Pilsētā mājo eksotiski kustoņi

Saldenieku CERU ĢIMENE Kuldīgas ielas privātmājas pagalmā pēdējos piecos gados izveidojuši neparastu kolekciju — viņi tur eksotiskus putnus un dzīvniekus.

Saimniece Antra Cera visu mūžu tiekusies rūpēties par dzīvniekiem. Sešpadsmit gadu vecumā vasarās sāka strādāt Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Pēc Džeralda Darela grāmatu izlasīšanas bija iedvesmojusies, gribēja dzīvot tāpat kā viņš. A. Cerai zoodārzā uzticēja kopt fazānus, pāvus un zosis.

A. Cera rāda jaunākos sētas iemītniekus — papagaiļu cālēnus. Mūku papagaiļi, kurus uzskata par runātīgākajiem, jau paaugušies, taču pusotru mēnesi vecais Saules aratingas papagailēns ir zīdainis — barojams reizi trīs stundās ar špricīti. Saimniece eksotiskos putnus adoptē agrā vecumā, lai pierod pie cilvēka un ir drošāki un komunikablāki.

Citā aplokā dzīvo neparasts pārītis — Kostarikas vāveres. Tās pērn atveda no Vācijas. Šīs vāveres bez grūtībām pārkož cieta rieksta čaumalu manā acu priekšā. Saimniece stāsta, ka šo grauzēju zobi tik stipri, ka reiz sagrauza pat alumīnija bļodiņu.

Kostarikas vāverēm blakus dzīvo fretka Fredis, kurš atbraucis no Čehijas. Zvēriņš ir šampanieša krāsā — ziemā gaišāks, bet vasarā tumšāks. Fredis ir ļoti ziņkārīgs un sabiedrisks.

Citas vācietes — Birmas vāveres — pie Ceru ģimenes jau dzīvo divus gadus. Ziemā tām piedzima mazuļi, kuri šobrīd dzīvo Atomi mini zoo Liepājas pusē. Birmas vāveres ir viscaur sarkanbrūnas, izskats neatgādina mums ierastas sugas pārstāves. Tas, izrādās, tādēļ, ka ir pasuga no mainīgās vāveres, kuru dabiskā vide ir dienvidu zemēs. Citā būrī mitinās Sibīrijas burunduku pārītis un Ķīnas zemes vāveres.

Visi siltumu mīlošie eksotiskie dzīvnieki un putni āra aplokos dzīvo tikai vasarā. Ziemu pārlaiž pielāgotā saimniecības ēkā.

Papagaiļu sugu daudzveidība ir arī siltumnīcas izmēra būrī, tur pie rokām pieradināti rozā kakadū un lielais Aleksandrijas papagailis, kuri atvesti no Polijas. Abi vēl skaitās mazuļi. Lai gan lido tik dūšīgi kā ērgļi, paši ēst vēl neprot. Kopā ar šiem putniem dzīvo arī ūbeles, austrālietis bronzas spārnu balodis un dažādu vistu šķirņu cālēni.

Poga ir nākamā, ar kuru iepazīstos. Viņa ir alpaku pusaudze. Pirmajā dzīves gadā šos dzīvniekus pieņemts necirpt, taču, ja būs karsta vasara, kažoku tomēr vajadzēs apgriezt. Poga ir nebēdniece, kurai patīk dauzīties kopā ar suņiem. Tā nesmādē arī nesen iestādīta ķirša lapas un ābeļu jaunos dzinumus.

Pavisam nesen Jānis Cers izveidoja āra putnu dārzu. Lielajā būrī dzīvo dažādas kanārijputniņu šķirnes un mazie papagaiļi, tostarp pārītis mazo Aleksandrijas papagaiļu neparastā krāsā — violetā. Pa sētu staigā pārsvarā retu šķirņu putni, tostarp ‘Kraienkopp’ vista un gailis, kā arī Havaju zosis, sarkankakla zoss un Austrālijas koka pīles.

Ceru ģimene tur arī pasaulē lielākās jūrascūciņas. Lielie sudrabotie papiņi sver 2,3 kg. Tā skaitās gaļas šķirne — Peru tie ir nacionālais ēdiens. Taču Eiropā šo šķirni audzē skaistumam, ja pieradina, tās nāk draudzēties. Šīs jūrascūciņas izaug labi nobarota truša lielumā. Papiņu un mammas kopā laiž tikai divreiz gadā.

Lai šādu putnu un sīkdzīvnieku dārzu drīkstētu veidot, jābūt reģistrētai savvaļas dzīvnieku turēšanas vietai. To regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tur reģistrēts arī speciālais dzīvnieku pārvadāšanas transports, jo visus retumus atved no citām valstīm, lielākoties Vācijas, Čehijas, Ungārijas, Nīderlandes un Polijas. Lielākais dzīvnieks, kuru ģimene atvedusi, bija kapibara. To gan nepirka sev, bet draugiem.

Liela daļa eksotisko putnu un dzīvnieku nokļūst mini zoodārzos dažādās Latvijas vietās. Piemēram, Kazdangas zoo dzīvo Birmas vāveres un Ceru ģimenes izaudzināts servals, kuram privātmājas pagalmā bija par šauru.

Cik galvu ik dienu jāpabaro? A. Cera parausta plecus. Piemēram, jūrascūciņu skaits nemitīgi mainās. Jaunuļi drīz dosies uz jaunām mājām, bet klāt būs mazuļi — kuru katru dienu vienai mammītei jādzemdē.

No ārzemēm pārvesti arī lielāki dzīvnieki. Kādu laiku šeit dzīvoja agutis. Tas ir Dienvidamerikas un Centrālamerikas lietus mežu un savannu grauzējs. Radinieki jūrascūciņām, taču izmērā lielāki un ar garām, tievām kājām, kas ļauj ātri skriet. Šobrīd tie dzīvo zoo Zemturi Laidos un Kazdangas zoo. Bija arī senākie un mazākie brieži mundžaki. Tie Latvijā skaitās invazīvi, tādēļ visi jāsterilizē. A. Cera gan šaubās, vai Latvijas savvaļā tie izdzīvotu. Pēdējos piecos gados pagalmā dzīvojuši daudz interesantu eksemplāru.

Pirms gadiem kolekciju paplucināja lapsa. Pirmajā gadā apēda divus pāvus, irbītes un fretkas puiku. Kad uzlika novērošanas kameru, tajā nofilmēja māti ar trīs lapsēniem. Savvaļas plēsēju dēļ visiem būriem grīdā siets.

“Lapsa droši vien drīz parādīsies. Tās īpaši nekaunīgas paliek, kad sāk ražot ķirši,” novērojusi saimniece. Viņa piebilst, ka nepļauta parka dēļ starp Stūru un Kuldīgas ielu teritorijā nāk kailgliemeži, tostarp spānieši.

Ceru ģimeni nereti mudina dārzu atvērt publiskai apskatei, taču saimniece šaubās. Cilvēki ir dažādi. Viņai nebūtu iebildumu dalīties priekā, bet nav gatava uzklausīt negācijas.