Eksāmenu rezultātos drāmas nav

No pamatskolu un vidusskolu eksāmenu statistikas izglītības darbam izlobāmi daudzpusīgi dati. Padziļināta analīze būs pabeigta augustā, taču pirmie secinājumi jau radušies — skaidro Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece INESA ROLE.

14. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra publiskoja statistiku par eksāmenu rezultātiem. Abas sesijas bijušas veiksmīgas, jo kārtoti 24 eksāmeni un 16 iegūts vismaz 50 %. Inesa Role gandarīta, ka Saldus novadā absolventi pārsnieguši valstī vidējos rādītājus. 12. klasē izkritušo nav, savukārt 10 pamatskolēnu pēc gada vēlreiz kārtos matemātikas eksāmenu.

Izglītība pārvaldes vadītājas vietniecei zināmas skolēnu veiksmes un neveiksmes katrā skolā, taču iestādes nesalīdzina. “Tāpēc, ka situācijas nav vienādas, — ir skolas, kuru statistiku ietekmē bērni ar mācīšanās traucējumiem. Šiem skolēniem atlaižu nav, vien dots vairāk laika eksāmena izpildei un atļautas ikdienā lietotas atgādnes. Uzskatu, ka katrs bērns, kam ir mācīšanās traucējumi, savu galveno uzdevumu izpildījis, ja ticis līdz 9. klasei un nokārtojis eksāmenu,” stāsta I. Role.

Paklūp tikai matemātikā

Devītajiem bija eksāmens latviešu valodā un matemātikā. Saldus novadā tos kārtoja 240 pamatskolēnu 10 skolās. Latviešu valodas pārbaudījumā vidējo rezultātu valstī (56,2 %) pārspēja septiņas skolas, bet piecas matemātikā (valstī — 54,8 %). Iepriekšējos gados bija arī eksāmens angļu valodā. Šogad tā vietā ieviesa monitoringa darbu, un rādās, ka jau drīzumā sesiju papildinās ar centralizētu galapārbaudījumu dabaszinībās.

Inesa Role secina, ka klupšanas akmens bijis tikai viens — matemātikas eksāmens. Izkrita 10 skolēnu — četri mācās klātienē, seši tālmācībā. “Saldus novadā dzīvo tikai 10 bērnu, kas mācās tālmācībā, taču Brocēnu vidusskolā izglītojas 120,” viņa precizē.

Vairāku gadu dati liecina, ka skolēns ļoti retos gadījumos izkrīt tādēļ, ka bija pārsatraucies. Pārbaudījumu nenokārto pārsvarā tie, kuriem daudz kavējumu. Datos par tālmācību redzama vēl kāda iezīme — eksāmenu nenokārto pārsvarā tie devītie, kuri tālmācībai pievienojušies pēdējā brīdī un pēc vairāku klātienes skolu caurstaigāšanas.

Statistiku pasliktinājusi minimālā zināšanu sliekšņa pacelšana no 10 līdz 15 %. Ja spēkā būtu vecie kritēriji, Latvijā vismaz vienā eksāmenā izkristu 487 pamatskolēni, pēc jaunajiem kritērijiem viņu ir gandrīz divtik — 818.

Veselības dēļ no eksāmeniem atbrīvoja 21 Saldus novada pamatskolēnu, septiņi jaunieši bija tālmācībā. Atbrīvot no sesijas drīkst psihiatrs, onkologs un ārstu konsīlijs. “Atbrīvojumu dabūt ir sarežģīti, tādēļ slinku bērnu ar to vairs nepaglābt. Arī ar atļauju eksāmenu kārtot atvieglotā režīmā nekas nesanāks. Agrāk mēnesi vai divus pirms eksāmeniem daži vecāki atvasei izkārtoja atļauju izmantot atgādnes. Tagad atļauts tikai tas atbalsts, kāds bijis visā mācību procesā.”

Ja skolēns kaut vienu eksāmenu nenokārto, viņam apliecību par pamatskolas izglītību neizsniedz. Kopš pagājušā gada šiem skolēniem paveras divi ceļi, nevis viens. Agrāk visi 9. klasē mācījās otrreiz, bet tagad astoņas arodskolas, tehnikumi un amatu vidusskolas atdarījušas durvis tiem absolventiem, kas ir sekmīgi visos mācību priekšmetos. Viņi jaunajā mācību gadā uzsāk nākamo izglītības posmu, bet pavasarī atgriežas savā pamatskolā un vēlreiz kārto eksāmenu, kurā izkrita. Saldus novada skolēniem tuvākās mācību iestādes ir Kandavā un Dobelē. Nemācīties nedrīkst, jo pamatskolas izglītība Latvijā ir obligāta, tātad mācību darbā jāiesaistās katram nepilngadīgajam, kuram dokumenta vēl nav.

Jaunieši mācībās ir motivēti

I. Role priecājas arī par 12. klašu absolventiem, jo visi 98 ieguvuši atestātu par vidējo vispārējo izglītību. Tiesa, eksāmenus kārtoja ne tikai viņi, bet arī 106 skolēni no 11. klases un 18 no 10. klases. Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece skaidro, ka eksāmenu sesijas sadalīšana vairākos gados ir jaunums un saistīta ar katras skolas individuāli sastādītajām mācību programmām jeb tā dēvētajiem groziem.

Lai pabeigtu vidusskolu, jānokārto eksāmens par optimālā līmenī apgūtu latviešu valodas, matemātikas, angļu valodas un vienu no četriem eksaktajiem kursiem, kā arī viens eksāmens par padziļinātu kursu. Vairums skolēnu 11. klasē kārto optimālā līmeņa eksāmenus, bet 12. — augstākā. “Sesijas sadalīšanai ir vismaz divi ieguvumi. Pirmais — 12. klasē skolēni visus spēkus un uzmanību velta padziļinātā kursa eksāmeniem, jo pārējie pārbaudījumi jau nokārtoti pirms gada. Otrais — ja kādam nepaveicas 11. klasē, viņam pēc gada dota vēl viena iespēja. Šogad diviem vienpadsmitajiem nepaveicās matemātikā,” I. Role pārskata datus. Saldus novadā kopējie rezultāti vai nu augstāki par valstī vidējiem, vai nedaudz zem tiem.

“Labi rezultāti vidusskolēniem ir tāpēc, ka viņi ir motivēti un savu nākotni saista ar studijām. Tātad ir īstenojusies doma, ka pamatskolēni, kuri neplāno studēt, apgūst profesiju, bet nākotnes studenti — vidusskolu,” piebilst I. Role.

Gribētu izmaiņas eksaminācijā

Prezentējot eksāmenu galvenos datus, izglītības ministre Ilze Indriksone sacīja: “Pašreizējais eksaminācijas process kļuvis smagnējs un administratīvi sarežģīts. Lai sistēmu padarītu efektīvāku un mūsdienīgāku, esam rosinājuši plašu ekspertu diskusiju ar mērķi jau no 2028. gada ieviest jaunu, optimizētu eksaminācijas modeli gan 9., gan 12. klasēm.”

Ministre nozarei pasveša, tāpēc viņas izteikumi tiek vērtēti piesardzīgi. Inesa Role viņai piekrīt par problēmām eksaminēšanas kārtībā. Piemēram, jānovērš tehniski šķēršļi un kļūdas uzdevumos. “Vēl mēs neesam apmierināti par vēlajiem rezultātiem. Vidusskolēniem centralizētais eksāmens ir biļete uz augstskolu un tā tam būtu jāpaliek, taču pamatskolas pārbaudījumu varētu organizēt reģionā vai pašvaldībā. Arī vietējie skolotāji darbus izlabotu objektīvi, turklāt tas notiktu daudz ātrāk, un mēs nezaudētu skaistu tradīciju — izlaidumu. Iesaistīšanās eksāmenu labošanā mūsu pedagogiem nāktu par labu, jo apgūtu knifus, kā skolēniem eksāmenos nepazaudētu punktus. Mūsu skolotāji katru gadu brīvprātīgi piesakās labot eksāmenus,” zina I. Role.