No Dubaijas evakuē arī mazo Kirilu

Naktī uz sestdienu, 7. martu, ar Latvijas valdības pirmo evakuācijas reisu no Dubaijas izkļuva arī saldenieces Noras Biliņecas ģimene.

Nora, viņas vīrs Romāns un četrus gadus vecais Kirils ikdienā dzīvo Norvēģijā. Šoreiz ģimenes atpūta beigusies pavisam neplānoti. Ar Latvijas valdības reisu tā nokļuva Oslo, pēc tam Rīgā. Šīs dienas trijotne pavada pie savējiem Saldū.

Ar Romāna atļauju publicēju viņa pieredzi, kas lasāma Facebook lapā. Nedaudz saīsināta versija: “Dubaija. Atbraucot saproti — pasaule patiesībā ir daudz lielāka, nekā dažreiz domājam. Šī pilsēta man deva milzīgu iedvesmu nebaidīties riskēt un sapņot.

Milzīgi debesskrāpji, plaši autoceļi, luksusa automašīnas, viss sakopts, tīrs un pārdomāts līdz vissīkākajai detaļai. Par cilvēkiem patiešām rūpējas. Drošība ir pirmajā vietā, visur jūtama cieņa, kādu reti kur var piedzīvot. Pirmās dienas izbaudām uz visiem 100 %. Noīrējam manu sapņu sporta auto, sauļojamies pludmalē, baudām mieru, spēlējamies ar mazo.

Pēkšņi telefons novibrē — pienāk ziņa, ka mūsu reiss pārcelts par piecām dienām Tuvo Austrumu saasinājumu dēļ. Sākumā domājām, ka vienkārši pagarināsim atvaļinājumu un izbaudīsim vēl dažas dienas saulē. Pēkšņi debesīs atskan skaļi sprādzieni — bam… bam… bam... Gaisā raķetes. Cilvēki skatās debesīs nesaprašanā, citi panikā skrien prom. Saka, ka pludmalē nav droši. Tajā brīdī paskatos uz dēlu un sievu. Vienīgā doma: man viņi jānogādā drošībā. Man sākas panika. Savācam mantas un dodamies uz viesnīcu. No balkona dzirdam sprādzienus un redzam dūmus.

Telefonos visu nakti pienāca brīdinājumi uzturēties telpās bez logiem. Nakts ir gara. No rīta jūtos ļoti slikti, jo baidījos no katras skaņas un domāju tikai par savu dēlu. Gribējās, lai viņš vienkārši pamostos mājās un dotos uz dārziņu kā parastā dienā.

Tādā brīdī saproti, cik ļoti svarīga ir ģimene un cik trausls var būt miers. Milzīgu spēku man deva sieva — nomierināja, palīdzēja savākties un ticēt, ka viss būs labi. Jutos vājš un bezspēcīgs, jo gaisa telpa bija slēgta un nevarēju aizvest savu ģimeni.

Mēs redzam, kas patiesībā ir Emirāti. Valdība nepamet cilvēkus vienus. Sūta mierinošus paziņojumus, ka situācija tiek kontrolēta un esam drošībā. Ar laiku saprotam, ka tā tiešām ir. Viesnīcām dots rīkojums bez maksas pagarināt uzturēšanos visiem, kas iesprūduši valstī, un rēķinus nosūtīt valdībai. Cilvēki, kuri iestrēga lidostā pārlidojot, nogādāti viesnīcās — neviens netiek pamests likteņa varā. Viss noorganizēts neticami ātri.

No sirds paldies visiem, kas rakstīja, zvanīja un uztraucās par mums. Tas bija ļoti svarīgi. Lai visiem mierīgas debesis virs galvas!”

Jāaizved pusotrs miljons eiropiešu

Kamēr Noras ģimene gaidīja Air Baltic lidmašīnu, Rīgā, Ārlietu ministrijā (ĀM), žurnālisti, iekaitot mani, izjautāja ārlietu ministri Baibu Braži un augstākā līmeņa ierēdņus par ārpolitikas aktualitātēm. Ikgadējās apaļā galda sarunās viskarstākā tēma bija karš Tuvajos Austrumos. Tā kā notikumi mainās pa stundām, bet laikraksta ražošana iepaliek laika līnijai, šajā publikācijā iekļauti komentāri un skaidrojumi, kas bija aktuāli līdz vakardienas rītam.

ĀM Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa iezīmēja galvenos evakuācijas ceļus, raksturoja lielākās problēmas un atgādināja drošas ceļošanas pamatprincipus, jo diezgan daudzi Latvijas iedzīvotāji iegādājušies ceļojumu uz Ēģipti, kur nodomājuši pavadīt vai nu skolēnu brīvdienas, vai Lieldienas.

Ministrijas ieskatos karš Tuvajos Austrumos izraisījis otru lielāko aviokrīzi Eiropas Savienībā (ES) — trauksme gaisa telpā izraisījusi sastrēgumu, kurš pusceļā apstādinājis pusotru miljonu eiropiešu. Tēlaini izsakoties, aviomaģistrāle sašaurinājusies no trim joslām līdz vienai.

Kopš kara pirmās dienas 28. februārī uz Konsulāro departamentu rakstījuši un zvanījuši simtiem cilvēku, kuri iestrēguši Tuvajos Austrumos, un viņu tuvinieki Latvijā. “Vislielākās problēmas ir Apvienotajos Arābu Emirātos. Tiem ir nozīmīga loma starptautisko lidojumu savienošanā, tāpēc sastrēgumā nonākuši arī pasažieri no Āzijas. Piemēram, no Šrilankas nevar aizlidot aptuveni 15 000 Eiropas Savienības pilsoņu. Aviācijas nozarei nopietnus pārbaudījumus rada arī lidmašīnu novirzīšana no bīstamās gaisa telpas,” situāciju ieskicēja A. Saliņa.

Emirātos ir aptuveni 2000 Latvijas pilsoņu — atpūtnieku, strādājošo un to, kas ieprecējušies. Kara dēļ izbraukt vēlas 812, starp viņiem ir bērni, grūtnieces un slimnieki. Ministrijā rēķinās, ka daļa negaidīs evakuācijas reisus un mājupceļu organizēs uz savu galvu. Reģiona citās valstīs mūsu iedzīvotāju ir mazāk: Izraēlā 26, Omānā 25, Katarā 42, Kuveitā 8, Saūda Arābijā 16, Bahreinā 6, Jordānijā 9. Uz tām evakuācijas reisus Latvija neorganizēs, jo mūsu valsts kooperēsies ar citām Eiropas Savienības dalībniecēm. Piemēram, nesen brīvas vietas izziņoja rumāņu evakuācijas reisā.

Evakuācijā stratēģiski nozīmīga kļuvusi Omānas galvaspilsēta Muskata, taču pūlim tā ir par mazu. “Mums ir ziņas, ka viesnīcas pārpildītas un cilvēkiem nākas palikt uz ielas. Lidosta tik lielai ļaužu masai nav piemērota, robežkontroles punkti ir pārslogoti. Tā ka izceļošana pa sauszemi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur ir vislielākais sastrēgums, uz Omānu nepavisam nav vienkārša,” A. Saliņa dalījās informācijā.

ĀM Konsulārā departamenta palīdzība tikusi arī noraidīta. Ir pilsoņi, kuri atteicās no evakuēšanās, jo nebija apmierināti ar pārsēšanās vietu, galamērķi citā ES valstī, izlidošanas laiku. “Saziņā ar iestrēgušajiem tautiešiem ieguldām diezgan lielu darbu,” atzina Agnese Saliņa.

Svārstās par atpūtu Ēģiptē

Latvijā daudziem jāizlemj, ko tagad iesākt ar savām aviobiļetēm un kūrortiem Ēģiptē. Ārlietu ministrijas mājaslapā nav norāžu, ka valsts nebūtu droša, no otras puses — karš ir neparedzams, un situācija var mainīties momentā.

Konsulārā departamenta speciālisti paskaidroja, ka Latvijā neviens nav tiesīgs pasludināt Ēģipti par bīstamu, pirms to izdarījusi pati Ēģipte. Tai tūrisms ir galvenais iztikas avots, tādēļ dara visu, lai atpūtnieki ierastos arī šajās dienās. “Katra ceļotāja paša atbildība izlemt, vai lidot uz Ēģipti,” ministrijas nostāju atkārtoja Agnese Saliņa. “Ceļojuma brīdinājumus veidojam, lielā mērā vadoties no tā, ko saka pati rezidences valsts. Ja tā apgalvo, ka situācija laba un kontrolēta, drošības līmenis nav mainījies, mums nav pamata mainīt ceļojuma brīdinājumus. Ja kāds izlemj lidot, viņam būtu jāizdara visi drošas ceļošanas priekšdarbi.” Šī aviokrīze pierādīja, ka ir vērts iegādāties ceļojumu apdrošināšanu un reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Nemiers izplatās

Ārlietu ministre Baiba Braže savā uzrunā uzsvēra kara ietekmi uz ES drošību kopumā. Eiropas Savienības ieskatos Irānas režīms to apdraud, jo veido savu kodolprogrammu. Pēdējos astoņos mēnešos Irāna nav ielaidusi nevienu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoru, tādējādi nevar apliecināt, ka kodolprogramma tiktu vērsta uz mieru. Draudu otrs aspekts saistīts ar teroristu grupām — Irāna tieši un slēpti finansējusi Hamās Palestīnā, Jemenas hutiešus, Hezbollah Libānā, militāras grupas Irākā u.c. Trauksmi raisa Irānas 57 000 tālas darbības rādiusa militārie droni Shahed, kas nodoti Krievijai.

Ārlietu ministre ir bažīga, jo konflikta ģeogrāfija paplašinās, — Irānas šāviņi aizlidojuši līdz Azerbaidžānai Kaukāzā un Turcijai. Lielākais satraukums ir par to, ka konflikts ātri nebeigsies un Rietumiem būs jāvelta gana lieli politiskie un finansiālie resursi. Krievijai tas būtu ļoti pa prātam.