Rubā sociālās aprūpes pakalpojumus sniedz divās ēkās

Maijā klientiem atvērts otrs Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Kurzemes komitejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Ruba korpuss.

Iestādes vadītāja AIRA PIPARA stāsta, ka ar šo soli panākts, ka apdzīvots tagad ne vien bijušās Rubas skolas internāts, bet arī skola, kura kopš mācību pārtraukšanas stāvēja tukša. “Pieprasījums pēc aprūpes pakalpojuma ir liels, tādēļ LSK Kurzemes komiteja izlēma ieguldīt līdzekļus, lai bijušo skolu pielāgotu aprūpes centra prasībām. Lielākoties klašu telpas pārdalītas, katrā izbūvētas divas istabiņas, kurās mitināties pa diviem vai trim klientiem.

Ēku atjaunoja gadu. Lai gan darbus bija plānots pabeigt ātrāk, parasti vecu ēku renovēšanas laikā atklājas kaut kas neplānots. Taču nu viss atrisināts, bijusī skola atguvusi jaunu izskatu un atkal ir pilna cilvēku. Tikai šoreiz pa gaiteņiem staigā seniori.

Pusotrā mēnesī aizpildīts otrais stāvs. Tas gan aprīkots ar kodatslēgu — tur plānots uzturēties cilvēkiem ar smagu demenci, kuriem nepieciešama nepārtraukta uzraudzībā. Šos klientus ved pastaigāties personāla pavadībā. Slēgtas durvis nepieciešamas klientu drošībai, lai viņi apjukumā neizietu ārā. Pirmajā stāvā būs klienti, kuri par sevi var parūpēties un uzraudzība nepieciešama daļēji.

Ik dienu kāds interesējas par brīvām vietām — gan vietējie, gan no tālienes. Pagaidām šeit rindu nav, gandrīz katru dienu kādu uzņemam. Prognozējam, ka brīvās vietas aizpildīsies līdz rudenim,” spriež A. Pipara.

Nereti, profesionālu un atsaucīgu darbinieku aprūpēti, klienti, kam uzlabojas veselības stāvoklis, atgriežas mājās, jo spēj paši par sevi parūpēties. Piemēram, kāds kungs, kuru pirms mēneša sociālais dienests atveda pavisam novārgušu, gulošu un slimu, pēc atveseļošanās jūtas tik labi, ka nav pamata viņu iestādē paturēt, jo jādod iespēja saņemt pakalpojumu tiem, kuriem tas vairāk vajadzīgs.

Jārēķinās, ka ne vienmēr novārguši un smagi slimi klienti atlabst. Sociālā aprūpes centrā neizbēgami jāsastopas arī ar cilvēku aiziešanu aizsaulē. Diemžēl šis ir viens no veidiem, kā pansionātā atbrīvojas brīva vieta citiem.

Sociālās aprūpes centrā nonāk cilvēki ar dažādām diagnozēm. Piemēram, sirmgalve māte un dēls, kuram ir garīga rakstura traucējumi. Māte par savu atvasi visu mūžu rūpējusies, taču cienījama vecuma dēļ to vairs nespēj. No Jūrmalas uz dzīvi pansionātā pārcelsies arī divi draugi, kuri nav radinieki, taču lielu daļu dzīves dzīvojuši kopā. Taču pat svešinieki, kuriem jādala istaba, parasti sadraudzējas. Ļoti retos gadījumos raksturu nesakritība tik liela, ka kaimiņi jāšķir. Aizvien vairāk klientiem ir smaga demence. Citiem, nonākot drošā vidē un iegūstot dienas režīmu, uzlabojas veselība un mainās uzvedība. Piemēram, sirmgalve, kura pie katras iespējas muka no radiniekiem, Rubā bēgt nav mēģinājusi.

“Ar klientiem parasti grūtību nav, dažkārt ar radiniekiem ir sarežģīti, jo viņiem grūti pieņemt piederīgo veselības stāvokli. Īpaši saprotoši ir tie tuvinieki, kuri savus piederīgos kādu laiku paši aprūpējuši — barojuši, padzirdinājuši, mainījuši autiņbiksītes,” norāda A. Pipara.

Līdz ar jaunas ēkas atvēršanu un darba apjoma palielināšanos aprūpes centrā vajadzīgas papildu darba rokas. Plānots, ka sociālās aprūpes centrā līdz rudenim būs nodarbināti 40 cilvēku. Viņi lielākoties ir no tuvākajiem Saldus novada pagastiem. “Priecājamies, ka pie mums strādāt nāk gados jauni cilvēki. Ja būtu jārēķina kolektīva vidējais vecums, tas nebūtu liels. Pensijas vecumu vēl nav sasniedzis neviens, savukārt visjaunākajai darbiniecei ir vien 22 gadi,” stāsta A. Pipara.

Pēc otrā korpusa remontu beigām, bijušie Rubas speciālās internātpamatskolas skolotāji, kuri izrādīja interesi, ienāca ēku aplūkot. Visvairāk viņus pārsteidza zēnu kokapstrādes kabineta un noliktavas pārvērtības — tajā šobrīd virtuve, sanitārais mezgls un ēdamzāle. Līdz nepazīšanai arī meiteņu mājturības klase, kurā izbūvēti kabineti virsmāsai un medmāsai.