Agresīva braukšana joprojām ikdiena uz Latvijas ceļiem

Strauja joslu maiņa, bīstama apdzīšana, apzināta ātruma pārsniegšana un citi riskanti manevri joprojām ir ikdienas parādība uz Latvijas ceļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat veiktā aptauja liecina, ka 38 % autovadītāju atzīst — ikdienā mēdz braukt agresīvi. Vienlaikus
69 % respondentu norāda, ka pēdējā mēneša laikā saskārušies ar citu satiksmes dalībnieku agresīvu vai nelaipnu uzvedību.

Interesanti, ka tikai 5 % aptaujāto atzīst — agresīva braukšana viņiem ir regulārs ieradums, nevis atsevišķas epizodes. Biežāk šādu braukšanas stilu atzīst vīrieši nekā sievietes. Savukārt visizteiktāk agresīvas braukšanas paradumi vērojami Rīgas reģionā un 30  — 39 gadu vecu autovadītāju vidū, kur vairāk nekā puse jeb 53 % atzīst, ka mēdz braukt agresīvi.

Visbiežāk autovadītāji satiksmē sastopas ar pārgalvīgu apdzīšanu — to min lielākā daļa respondentu. Otrajā vietā ir nelaišana vai strauja
iespraušanās braukšanas joslā, bet trešdaļa aptaujāto kā biežu problēmu norāda neatļautu sastrēgumā stāvošo automašīnu apbraukšanu. Tāpat autovadītāji nereti saskaras ar dusmīgu taurēšanu, rupjiem žestiem un aizvainojošu komunikāciju.

ERGO transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis norāda, ka agresīvu rīcību uz ceļa bieži izraisa steiga, stress un vēlme iegūt priekšrocības satiksmē. “Zīmīgi, ka 62 % autovadītāju apgalvo, ka nekad neveic agresīvus manevrus, taču vienlaikus 69 % norāda, ka ar tiem regulāri saskaras. Tas liecina, ka pašu rīcība nereti netiek uztverta kā agresīva, kamēr identiska citu autovadītāju uzvedība šķiet nepieņemama,” skaidro A. Eņģelis. Viņš uzsver, ka neiecietīga attieksme ne vien rada spriedzi satiksmē, bet arī kļūst par cēloni ceļu satiksmes negadījumiem. Smagākās avārijas visbiežāk saistītas ar riskantu apdzīšanu un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Par emocionālās pašsavaldības nozīmi runā arī Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks. “Droša braukšana sākas galvā. Ja cilvēks izjūt dusmas vai neapmierinātību, tās nedrīkst pārnest uz ceļa. Pretējā gadījumā viņš kļūst bīstams gan sev, gan citiem satiksmes dalībniekiem,” uzsver J. Vanks. Viņš atgādina, ka automašīnā cilvēks bieži jūtas anonīms, tāpēc vieglāk ļaujas emocijām. “Ceļu satiksme nav sacīkšu trase. Jāizvairās no steigas un provokācijām, atceroties, ka arī otrā automašīnā ir cilvēks, nevis pretinieks,” aicina speciālists.

Situācija Saldus pusē

Kā norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Rūta Strautniece, pēdējos gados viens no biežāk konstatētajiem agresīvas braukšanas pārkāpumiem ir apzināta sānslīdes radīšana, īpaši ziemā, kad autovadītāji to mēdz veikt stāvlaukumos un uz koplietošanas ceļiem. Tāpat regulāri fiksēta agresīva apdzīšana, strauja manevrēšana, drošas distances neievērošana un bieža joslu maiņa. Pārkāpumi tiek atklāti gan Valsts policijas satiksmes uzraudzības laikā, gan izmantojot videonovērošanas kameras, kā arī izvērtējot iedzīvotāju iesniegtos videoierakstus. Valsts policija aicina autovadītājus neveikt apzinātu sānslīdi un citus bīstamus manevrus, ievērot drošu braukšanas ātrumu, cienīt pārējos satiksmes dalībniekus un atcerēties, ka demonstratīva braukšana apdraud ikvienu uz ceļa.

Aptaujātie autovadītāji uz agresīvu braukšanu Saldus apkārtnē raugās nedaudz atšķirīgi. Saldenieks Reinis K. uzskata, ka pēdējā laikā situācija nav īpaši pasliktinājusies — agresīvi braucēji ir sastopami, taču kopumā to nav ļoti daudz. Savukārt Helēna Endzele norāda, ka agresīvu braukšanu novēro diezgan bieži. Viņasprāt, tā raksturīga gan jaunākiem, gan vecāka gadagājuma autovadītājiem, bet īpaši pamanāma ir motorolleru un motociklu vadītāju uzvedība vakaros un naktīs, kad viņi nereti pārvietojas grupās, radot troksni un bīstamas situācijas.

Abi aptaujātie ir vienisprātis, ka agresīva braukšana visbiežāk izpaužas kā atļautā ātruma pārsniegšana, riskanta apdzīšana un drošas distances neievērošana. Šāda rīcība ievērojami palielina ceļu satiksmes negadījumu risku.

Runājot par agresīvas braukšanas cēloņiem, abi min steigu un nepacietību. Viņi arī uzskata, ka situācijas saasina autovadītāji, kuri brauc ievērojami lēnāk par atļauto ātrumu, jo tas mudina citus riskanti apdzīt. Reinis norāda, ka agresīvu braukšanu dažkārt veicina jaunie autovadītāji, kuri vēlas sevi pierādīt, savukārt Helēna uzsver, ka daļai cilvēku vienkārši patīk braukt ātri.

Abiem respondentiem nācies nonākt bīstamās situācijās citu autovadītāju rīcības dēļ. Reinis atceras gadījumu, kad nācies strauji bremzēt un pat nobraukt ceļa malā, lai izvairītos no frontālas sadursmes ar automašīnu, kas riskanti apdzina citu transportlīdzekli. Arī Helēna atzīst, ka citu autovadītāju agresija un nepacietība vairākkārt radījusi bīstamus brīžus uz ceļa.

Jautāti par savu rīcību šādās situācijās, abi izvēlas neiesaistīties konfliktos. Reinis agresīvu braucēju rīcībai cenšas nepievērst īpašu uzmanību, savukārt Helēna apzināti saglabā mieru un, ja nepieciešams, ļauj agresīvajam autovadītājam aizbraukt pa priekšu, uzskatot, ka tā ir drošākā rīcība.

Runājot par savām braukšanas manierēm, Reinis atzīst, ka, braucot viens, mēdz izvēlēties dinamiskāku braukšanas stilu, taču, ja automašīnā ir pasažieri, brauc ievērojami mierīgāk.

Ko paredz likums?

Saskaņā ar likumi.lv publicēto Ceļu satiksmes likumu par agresīvu braukšanu tiek uzskatīta ne tikai vairākkārtēja bīstamu pārkāpumu izdarīšana, bet arī regulāra joslu maiņa, citu autovadītāju interešu ignorēšana, sastrēgumu apbraukšana pa vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu kustībai, apzināta sānslīdes radīšana, braukšana uz viena riteņa, kā arī nepamatota strauja bremzēšana, kas rada bīstamu situāciju.

Par šādiem pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītājam var piemērot naudas sodu no 14 līdz 56 naudas soda vienībām, kas ir no 70 — 280 eiro. Savukārt par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošajiem vai apdzenamajiem transportlīdzekļiem paredzēts sods no 11 līdz 17 naudas soda vienībām, kas ir no 55 — 85 eiro.

Papildus naudas sodam autovadītājiem piešķir pārkāpumu uzskaites punktus. Vadītājiem ar stāžu līdz diviem gadiem maksimāli pieļaujamais uzkrāto punktu skaits ir 10, bet pārējiem  — 16. Atkarībā no pārkāpuma smaguma uzskaites punkti ir spēkā no diviem līdz pieciem gadiem.

Agresīva braukšana bieži ilgst tikai dažas sekundes, taču tās sekas var būt neatgriezeniskas. Tāpēc satiksmes drošības speciālisti uzsver — cieņpilna attieksme, savaldība un pacietība ir svarīgākie priekšnoteikumi drošai satiksmei.