Pašvaldības lielākajai skolai — pirmie 10 gadi

Saldus novada pašvaldības vislielākā un arī visjaunākā mācību iestāde ir Saldus vidusskola.

Par iestādes ikdienu, nozīmi Saldus novada izglītības sistēmā, pirmajām un tagadējām attīstības vīzijām otrdien vaicāju iestādes izveidotājai — direktorei INGAI MANKUS.

Mācību gada izskaņa nav rāma. 9. un 12. klašu absolventi ierodas pēc dokumentiem, pedagogi analizē eksāmenu rezultātus un organizē 10. klašu skolēnu uzņemšanu.

“Esam gandarīti, ka desmit gados neviens skolēns eksāmenos nav izkritis. Pagaidām redzam tikai 9. klašu rezultātus, piektdien zināsim, kā gājis divpadsmitajiem. Vidusskolēni bija spēcīgi, tāpēc pārsteigumiem nevajadzētu būt.”

Vai pārsteigumus sagādājusi 9. klase?

“Dažus. Ir skolēni, kas matemātikas eksāmenā ieguva 95 %, 92 % un 90 %! Vienmēr bijuši skolēni, par kuriem skolotāji tur īkšķus: kaut nu pabeigtu pamatskolu. Šogad tas izdevies visiem 57.

Bijām gatavi eksāmenu minimālā sliekšņa paaugstināšanai no 10 uz 15 %. Mūsuprāt, iepriekšējais uzrādīja, ko skolēns nezina, nevis zina. Ja matemātiku mācās deviņus gadus, bet apgūta vien desmitā daļa vielas... Lai mūsu nācija augtu, vajadzīgi ambiciozi un motivēti cilvēki, bet skolās tik daudzi, kam nav motivācijas mācīties un pietiek ar minimumu!”

Ko iepriekšējo gadu statistika liecina par jūsu 9. klases skolēniem? Cik paliek?

“Kopš palielinājies profesionālo skolu prestižs un bonusi, aiziet lielāks īpatsvars. Paliek aptuveni 60 %. Kādreiz uz tehnikumiem aizgāja sekmju ziņā vājāki bērni, bet tagad tā vairs nav. Redzam, ka izšķiroša nozīme ir arī vecāku ienākumiem. Vidusskola sanāk dārgāka par tehnikumu; profesionālo skolu piedāvātās stipendijas ģimenēm ir vajadzīgs atspaids.

Par mazo skolu kvalitāti lai spriež speciālisti, taču mēs redzam, ka arī pagastos sagatavo ļoti labus skolēnus. Viņi ir motivēti, vēlas jaunajā skolā iegūt savu vietu, tādēļ 10. klasē pat ļoti pamanāmi. Mūsu skolas 9. klašu absolventiem, kuri paliek, situācija cita — ierasta vide, tie paši draugi, klasesbiedri. Lauku bērni viņus sapurina, jo rada spēcīgu konkurenci. Piemēram, Saldus novada pašvaldības stipendijai Medusmaize (80 — 100 eiro reizi semestrī). Stipendiju katru reizi nopelna 20+ Saldus vidusskolas skolēnu.”

Visas trīs Saldus novada vidusskolas ir gandrīz blakus. Katras piedāvājums papildina kopējo izglītības piedāvājumu vai dublē?

“Agrāk Druva bija spēcīga informācijas tehnoloģijās un medijos, Saldus — dabaszinībās un eksaktajos priekšmetos, Brocēnos bija izteikti lokālpatriotiska skola. Tagad konkurence saasinājusies, jo vidusskolas kļuvušas līdzīgākas. Viens no iemesliem varētu būt līdzīgi mācību grozi, taču tādi tie radušies pieprasījuma dēļ.

Pie saviem nonācām pirms gadiem pieciem, kad Saldus vidusskolas 9. klašu skolēniem jautājām — kuri padziļināti mācāmi priekšmeti jūs interesē? Vaicājām arī pašvaldībai. Toreiz Kurzemē pirmie izveidojām mācību programmu ar medicīnas pamatiem, tagad tāda ir arī citās skolās. Sadarbība ar Saldus medicīnas centru joprojām ir mūsu priekšrocība, jo nodrošinām praksē balstītas mācības.

Vidusskolu piedāvājums pārklājas arī tāpēc, ka novadā ir ierobežoti pedagoģiskie resursi.”

Valstī satraucas par to izsīkumu. Kādus risinājumus izdomājusi Saldus vidusskola?

“Kolektīvu veido 78 skolotāji un atbalsta personāla speciālisti. Pedagogu pašlaik netrūkst, taču tas nenozīmē, ka problēmas nav. Kopš skolas dibināšanas neizdodas atrast pastāvīgu ķīmijas skolotāju. Strādājis viens, otrs, trešais… Ķīmija jāmāca padziļināti, tādēļ neder, piemēram, farmaceits, kurš apguvis pedagoģijas kursu. Bija periods, kad ķīmijas skolotājs strādāja attālināti. Klasē pie skolēniem bija viņa asistents, pats skolotājs — progresīvs, spēja izsekot līdzi klases darbam. Skolas vadībai šķita, ka ir labi, tomēr vecāki un skolēni iebilda: visiem šāds risinājums neder. Skolotājam vairākkārt piedāvājām gan dienesta dzīvokli, gan citus pašvaldības bonusus, bet viņš nepiekrita. Attālinātajā stundā skolotājs strādāja trijās skolās vienlaikus. Tagad ķīmiju atkal māca klātienē, strādā pensionēta skolotāja.

Jaunie pedagogi skolās ienāk, taču administrācijai ir pamatīgs pārbaudījums salāgot raitu mācību procesu ar jauniešu vēlmi pēc nelielas slodzes un vajadzību pēc lielākas brīvības, piemēram, oktobrī aiziet nedēļu ilgā atvaļinājumā.”

Pirms Jāņiem skolā bija krāšņi svētki — 10. jubilejas salidojums.

“Saldus vidusskolas vēsture ir daudz, daudz senāka. Tā bija pirms 1. un 2. vidusskolas, pirms pilsētas ģimnāzijas, mēs svinējām 10 gadus, kopš Saldus vidusskola ir Rozentāla ielā. Nosaukums sens, bet iestāde — jauna.

Gadi paskrējuši neticami ātri. Kolektīvs izturējis skolas ēkas renovāciju, kovidu un citas lielas pārmaiņas. Sākums bija grūts, jo nezinājām, vai jauno skolu cilvēki vispār pieņems. Toreiz likvidēja divas pilsētas vidusskolas, bet nebijām droši, ka skolēni iestāsies jaunajā. Manas administrācijas pirmais uzdevums bija radīt pieņemošu vidi katram Saldus 1. vidusskolas skolēnam, jo viņi tik tiešām jutās kā no mājām izlikti. Tagad skolā mācās 740 skolēnu. Pēc demogrāfijas datiem spriežu, ka esam sasnieguši rekordu.”

Lielas skolas mēdz saukt par kombinātiem, kuros indivīds pazūd.

“Skolēnu, vecāku un skolotāju anketās par labbūtību redzam, ka vide pie mums ir laba. Lielā skolā ir izaicinājums pamanīt katru, taču nebaidos teikt, ka mums sanāk. Sekmes uzmana skolotāji, atbalsta personāls strādā melnu muti, lai pamanītu fiziskas vardarbības riskus. Dažkārt nevaram pamanīt ārkārtīgi lielas nejaucības skolēnu telefonos. Esam daudz runājuši ar vecākiem, cik svarīgi reizēm apskatīties, kas ir bērnu telefonos. Vēl pieaugušajiem jāpalīdz tikt galā ar šķirtu ģimeņu bērnu emocijām. Un mantām, jo viņi vienu nedēļu dzīvo pie tēta, otru pie mammas, un rezultātā mācību līdzekļi ir visur, tikai ne skolā.”

Moderna skola ir pieņemoša visos iespējamos veidos. Vai Saldus vidusskola tāda ir?

“Par sliktu pieredzi ne vienmēr saņemam atklātu atbildi, taču neesmu dzirdējusi, ka kāds mūsu skolu būtu pametis, jo netika pieņemts vai iekļauts. Saldus vidusskolā klases ir lielas, tāpēc neuzņemam bērnus ar attīstības traucējumiem, bet ar mācīšanās grūtībām gan. Mums nav skolēnu ar fizisku invaliditāti, taču vides pieejamību esam nodrošinājuši. To visbiežāk novērtē skolēni, kuri salauzuši kāju vai guvuši līdzīgas traumas.

Skolēnu attiecības, kā vienmēr, ietekmē konflikti. Daudzi izceļas tāpēc, ka bērni neprot draudzēties. Ļoti reti otram apzināti nodarīts pāri, visbiežāk tā sanācis, jo nepadomāja, kā tas otrs jutīsies.”

Skolā atspoguļojas visi sabiedrības procesi. Pēc migrācijas viļņa piedzīvojāt reemigrāciju un angliski runājošus latviešu bērnus, klasēs uzņemti ukraiņu bēgļi. Kas notiek pašlaik?

“Iezīmējas pieaugušo aizņemtība ar sevi. Mazās skolās varbūt ir citādāk, taču mūsu vecāku padomes pārstāvji stāsta, ka mammas un tēti ļoti negribīgi iesaistās skolas norisēs. No otras puses, neviens, kuram esmu kaut ko lūgusi, nav atteicis.”

Kā desmit gados mainījusies vīzija par skolu?

“Mūsdienās skolas ir tik mainīgas, ka attīstības plānu 10 gadiem vairs neraksta, periodi ir daudz īsāki. Kurš 2016. gadā, kad dibināja Saldus vidusskolu, varēja iedomāties par attālinātām mācībām? Bija laiks, kad vakarskolas vienu pēc otras likvidēja. Vietā nākusi tālmācība, jo sabiedrībā saglabājās vajadzība mācīties neklātienē.

Manā vīzijā ir renovēta Saldus vidusskolas sākumskolas ēka. Četrus gadus nepacietīgi gaidu, kad pilnībā nomainīs kanalizācijas un apkures sistēmu, novērsīs trūkumus fasādes siltinājumā un daudz citu problēmu. Renovācijas projekts ir, bet finansējuma pagaidām nav.”

Vai jāiegulda, ja reiz nākotnē skolēnu skaits samazināsies un visi ietilps vienā ēkā?

“Pilsētā ēka nekad nepaliks tukša. Turklāt kas zina, ko piedāvās nākotne, varbūt pavērsies iespēja pieaugušo izglītībai. Par to mums bijušas vairākas domas, jo ir pieprasījums.”