Valsts apmaksātiem pakalpojumiem piemaksā paši

SIA Saldus medicīnas centrs no 16. marta apstiprinājis jaunu cenrādi, kurā lielai daļai maksas pakalpojumu paaugstināta cena — citam vairāk, citam mazāk. Kāpēc tas bijis nepieciešams, kā arī par citiem ar veselības aprūpi Saldū saistītiem jautājumiem SZ izvaicāja SIA Saldus medicīnas centrs valdes priekšsēdētāju KRISTAPU KOKINU.

Pagājuši pieci mēneši, kopš vadāt šo iestādi, — kādi ir jūsu iespaidi par tās darba organizāciju un finansiālo stāvokli?

“Šis laiks pagājis ātri. Esmu iejuties, spējis sastrādāties ar kolektīvu un sācis pildīt uzstādījumu, ar ko šeit nācu, — paplašināt speciālistu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Saldus medicīnas centrā. Kopš novembra pie mums pacientu pieņemšanu uzsākuši septiņi jauni speciālisti — ceru, ka klienti to pamanījuši un novērtējuši. Bet, protams, šajā ziņā vēl ir daudz darāmā un arī iestrādņu.

Organizatoriski esmu izmantojis priekšrocības, ko sniedz skats no malas, un šur tur ierosinājis izmaiņas, kas neprasa papildu resursus. Piemēram, reģistratūrā darbinieces strādā ļoti intensīvi, tomēr klienti nereti pārmet, ka nevar sazvanīt un pieteikt pakalpojumus. Nedaudz pamainījām pienākumus, un statistiski ievērojami samazinājies neatbildēto zvanu īpatsvars, tā ka klientiem vajadzētu just — ar mums sazināties kļuvis vieglāk. Līdzīgi tiek izvērtēti arī citi procesi.”

Nesen publiskotajā Saldus medicīnas centra gada pārskatā redzami satraucoši skaitļi — uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 100 tūkstošu eiro zaudējumiem.

“Labotajos iepriekšējo gadu pārskatos arī parādās zaudējumi, taču mazāki. Skaidrs, ka uzņēmums nevar tā turpināt ilgstoši. Viens no lēmumiem situācijas labošanai bija maksas pakalpojumu cenu pārskatīšana — tas bija nepatīkami mums un sāpīgi klientiem. Taču bija jāskatās patiesībai acīs — daudzus pakalpojumus esam sniegusi ne tikai par pašizmaksu, bet pat piemaksājuši par tiem no saviem līdzekļiem.”

Kas ir jūsu pašu līdzekļi, neskaitot Nacionālā veselības dienesta piešķirto finansējumu noteiktam apjomam pakalpojumu, ko jūs varat sniegt un tādējādi pelnīt?

“Vēl ir par maksas pakalpojumu sniegšanu nopelnītais un par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu — telpu iznomāšanu. Pēdējā sastāda gadā aptuveni nemainīgu summu, tā ka finanšu situācijas uzlabošanas galvenais instruments ir pakalpojumu daudzveidošana — gan maksas, gan valsts apmaksāto. Kvotu piešķiršanas sistēma ir diezgan sarežģīta — NVD tās piešķir, vadoties pēc iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem un aizpērnā gada pēdējiem trijiem. Piemēram, šīgada kvotas tika aprēķinātas pēc 2024. gada oktobra — decembra un 2025. gada janvāra — septembra izstrādes. Tāpēc mums nav kvotu infektologam, kas sācis pieņemt šogad, bet ir endokrinologam, kura mums kopš janvāra nav un ko es ļoti cenšos atrast.”

SMC gada pārskatā pieminēta ievērojama Nacionālajam veselības dienestam atmaksājama summa, gandrīz 110 tūkstoši eiro, kas izskaidrota šādi: “2024. gadā SMC nespēja pilnībā nodrošināt Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu jeb traumpunktu ar diennakts ārstu dežūrām un piešķirto finansējumu izlietoja medicīnas māsu un māsas palīga atalgojumam. NVD uzskatīja šo līdzekļu izlietojumu par neatbilstošu paredzētajam mērķim un veica pārrēķinu.” Vai zaudējumi saistīti ar to?

“Nē, šo naudu mēs sāksim atmaksāt no maija. Iepriekšējā valdes priekšsēdētāja ļoti cīnījās pret šo lēmumu — jo reāli darbs tika izdarīts —, taču bez panākumiem. Es nolēmu parakstīt NVD lēmumu un uzņemties pārrēķina atmaksu, jo formāli nauda netika apgūta atbilstoši nosacījumiem. Tas mums būs vēl papildu finanšu slogs.”

Vēl pārskatā lasāms, ka pērn NVD Saldus medicīnas centram bija samazinājis finansējumu par piekto daļu jeb 20 %. Kā ir šogad?

“Samazinājums bijis gadu no gada, un klienti to jutuši tā, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem veidojas aizvien garākas rindas. Šogad finansējums palicis aptuveni 2025. gada līmenī, taču vēl nav zināms, kā ģeopolitiskie un citi procesi ietekmēs dārdzību un cik lieli zaudējumi mums, iespējams, radīsies, izstrādājot šīs kvotas.

Vienlaikus, samazinoties valsts pasūtījuma apjomam, mēs neesam atlaiduši darbiniekus vai likvidējuši kādas struktūrvienības. Tā vietā cenšamies paplašināt maksas pakalpojumus, lai saglabātu kolektīvu un nodrošinātu iedzīvotājiem iespējami pilnvērtīgu veselības aprūpi tuvāk mājām.

Ko vēl var piebilst? Situācijā, kad valsts apmaksāti pakalpojumi ir grūti pieejami (tā ir visā Latvijā), liela nozīme ir veselības apdrošināšanai. Darba devēji, kas apdrošina darbiniekus, noteikti ir ieguvēji ne tikai morāli, bet arī matemātiski, ja darbiniekiem nav ilgstoši jābūt uz slimības lapas, gaidot izmeklējumus un diagnozi vai ārstējot ielaistu slimību.”

Vai klienti apzinīgi ierodas uz konsultācijām, kam pieteikušies?

“Ir dažādas situācijas, bet mēs sekojam līdzi un cenšamies panākt, lai ārsti, kas atbraukuši uz pieņemšanu, nesēdētu tukšā kabinetā. Reģistratūra sūta atgādinājumus, līdz pat pēdējam brīdim cenšas atrast citu rindā gaidītāju, ja kāds klients atsaka apmeklējumu. Diemžēl ir tādi, kas neierodas bez brīdinājuma, turklāt dara to atkārtoti. Medicīnas nozarē nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu, taču ar juristu konsultēšos par iespējām iekšējos noteikumos paredzēt iepriekšēju samaksu pacientiem, kas atkārtoti bez brīdinājuma neierodas pie ārsta, pie kura pierakstījušies.

Šāda rīcība, pirmkārt, ir nekrietna pret citiem pacientiem, kuri gaida savu pakalpojumu, otrkārt, pret ārstu, viņa laiku un atalgojumu, treškārt, pret mums un mūsu resursu plānošanu.”

Vai jums ir kāda cerīga ziņa tiem SMC klientiem, kuri izjūt ķirurga pakalpojumu trūkumu?

“Esmu pateicīgs dakterim Ļuļēnam, ka viņš piekritis pie mums strādāt divas reizes nedēļā, taču zinu arī, cik milzīgas rindas pie kabineta durvīm ir tad, kad viņš pieņem. Mans mērķis ir nodrošināt ķirurga vai traumatologa pieejamību katru darba dienu; ir sarunas ar konkrētiem ārstiem, bet negribu neko solīt, kamēr nebūs noslēgti līgumi.

Esmu dzirdējis arī neapmierinātību par to, ka ārpus ķirurga darba laika nav iespējams pārsiet brūces. Patlaban ārpus ķirurga darba laika brūces pārsien ārsta palīgs steidzamās medicīniskās palīdzības punktā jeb traumpunktā par cenrādī noteikto maksu traumpunkta darba laikā.”

Aprūpes nodaļai 2025. gadā valsts piešķirtais finansējums bija par aptuveni 50 tūkstošiem eiro mazāks nekā 2024. gadā, lai gan gultasvietu skaits nav mainījies. Kāpēc tā?

“Lielākā problēma ir normatīvos. Līdz 2025. gadam SMC stacionārā ārstēja divu veidu pacientus: hronisku slimību slimniekus un aprūpes pacientus. Izcenojumi pirmajai pacientu grupai ir par aptuveni 300 eiro lielāki par ārstniecības kursu. NVD nolēma, ka mūsu stacionārs neatbilst hronisku pacientu ārstēšanai, un pērn noņēma tam finansējumu. Bet reāli pie mums pacientus ar hronisku slimību saasinājumiem nosūta gan ģimenes ārsti, gan augstāka līmeņa slimnīcas, un mēs viņus ārstējam par aprūpes cenu. Jo kā gan mēs varētu ietaupīt — nedot slimniekam skābekli vai medikamentus, nemainīt autiņbiksītes?… Tā nenotiek! Esmu apkopojis datus un vērsīšos NVD pēc skaidrojuma, jo mēs nevaram ilgstoši no saviem resursiem uzturēt aprūpes nodaļu un subsidēt valsti.”

Vai jums ir sabiedrotie — citas slimnīcas? Jo radies iespaids, ka slimnīcu vadītāji valsts finansējumu stīvē katrs uz savu pusi kā šauru segu — ja vienam tiek vairāk, cits paliek pliks…

“Tā arī ir! Lai gan daudzējādā ziņā slimnīcas cīnās par vienu un to pašu — valsts finansējuma palielināšanu. Taču, sēžot un gaidot, mēs pie laba gala nenonāksim, un ne tikai mūsu, bet daudzu slimnīcu nākotne atkarīga no vadītāju spējas argumentēt, uzstājības un neatlaidības.”

Kādas ir jūsu ieceres šim gadam?

“Redzu, ka SMC vēl ir telpas, ko var savest kārtībā un izīrēt; ar dažiem jauniem nomniekiem jau uzsāktas sarunas, tajā skaitā gaidām jaunu masieri un rudenī — jaunu ģimenes ārsta praksi. Ar kādu nomnieku esam uzsākuši sadarbības projektu, par tā rezultātiem noteikti informēsim.

Mums ir ļoti laba rehabilitācijas nodaļa, kura, es uzskatu, jāstiprina un jāpopularizē, jo klienti jau tagad brauc no visas Kurzemes. Piedalīsimies izstādē Ražots Saldus novadā un reklamēsim rehabilitācijas pakalpojumus, tajā skaitā iepazīstināsim ar jaunu modernu Summus lāzerterapijas iekārtu sāpju, traumu, slikti dzīstošu brūču, iekaisumu ārstēšanai. Pēc tam mēnesi iekārtu izmantosim rehabilitācijas nodaļā un, vadoties pēc klientu intereses, lemsim par tās iegādi.”