Traktordienā startē kopā ar pieaugušajiem

Piektdiena, 10. jūl., 2026 ZANE SPROĢE

Previous Next
Klausīties rakstu

Zvārdenieks ĒRIKS KRŪZA Traktordienā 2026 Tērvetē bija jaunākais dalībnieks sacensībās piekabes vilšanā kalnā. Viņu atbalstīt aizbrauca visa ģimene.

Ērika tētis Valdis stāsta, ka ideja par dalību sacensībās radās pērn vasarā. Saimniecībā puika traktorā ir no piecu gadu vecuma — sākumā blakus tētim, bet vēlāk vienkāršus darbus spēja izdarīt pats. Iepriekšējā vasarā Ēriks mācījās teoriju, lai jau rudenī, tūlīt pēc 15. dzimšanas dienas, pieteiktos eksāmenam TR1 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai. Pavasarī sazinājās ar sacensību galveno tiesnesi, viņš atļāva piedalīties un piekodināja, lai Ēriks uz Tērveti brauc ar to traktoru, ko stūrē ikdienā — ar John Deere, kurš kvalificējās 2. jaudas klasē (140 līdz 190 zirgspēki). Pirms starta pārbaudīja visu traktoru patieso jaudu — arī Krūzu ģimenes tehnika nav izņēmums, daži zirgi aizmukuši...

“Skaidrs, ka uzvarēt nevar, ja brauc ar mazāko pieļaujamo jaudu, arī daži desmiti zirgspēku ir svarīgi. Trase bija interesanta. Pirmajā dienā izmantojām iespēju izbraukt izmēģinājuma braucienus. Ar hronometru uzņēmu laiku, pēc tam analizējām, kā rezultātu uzlabot, un to arī izdevās izdarīt. Taču sacensību dienā Ērika startu lietus dēļ atlika. Viņš bija pirmais, kurš kalnā brauca pēc lietus. Abi pārrunājām, ka pa slapju trasi vajadzēja braukt ar mazāku pārnesumu,” stāsta Valdis.

“Neskatoties uz negaidītajiem izaicinājumiem, pēc pasākuma esam atgriezušies ar pozitīvām emocijām. Pēdējā brīdī izdomājām, ka Ērika faniem vajag vienādus kreklus. Tos sagādāja viņa māsa Līva. Ērikam bija plašs atbalstītāju pulks. Gaidot startu, pamatīgi izlijām, taču tas mums nemaz netraucēja priecāties,” atzīst Valda sieva Antra.

Tētis šaubās, vai startēt arī nākamgad. Ja grib labākus rezultātus, jāiegulda finanses. Šobrīd šādu soli spert nav plānots, taču Antra piebilst — līdz nākamajam gadam ir ļoti daudz laika, domas vēl var mainīties.

Ēriks septembrī mācīsies Saldus vidusskolas 9. klasē, viņam šobrīd ir 15 gadu. Otrs jaunākais dalībnieks, kurš ar piekabi brauca kalnā, bija pilngadīgs. Sacensībās izdevās piedalīties, jo agri sāka vākt barību govīm. Zinot, ka 3. jūlijam jābūt brīvam, ģimene izvēlējās nesvinēt Jāņus, bet krietni pastrādāt.

“Ērikam ļoti patīk vadīt traktoru. Ja pēc skolas jāapar 90 hektāru lauks, viņš to bez burkšķēšanas izdarīs. Atšķirībā no skolas, mums ir noteikums, ka telefonam vienmēr jābūt līdzi ar ieslēgtu skaņu. Ja atgadās kaut kas neplānots, uzreiz sazināmies. Man ir svarīgi, lai jebkurā brīdī dēls sasniedzams.

Ģimenes saimniecībā strādā visi — katrs dara to, kas labāk padodas un patīk. Esam daudz — šeit dzīvo abi mani bērni, abi sievas bērni, mūsu kopīgā meitiņa septiņgadniece Bille un meitas draugs. Vasarās arī brālēni un citi jaunieši,” stāsta V. Krūza.

Cīņa pret latvāņiem

Zemniekus saimniecībā Mežāres apstrādā 350 hektārus lauksaimniecības zemi, no tiem sējumi ir apmēram 200 hektāru, pārējais — zālāji, papuve, ganības un diemžēl arī Sasnovska latvāņi. Cīņa ar tiem esot kā ar vējdzirnavām. Tagad pēdējais laiks to audzes diskot un grūti aizsniedzamās vietās nocirst, lai nenogatavojas sēklas. Ar šo nejauceni cīnās jau daudzus gadus, taču uzlabojumu neredz, dažkārt pat šķiet, ka to paliek vairāk, vai arī tie iesējušies vietās, kur iepriekš nebija. Saimniecība ir bioloģiska, tādēļ neizmanto nekādas indes. Bez tām diemžēl vienīgais veids, kā apkarot latvāņus, tos mehāniski iznīcinot.

“Novada pašvaldība zemes īpašniekiem uzlikusi pienākumu šos augus apkarot, bet nav iedevusi padomu — kā. Domāju, ka noderētu kādi kursi vai apmācība,” uzskata V. Krūza.

Pērn pirmo gadu izmēģināja audzēt zirņauzas. Zirņi un auzas ir labi kompanjoni — auzas ir labi balsti, tādēļ zirņi negāžas, kā arī zemei piesaista papildu slāpekli. Taču šie augi labi garšo meža cūkām un citiem zvēriem, tāpēc tālākajos laukos sējumi stipri papostīti.

Saimniecībai ir slaucamas govis un gaļas liellopi, tādēļ pieejams bioloģisks materiāls, ar ko mēslot laukus. Citiem esot priekšstats, ka bioloģiskās saimniecības tikai audzē zāli, nopļauj un saņem subsīdijas. “Tā vis nav, ieguldām daudz darba, lai izaudzētu kvalitatīvu barību. Pērn, piemēram, no zirņu un auzu lauka nokūlām 3,5 tonnas no hektāra. Visu kaltē izžāvēja, pēc tam sašķiroja. Mācāmies no savas pieredzes, tagad zinām, ka masu nedrīkst laist caur gliemežveida transportieri, citādi sausie zirņi pāršķeļas — zirņu uzpircējiem tāda produkcija nepatīk,” zina saimnieks.

Kulšanu Mežārēs šogad gaida ar mierīgu sirdi — izbūvēta noliktava, kurā izbērt nokulto. Iepriekš ražu ar smago kravas automašīnu no lauka veda uz AS Dobeles dzirnavnieks. Taču tur — gara rinda, tādēļ mašīna pazūd uz visu dienu. Karstākajā kulšanas laikā tāda greznība sanāk ļoti dārga, turklāt kavējas kulšana.

Gaļas liellopu audzēšanas jomā šobrīd klājas labi, par gaļas lopiem maksā pieklājīgi. Turpretī piena lopkopībā gan neiet spīdoši, par pienu saņem salīdzinoši maz. Par lopiem Mežārēs atbildību uzņēmusies Valda meita Līva ar otro pusīti.

“Lauksaimniecība un mežrūpniecība šobrīd neprognozējama. Taču lauksaimniecība vairāk pakļauta mainības riskiem. Ja neizdevīgā laikā koku var necirst, tad govis jāslauc tik un tā,” atgādina V. Krūza.

Paši izaudzē stādus

Krūzu ģimene apsaimnieko arī mežu. Viņi saskārās ar koku stādu deficītu, tādēļ sāka meklēt informāciju, kā koku stādus izaudzēt pašiem. Izklaušināja audzētājus, Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vecākais inspektors Jānis Vizulis palīdzēja nosertificēt melnalksni, no kura noņemt sēklas, un piedzīvojums sākās ar pilnu jaudu.

Valda sieva Antra stāsta: “Salasījām pilnu iepirkuma maisu ar melnalkšņu rogām — maziem čiekuriņiem. Uztaisījām griežamu kasti, kurā likt rogas. Pāris mēnešu čiekuriņus izveidotajā ierīcē turēja istabas temperatūrā un pa laikam, kam vien bija vēlēšanās, pagrieza, tad no rogām izkrita sēklas. No maisa ar čiekuriem ievācām vairāk nekā pus litru sēklu.

Eksperimentēju, kā augs. Iesēju parastajā kūdrā, pēc divām nedēļām izdīga pirmās sēklas. Sēklas izsējām arī pa taisno purvainākā vietā mežā, taču izdīga maz. Tādēļ pievērsāmies stādu audzēšanai siltumnīcā. Pirmais sējums nīkuļo un uz priekšu neaug. Otro iesēju uzlabotā kūdrā — rezultāts kā diena pret nakti. Stādi trīs reizes lielāki un spēcīgāki. Šobrīd siltumnīcā aug apmēram 700 melnalkšņu stādu.”







Citi raksti sadaļā: Domā-dari!

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk