. Vai tad līdzšinējā aizbildne (māte) zaudē šo statusu un bērnam pašam jāspēj par visu parūpēties. Ministrs atbildēja, ka uz pilnvaras pamata kāds no vecākiem var būt pilngadīga bērna invalīda asistents. Šādu pilnvaru izsniedz sociālajā dienestā.

Cita seniore vēlējās noskaidrot R. Uzulnieka viedokli par latviešiem, kuri strādā ārzemēs, tur maksā nodokļus, bet uz Latviju brauc saņemt medicīniskos pakalpojumus, šādā veidā pagarinot jau tā milzīgās rindas pie ārstiem. Ministrs atzina, ka viņam šķiet, ka valsts apmaksātiem pakalpojumiem būtu jābūt pieejamiem tiem, kas šeit strādā. Arī valdībā domas par šo jautājumu dalās.